Makšķernieku un pašvaldības pamiers

2019. gada 13. septembris 00:00

570

Par licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā pēc augusta sākumā “pa kluso” tapušā nolikuma, par ko laikrakstā jau rakstījām, tagad radīta jauna versija. Lai to apspriestu, visu makšķernieku grupu pārstāvjus otrdien aģentūra “Alja” aicināja uz tikšanos ar domes vadību.
Kaismīgas diskusijas ilga pusotru stundu. Sākumā no domes vadības un “Alja” puses tā arī neatbildēti palika jautājumi par to, kādēļ nav ņemti vērā iepriekšējie makšķernieku priekšlikumi.
Aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis uzsvēra - darba grupu veidoja, lai uzklausītu priekšlikumus, bet viņš kā ezera apsaimniekotājs neiekļaus nolikumā katru makšķernieku priekšlikumu. “Es tos izvērtēju. Nolikumu izstrādā “Alja”. Tas, ka makšķernieki piedalās darba grupā, – par to paldies, bet ir kaut kādas lietas, kas neiet kopā ar kāda cilvēka paša interesēm,” saka M. Lietuvietis. Viņš uzskata, ka licencēšanas sistēma Alūksnes ezerā jāvienkāršo, lai nav vairs 17 veidu licences. “Tā mēs paši sevi tikai nogurdinām, pieaudzējam resursu patēriņu uz licenču drukāšanu, spiežam cilvēku prātus. Neatbalstu arī, ka izdala Alūksnes novada un citu novadu makšķerniekus – jādomā ir par visiem,” viņš saka.
Jurijs Jevdokimovs pārstāv 65+ gadu makšķernieku grupu, kas iebilst pret sadārdzinājumu. “Iepriekšējā putra, ko savārījāt, bija nesmuki no Māra Lietuvieša puses. Pensionāri uzskata, ka par viņiem ņirgājas. Mūsu priekšlikums bija, lai gada licence pensionāriem nav dārgāka par 10 eiro. Jūs gribat daudzas reizes dārgāk publiskā ezerā!” saka J. Jevdokimovs.
Jānis Skulte pārstāv bērnu vecumā līdz 16 gadiem grupu. Viņš atbalsta variantu, kas palielina licenču skaitu, kā arī atbalsta vietējos novada makšķerniekus. “Skaidrs, ka pašvaldība izlems to, cik lielā mērā šo visu dotēs. Nevajag jaukt iekšā gada licences – daudzi makšķernieki grib gada licenci, jo tā maksāja 40 eiro, bet šogad tā nebūs, tas ir jāsaprot. Pašvaldībai jāmeklē kompromiss, ar ko makšķernieki būs vai nebūs apmierināti,” viņš saka un rosina nākotnē domāt par dabiskajām nārsta vietām Alūksnes ezerā.
(Turpinās no 1. lappuses) Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver - pašlaik tapusi nolikuma darba versija. “To izsūtīs makšķernieku grupu pārstāvjiem un trīs dienas gaidīs ierosinājumus. Tad sūtīs saskaņošanai atbildīgajām institūcijām, izlabos, atkal nosūtīs makšķerniekiem un tikai tad skatīs domē,” saka A. Dukulis.
Vajag disciplīnu un aģentūruAlūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers:
“Atbildīga par to, kāds nolikums tiek pieņemts, ir aģentūra “Alja”, bet darba grupa izsaka priekšlikumus. “Alja” ir veidota ar mērķi uzraudzīt ūdenstilpes, stiprināt disciplīnu, ieņemt finansējumu, lai varētu ielaist mazuļus, sakārtot teritoriju. Ir izskanējis arī viedoklis, ka licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā vairs nevajag vispār. Tas būtu labums iedzīvotājiem, jo nebūtu jāpērk licences, bet pazaudētu disciplīnu. Mēs palikām pie tā, ka tomēr vajag disciplīnu un aģentūru, kas no licencēm gūst daļu savu ieņēmumu jeb gandrīz 20 000 eiro un daļu no tā investē atpakaļ ezerā.
Protams, var arī tā - ja šo finansējumu neiegūst no licencēm, to dotē pašvaldība, un beidzam strīdus. Jautājums tikai, vai tad no ezera izvilks tādu pašu zivju tonnāžu kā pašlaik, vai arī tā palielināsies reiz trīs, Alūksnes ezers tiks “izsmelts” un 6 – 7 gadu laikā viss beigsies un nonāksim turpat, kur bijām 2005. gadā.
Ja ir lētas licences, tad nav jēgas no licencētās makšķerēšanas. Pašlaik novadā jau ir tik daudz dažādu atvieglojumu, ka beigās zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Jā, pensionāriem, invalīdiem vajag atlaides, jo viņiem ieņēmumi ir mazāki, bet arī novadam budžetā ieņēmumi ir jāgūst. Jādomā ilgtermiņā, nevis par 10 eiro šodien.”
Publiskā ezerā bizness nav jāattīstaMakšķernieks Modris Račiks, pārstāv 16 līdz 65 gadu grupu:
“Aģentūra “Alja” pastāv un papildina zivju resursus no nodokļu maksātāju naudas. Mūsu darba grupa ierosināja ieviest licences maksas atvieglojumu Alūksnes novada makšķerniekiem kā sava novada nodokļu maksātājiem. Pirmajā variantā to iekļāva, otrajā jau bija izņemts. Kāpēc? Labi, ka tagad, pēc otrdienas sarunām, atkal ir. Piekrītu, ka licenču cenas jāpalielina, ja to spēj pamatot, bet ne jau tik radikāli, kā sākotnēji bija iecerēts!
Diemžēl Alūksnes novada pašvaldība aizmirst, ka mēs visu laiku runājam par publisku ezeru – tas nepieder pašvaldībai. Pašvaldība Alūksnes ezeru apsaimnieko un bizness tur nav jāattīsta.
Ja jau Alūksnes ezers ir tik labs, kā “Alja” deklarē, zivju resurss bagātīgs, tad kādēļ ezerā ir tik daudz ierobežojumu? Piemēram, var paturēt lomā tikai trīs līdakas, lai gan makšķerēšanas noteikumi atļauj piecas; vienu zandartu Alūksnē, noteikumos – trīs, maijā Alūksnē nevar ķert līdakas - citur Latvijā var; maijā un jūnijā nedrīkstam velcēt un ķert ar dzīvo ēsmu – visā Latvijā var! Tas pierāda, ka nekas te nav kārtībā. Bet ierobežot makšķernieku noslodzi, limitējot Alūksnes ezerā izsniegto licenču skaitu, gan nepiekrīt, lai arī tas darba grupā tika rosināts.”
Jādomā par visiemAģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis:
“Es saprotu, ka pensionāri vēlas izmantot ierastās licenču priekšrocības, bet valsts jau ir noteikusi, ka personas pēc 65 gadu vecuma, invalīdi un politiski represētās personas drīkst neiegādāties makšķerēšanas kartes, tādēļ nedomāju, ka vajag vēl papildu atvieglojumus šai grupai. Arī tiesībsargs rosina tuvināties vienlīdzības principiem. Savukārt makšķernieki no citiem novadiem ir izteikuši neapmierinātību, ka alūksniešiem būtu atvieglojumi licenču cenā.
Iepriekš darba grupās bija diskusijas, ko darīt maijā, un vienojāmies, ka tomēr ļaus makšķerēt, jo maijs daudziem makšķerniekiem ir svētki, bet maija licencei būs paaugstināta maksa un sezona būs no 10. maija. Pašlaik lielākā sāpe ir par licenču cenām, bet potenciālās cenas nevajag uzreiz reizināt un pārvērst gada maksā, jo ir mēneši, kad liela daļa vispār neiet makšķerēt.”
Teksts un foto: Līga Vīksna

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Makšķernieku un pašvaldības pamiers

Kategorijas