Uztrauc sabiedrības novecošanās

2019. gada 13. septembris 00:00

523

Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes vadītājam Arturam Upītim pirmajos mēnešos šajā amatā lielāko darba daļu aizņēma jaunās struktūras – Sociālo lietu pārvaldes izveide un komandas komplektēšana, lai sociālais darbs ritētu vajadzīgajā ritmā un kvalitātē.
A. Upīts pēc izglītības ir jurists. Viņa lauciņš pašvaldībā iepriekš bija komercsabiedrību darbība un ar sociālo darbu bijusi maza saskare. Neskatoties uz to, paveikts daudz, un viņš cer, ka to novērtē arī iedzīvotāji. “Uzskatu, ka labas komandas izveide ir izdevusies, un kopā esam daudz padarījuši. Alūksnes novadā atklāts otrs sociālās aprūpes centrs jeb pansionāts, kura trūkums līdz šim bija ļoti izjūtams. Tuvojoties rudens sezonai, esam sākuši risināt naktspatversmes jautājumu, procesā ir sociālo dzīvokļu izveide,” darāmo ieskicē A. Upīts.

Vai vajag?
A. Upīts norāda, ka pārvaldes struktūrvienība “Alūksnes novada Naktspatversme” būtu reorganizējama, jo tai nav noslodzes. Par to diskutēja arī šonedēļ domē Sociālajā, izglītības un kultūras komitejā. “Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, secinājām, ka naktspatversme Alūksnē nav vajadzīga. Aizvadītā gada rudens/ziemas sezonā, kad iestāde jau vairs nedarbojās, par to interesi izrādīja tikai divi cilvēki, un tik niecīga pieprasījuma dēļ mēs darbību neatjaunojām. Interesentiem tika piedāvāts apmesties Mārkalnes sociālajā mājā, bet tas viņus neapmierināja,” stāsta
A. Upīts. Savukārt Mārkalnes sociālā māja esot pārāk noslogota, tādēļ būtu lietderīgi arī Alūksnē līdzšinējās naktspatversmes vietā izveidot līdzīgu īslaicīgās uzturēšanās mājvietu. “Tajā varētu ievietot personas, kuras pēkšņi palikušas bez mājokļa krīzes situācijā, piemēram, paliekot bez mājvietas ugunsgrēkā, atgriezušies no psihiatriskās slimnīcas vai ieslodzījuma vietām. Tā varētu būt mājvieta ar iespēju uzturēties divus mēnešus, pēc vajadzības pagarinot šo laiku vēl uz mēnesi, līdz cilvēkam piešķir pašvaldības dzīvokli vai rod citu risinājumu,” jauno modeli skaidro A. Upīts.

Slogs slimnīcai
Savukārt, ja rastos krīzes situācija, personu var ievietot naktspatversmē ar atskurbtuves funkciju Balvos, kur gan tā jānogādā. Pēc
A. Upīša aplēsēm, tas būtu lētāk, nekā uzturēt Alūksnē naktspatversmes ēku, kas, iespējams, ziemā tiktu izmantota pāris reizes.
Komitejas sēdē deputāte, SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa gan iebilda, ka pagājusī sezona nav korekts rādītājs, jo “ja jau iestāde slēgta, tad, loģiski, nav interesentu”. “Manā rīcībā ir skaitļi, ka šāds pakalpojums būtu vajadzīgs, jo šie potenciālie klienti nonāk slimnīcā, kaut arī būtu jāved uz atskurbtuvi, kuras Alūksnē nav. Tas ir slogs slimnīcai jau vairākus gadus,” saka M. Kauliņa. A. Upīts norādīja, ka naktspatversme Alūksnē potenciālos klientus lielākoties interesē vien tādēļ, lai nav naktī jādodas uz mājām attālā pagastā, bet var reibumu izgulēt siltā vietā Alūksnē. Taču, kā zināms, saistošie noteikumi neparedz šajā mītnē ievietot klientūru reibumā. “Pieļauju, ka arī jaunizveidotajā īslaicīgās uzturēšanās mājvietā var izveidot vienu telpu situācijām, kad jādod pajumte kādam no slimnīcas pārvietotam klientam reibumā,” saka
A. Upīts. Deputāti vienojās, ka par šo tēmu diskusija jāturpina un jāizveido darba grupa, pieaicinot tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus.

Vajag sociālos dzīvokļus
Alūksnes novadā ir arī sociālo dzīvokļu trūkums. A. Upīts skaidro - tas ir dzīvoklis, ko piešķir pašvaldības iedzīvotājiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība, un kura apmaksu daļēji veic pašvaldība - īres un komunālos maksājumus 75% apmērā. Sociālos dzīvokļus piešķir uz laiku līdz sešiem mēnešiem, kad sociālās pārvaldes klienta statuss tiek izvērtēts, lemjot par turpmāko. Tad klientam, ja viņš ir dzīvokļu rindā, var piešķirt iespēju īrēt pašvaldības dzīvokli vai meklē citas iespējas. “Pašreiz ir izvērtētas vairākas vietas, kur sociālos dzīvokļus izveidot. Jebkurā gadījumā tas prasīs lielus pašvaldības ieguldījumus,” norāda A. Upīts.
Viņš atgādina, ka Mārkalnē ir sociālā māja, kur ir septiņi dzīvokļi un viena krīzes istaba. ”Visas šīs telpas jau ir aizņemtas, vajag vairāk. Pieprasījums ir lielāks, nekā spējam piedāvāt,” saka A. Upīts, piebilstot, ka pilsētā šādas iespējas nav, un dzīvokļi visticamāk tiks plānoti novada teritorijā.

Sabiedrība noveco
Jautāts, kādas sociālā darba problēmas un nākotnes vadlīnijas vadītājs šo astoņu mēnešu laikā saskatījis, A. Upīts secina, ka sociālā darba apjomi arvien pieaugs, jo sabiedrība noveco. “Jaunieši pārceļas uz lielpilsētām, reģionos paliek daudz vecu, mazvarīgu un nevarīgu cilvēku, kam nepieciešama sociālā palīdzība, tādēļ jāplāno tādi pakalpojumu veidi, lai visus sasniegtu,” saka A. Upīts. To apliecina arī fakts, ka drīzumā pilns ar klientiem būs arī jaunatvērtais sociālais centrs Mālupē.
Tādēļ kopš vasaras Sociālo lietu pārvaldes pakalpojumu klāstā ir jaunums, kas palīdzēs vientuļu senioru aprūpē. Ar īpaši aprīkotas planšetes palīdzību senioram nodrošina iespēju video konferences veidā attālināti sazināties un konsultēties ar speciālistu, kurš spēj novērtēt klienta noskaņojumu, veselības stāvokli, kā arī pārliecināties, vai senioram ir nepieciešama vēl cita palīdzība. A. Upīts gan piebilst, ka pakalpojums reģionu pensionāriem ir dārgs un visi to nevarēs atļauties. “Arī pašvaldība nav tik bagāta, lai šo pakalpojumu varētu subsidēt, bet, ja uztraucamies par saviem vientuļajiem tuviniekiem, šī ir iespēja par viņiem parūpēties arī attālināti,” saka
A. Upīts.

Trūkst sociālo darbinieku
Sabiedrības novecošanas tendence loģiski veido sociālo darbinieku pieprasījumu. “Sociālo darbinieku trūkst, un šī problēma kļūst arvien aktuālāka. Arī pārvaldē strādā daudz pensijas vecuma darbinieku, un mēs ar bažām raugāmies nākotnē, kad viņi dosies pelnītā atpūtā,” komentē
A. Upīts. Toties pārvaldes vadību priecē fakts, ka tagad sociālā darbinieka profesiju varēs apgūt arī Alūksnē, Latvijas Universitātes filiālē, un A. Upīts aicina apsvērt šīs profesijas vai papildu profesijas izvēli, jo darbs būs garantēts. “Protams, pašvaldība nevar sacensties ar valsts sociālās aprūpes centros piedāvātajām algām, līdzīgi ir arī medicīnas iestādēm, un tas rada pamatīgas grūtības kadru piesaistē,” viņš piebilst. A. Upīts plāno lūgt Alūksnes novada domi nākamā gada budžetā palielināt šo atalgojumu daļu un cer uz nodoma izdošanos.
Teksts un foto: Sandra Apine

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uztrauc sabiedrības novecošanās

Kategorijas