Vēlos sevi apliecināt

2009. gada 9. oktobris 16:09

2304

Alūksnietes Ritas Nīkrences dzīves moto ir “Vārgie neizdzīvo!”. Viņa ir stipra un pārliecināta par sevi. Ritas horoskopa zīme ir Vērsis, tātad viņai piemīt neatlaidība un lielas darba spējas.

R.Nīkrence Liepājas pedagoģiskajā institūtā ieguvusi pamatskolas pedagoga un metodiķes, kā arī angļu valodas skolotājas specialitāti. Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā “Attīstība” viņa pabeidza maģistrantūras studijas un trīs gadus turpināja pēcdiploma mācības sadarbībā ar Hamburgas Gestalt tālākizglītības institūtu, iegūstot papildus specialitāti “Supervīzija”. Tā ir konsultatīva metode bāriņtiesu un sociālo darbinieku rehabilitācijai. Tas nozīmē, ka Alūksnes novada domes jaunā bāriņtiesas priekšsēdētāja R.Nīkrence spēs palīdzēt ne tikai iedzīvotājiem dažādu problēmu risināšanā, bet arī saviem kolēģiem.

- Kāpēc nolēmāt pieteikties konkursā darbam Alūksnes novada bāriņtiesā?
- Apmēram ik pēc astoņiem gadiem es mainu dzīvesvietu vai darbavietu. Tās ir radikālas pārmaiņas. “Strautiņos” man ritēja jau vienpadsmitais.darba gads, tāpēc jutos sevi izsmēlusi. Bija vēlme atrast radniecīgu darbu, kurā noderētu manas jauniegūtās zināšanas un pieredze. “Supervīzijas” studijās bija piesaistīti pasniedzēji no dažādām Eiropas valstīm. Viņi atklāja jaunu skatījumu uz bērnu un pusaudžu problēmām, kā arī uz sociālo darbu. Šīs zināšanas ir ļoti noderīgas visās profesijās, kurās ir darbs ar cilvēkiem. Tās palīdz mazināt izdegšanas sindromu. Esmu vadījusi “Supervīzijas” nodarbības, bet diemžēl šobrīd pašvaldībai nav naudas, lai tās rīkotu. Nodarbībās bāriņtiesas vai sociālie darbinieki runā par savām problēmām darbā un dalās pieredzē, kā ar tām tikt galā. Tā iespējams rast risinājumu situācijās, kas veido spriedzi ilgāku laiku. Katrs bāriņtiesas loceklis strādā vairākos pagastos, bet reizi nedēļā sanākam kopā un pārrunājam šādas situācijas. Divi bāriņtiesas locekļi ir jauni, tāpēc viņiem konsultācijas un atbalsts ir sevišķi vajadzīgs.

- Ko jūs teiktu tiem, kuri uzskata, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju kļuvāt tāpēc, ka vīrs ir Alūksnes novada domes deputāts?
- Tas, ka vīrs ir deputāts, neveido interešu konfliktu, jo viņš nav mana darba tiešais priekšnieks. Turklāt tāda bija domes deputātu izvēle. Vīrs par mani nevarēja balsot un nebalsoja, bet pārējie izteica savu viedokli. Ja skatās balsojumu, tad par bāriņtiesas locekļiem ir balsojuši 12 līdz 14 deputāti. Acīmredzot tika izvērtēta katra cilvēka atbilstība un iepriekšējā darba pieredze. Ir gan jauni locekļi, gan tādi, kuri jau iepriekš strādājuši. Tas nozīmē, ka noder pieredze šajā darbā, savukārt cilvēki, kas nāk ar jaunu skatījumu, var paskatīties uz to no citas puses.

- Vai pati kādreiz esat jutusi izdegšanas sindromu?
- Jā, ir bijušas tādas situācijas. Taču man vienmēr ir kāds blakus darbs vai mācības, tāpēc nav bijis laika daudz domāt par to. Tiesa, pēdējie gadi ir bijuši ļoti saspringti. Pirms kāda laika īstenojām projektu Pleskavā, kur svētdienas skolā “Dzintariņš” kopā ar Lieni Ūbeli mācījām latviešu valodu. Divus gadus braukājām turp un atpakaļ. Arī šogad bija piedāvājums, bet atteicāmies. Tas ir fiziski ļoti smagi, jo 6 līdz 8 stundas ir jāstāv uz Latvijas – Krievijas robežas un pēc tam vēl jāstrādā. Ja nebūtu robežu, noteikti piekristu turpināt, jo tas bija darbs dvēselei. Latviešu valodu svētdienas skolā pie konsulāta mācās gan bērni, gan pieaugušie. Jaunākajam dalībniekam bija 4 gadi un vecākajam – 72 gadi. Liene strādāja ar bērniem, es – ar pieaugušajiem. Man prieks, ka svētdienas skolā turpina mācības, lai gan tās vairs nav tik intensīvas. Vairāki šīs skolas dalībnieki ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, 3 no viņiem ir atgriezušies Rīgā, lai studētu augstskolās.

- Kas ir vērtīgākais jūsu pieredzē, ko varēsit izmantot bāriņtiesas darbā?
- Droši vien sociālās situācijas apzināšanās un izpratne. Ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā situācija valstī ir ļoti smaga, un tas ir pamats, kāpēc veidojas lietas par vecāku aizgādības tiesību atņemšanu. Šādu lietu būs arvien vairāk un vairāk. Es tās esmu iepazinusi no vairākām pusēm, tāpēc zinu, pie kādām sekām noved, ja laikus par bērniem nerūpējas un viņu tiesības netiek aizstāvētas. Labākajā gadījumā viņi nonāk tādā iestādē kā “Strautiņi”, sliktākajā – Cēsu kolonijā vai cietumā. Taču zinu arī, ka ir iespējams daudz ko novērst un izdarīt tā, lai bērni neciestu.

- Vēl nav izlemts “Strautiņu” liktenis – būt vai nebūt. Vai bez šīs iestādes varētu iztikt?
- Manuprāt, valdība varētu pieļaut lielu kļūdu, reorganizējot “Strautiņus”. Šādas iestādes ir bijušas un būs vajadzīgas. Likvidēt var ātri, bet to atjaunošana maksās divtik. Diemžēl neviens neieklausās argumentos, bet atbild, ka mēs neizprotam valsts ekonomisko situāciju.

- Vai vēl ir aktuālas jūsu kopā ar Lieni Ūbeli un Ņinu Lobanovsku veiktā pētījuma atziņas par skolas vecuma bērnu sociālās korekcijas sistēmu?
- Divu gadu pētījumā tika secināts, ka sociālās korekcijas sistēma valstī nav sakārtota. 2001./2002.mācību gadā sāka veidoties korekcijas klases pie skolām. Tagad tādas ir visos novados. Taču joprojām neatrisināts ir sociālās korekcijas iestāžu liktenis, kā arī darba organizācija tajās. Šo iestāžu audzēkņiem ir jāapgūst prasmes un iemaņas, kas viņiem ļautu integrēties sabiedrībā. Ir svarīgi dalīt nepilngadīgos likumpārkāpējus pēc vecuma un arī pēc nodarījuma veida, vai tas ir bijis vērsts pret mantu vai personu. Diemžēl šī pētījuma atziņas joprojām netiek ņemtas vērā.

- Kādas ir smagākās problēmas, kuras šobrīd nākas risināt Alūksnes novada bāriņtiesai?
- Tie ir jautājumi, kas saistīti ar bērnu izvešanu uz ārzemēm. Viens no vecākiem vēlas kopā ar bērnu braukt uz ārzemēm, bet otrs tam nepiekrīt. Tā kā ir vajadzīga tikai viena vecāka piekrišana, bāriņtiesai nav likumīga pamata ietekmēt šādu lēmumu. Tas nozīmē, ka veidojas līdzīga situācija, kādas skatāmies televīzijā – viens vecāks bērnu aizved, otrs brauc un to “nolaupa”. Sarežģītas ir arī lietas par aizbildnības tiesību atņemšanu vai saskarsmes tiesību liegšanu vienam no vecākiem. Piemēram, vecāki nav šķīrušies, bet nedzīvo kopā. Bērni dzīvo pie viena – mātes vai tēva, kam ir jaunas attiecības. Turklāt tiek liegta iespēja tēvam vai mātei tikties ar saviem bērniem, lai gan par to ir noslēgta vienošanās. Tādā gadījumā ir jāvēršas tiesā, lai tā ar savu spriedumu noteiktu aizgādības un saskarsmes tiesības. Labprātīgu vienošanos var ignorēt, bet ne tiesas lēmumu.

- Vai bāriņtiesai nebūtu vajadzīgas lielākas tiesības ietekmēt situācijas, kurās no vecāku neapdomības un nespējas vienoties cieš bērni?
- Labklājības ministrijā gatavojas lemt par bāriņtiesu darba uzlabošanu un reorganizāciju. Ja bāriņtiesai tiks piešķirtas papildu pilnvaras, tad tās varētu būt nākamajā gadā. Darba grupa strādā, bet kādas varētu būt izmaiņas, nevaru prognozēt.

- Kā ir organizēts Alūksnes novada bāriņtiesas darbs?
- Bāriņtiesas struktūra ir izveidota tā, ka Alūksnē strādā bāriņtiesas priekšsēdētāja un galvenā speciāliste – lietvede, bet pārējie pieci bāriņtiesas locekļi, arī vietnieks, strādā pagastos. Trīs pagastos ir viens darbinieks, kurš veic arī notariālās darbības. Katrā pagastā divas reizes nedēļā ir noteikti pieņemšanas laiki, bet četrus pagastus apkalpo viens bāriņtiesas loceklis, tāpēc tur iedzīvotājus pieņem tikai reizi nedēļā. Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts uz 1500 iedzīvotājiem nodrošināt vienu bāriņtiesas locekli, bet mums iedzīvotāju skaits katram loceklim ir ievērojami lielāks – 2500. Vai tas būs optimāls variants, redzēsim darbā. Iepriekš katrā pagastā bija bāriņtiesa ar priekšsēdētāju un trim locekļiem, bet tagad darbinieku ir ievērojami mazāk. Tas nozīmē, ka viņu darba slodze ir lielāka. Tomēr centīsimies bāriņtiesas darbu sakārtot tā, lai tas būtu izdevīgs iedzīvotājiem.

- Jums ir neparasts vaļasprieks – zīda apgleznošana...
- Jā, tā ir apgūta pašmācībā. Zīda apgleznošana dod gandarījumu, turklāt varu apdāvināt sev tuvos un mīļos cilvēkus svētkos. Tātad šajā krīzes laikā varu arī ekonomēt. Tiesa, zīda apgleznošana ir ilgs process. Vakarā varu uzgleznot, bet tikai no rīta ir redzams, kas sanācis. Tas ir tāpat kā darbā – arī tajā par rezultātu var spriest tikai pēc laika.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vēlos sevi apliecināt

Kategorijas