Rudenī aktivizējas alerģijas no putekļiem un dzīvnieku spalvām

2009. gada 12. oktobris 09:34

1621

Klāt rudens, kad vienlaikus ar saaukstēšanās vīrusu uzlidojumu saasinās arī virkne nepatīkamu alerģiju. Ja vasaras mēnešos vairāk izplatītas ir dažādu ziedputekšņu alerģijas, rudeņos, kad biežāk uzturamies slēgtās telpās, aktivizējas saslimšanas, ko izraisa mājas putekļu ērces, dzīvnieku spalvas vai pelējuma sēnīte. Cilvēks visu vasaru ir labi juties, bet pēkšņi rudenī sāk klepot, šķaudīt, asaro acis, ir grūti elpot. Bieži vien pie vainas ir nevis saaukstēšanās, kā cilvēks maldīgi domā, bet gan alerģija. Kā atpazīt rudens alerģijas un kā ar tām efektīvi cīnīties.

Rudens, tāpat kā pavasaris ar trako ziedēšanu, alergologiem ir ļoti noslogots laiks. Augustā un arī vēl septembrī zied dažādas nezāles – balandas, vērmeles, vībotnes, kuru ziedputekšņi raisa ne mazāk nopietnas alerģijas kā pavasara plaukšanas laikā. Cilvēki vairāk uzturas telpās, siltumā un putekļos, kas alerģijām ir īsti pa prātam. Vairāk sevi liek manīt alerģijas pret dzīvnieku spalvām, putekļu ērcītēm, pelējuma sēnītēm. Bieži par nepatīkamies simptomiem sūdzas arī tie, kuriem darba vietā vai automašīnā ir kondicionieris – sākas iesnas, ir aizlikts deguns un galvassāpes. Birojā alerģiju var radīt arī sausais gaiss, telpu uzkopšanā lietotā sadzīves ķīmija, putekļi. Sūdzības īpaši saasinās rudeņos, kad cilvēki pēc atvaļinājumiem daudz vairāk laika pavada telpās un gaisā sāk cirkulēt rudens sezonai raksturīgie saaukstēšanās vīrusi, kas pastiprina alerģiju izpausmes. „Var gadīties, ka cilvēks nekad mūžā nav saskāries ar alerģiju, bet, sākot strādāt jaunā darba vietā, pēkšņi sāk šņaukāties, klepot. Tātad biroja telpās ir kairinātāji – putekļi, sausums, kas šo alerģisko reakciju izprovocē,” stāsta D. Sebre.

Elpceļu alerģiju simptomi bieži tiek jaukti ar saaukstēšanos, īpaši ja cilvēkam alerģijas iepriekš nav bijušas. Ja iesnas ilgst 7-10 dienas un pāriet, uztraukumam nav pamata. Arī pēc bronhīta cilvēks var klepot līdz pat trīs nedēļām, jo elpceļi tīrās un tā ir norma. Taču, ja iesnas ieilgst, veidojas aizlikts deguns, attīstās deguna blakusdobumu iekaisums, noteikti ir jāgriežas pie speciālista. Sākotnēji tas var būt ausu, kakla un deguna ārsts, kas pārbaudīs, vai, piemēram, nepārejošu iesnu gadījumā pie vainas nav polipi vai cita kaite. Ja aizdomas neapstiprinās, noteikti jādodas pie alergologa.

Kā atzīst D.Sebre, pacientu skaits pēdējā laikā pieaug, un to nosaka vairāki faktori – cilvēki kļūst izglītotāki un sāk saprast, ka ne katras iesnas un klepus ir saaukstēšanās simptomi. Otrs iemesls ir arvien augošais sadzīves komforts, ko tradicionāli pavada arī alerģiju izplatība. Ne velti mēdz teikt, ka alerģijas ir moderno sabiedrību un pārtikušo valstu slimība – statistika liecina, ka ar alerģijām Rietumu valstīs sirgst 10 % iedzīvotāju. Zīmīgi, ka alerģijas pacienti kļūst gados arvien jaunāki. Iemesli bieži saistīti ar nepilnībām dzīvesveidā, ēšanā, sadzīves apstākļos, fizisko aktivitāšu trūkumu. „Zelta astoņnieks – astoņas stundas guļam, astoņas stundas noslogojam prātu, astoņas noslogojam muskuļus – pārsvarā vairs netiek ievērots, un sekas redzam ikdienā,” atzīst D.Sebre.
To, vai alerģija cilvēkam būs tikai epizodiska un nekad vairs neatkārtosies, vai tomēr progresēs un sekos visu dzīvi, prognozēt nevar. Būtiski zināt, ka katram vecumam ir savas alerģijas izpausmes.

Zinātnieku un ārstu vidū vēl joprojām nav panākta vienprātība – vai no alerģijām var izsargāties un pie alergēna pierast, piemēram, ar laiku neizjust alerģiju no sava kaķa spalvām, kas sākotnēji ir izpaudusies. Ir arī pētījumi, kas apgalvo pretējo. Katrā ziņā, ir svarīgi saprast, ka alerģijas slimnieka stāvokli pasliktina ne tikai spalvas, putekļi vai ziedputekšņi, bet arī stress, emocijas. Līdz ar to ir svarīgi pieņemt alerģiju kā dzīves daļu un pēc iespējas ātrāk sākt ārstēšanos, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

Cilvēki pie ārsta visbiežāk dodas tad, kad jau izmēģinājis virkni tautas līdzekļu vai kādus pretalerģijas bezrecepšu medikamentus. Visticamāk tajā brīdī alerģiskās iesnas jau būs vidēja smaguma iesnas vairāku mēnešu garumā.

Ar alerģiju cīnīties var dažādām metodēm. Būtisks ir veselīgs dzīvesveids un uzturs, fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss. Alergēnu izplatību ierobežot ir grūti – piemēram, putekļu ērcītes mīt katrā mājoklī, un arī no augu putekšņiem izvairīties ir neiespējami. Jānovērtē, vai telpā ir pietiekams mitruma līmenis. Deguns vislabāk jūtas, ja gaisa mitrums ir 40-50%. Ja gaiss ir sauss, tiek kairinātas gļotādas, kas veicina alerģisku reakciju attīstību, tāpēc ieteicams padomāt par gaisa mitrinātāju lietošanu. Ja simptomi ir nopietnāki, deguns tek, niez, ir jāšķauda, var lietot jaunākās paaudzes antihistamīna preparātus, kas nerada miegainību. Ja deguns „aiziet ciet” jeb nobloķējas, vislabāk stāvokli atvieglo degunā iesmidzināmie pretalerģiskie hormonpreparāti. Vienīgais šajā grupā pieejamais bezrecepšu medikaments Latvijā ir Flixonase, kas iedarbojas lokāli un arī ārstē alerģiju. Ja alerģijas simptomi ir smagi un mokoši, vērts padomāt par vakcināciju, kas nodrošina specifisku ilglaicīgu aizsardzību pret putekļu ērci, pelējuma sēni u.c. alergēniem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Rudenī aktivizējas alerģijas no putekļiem un dzīvnieku spalvām

Kategorijas