Sašutuši par jauno kārtību aizsargājamā apvidū

2019. gada 17. septembris 00:00

2223

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Lai informētu par šo noteikumu projektu un par to, kā plānotās izmaiņas ietekmēs turpmāko saimniecisko darbību, 11. septembrī Veclaicenes tautas namā Kornetos, zemju īpašniekiem un pašvaldību pārstāvjiem notika informatīva sanāksme.
VARAM Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode klātesošajiem pastāstīja, ka aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts sagatavots, lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā esošās dabas un kultūrvēstures vērtības.
Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē vispārējie Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamo teritoriju izmantošanu un Ministru kabineta noteikumi par dabas liegumu “Korneti - Peļļi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Veclaicene” paredzētas normas.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt saskaņotu dabas aizsardzības, zemes īpašnieku un viesu intereses, saglabāt raksturīgo ainavu, vizuālo vērtību un ekoloģiskos procesus, nodrošinot bioloģiski vērtīgāko platību un dzīvotņu pastāvēšanu vienlaikus ar sociālekonomisko attīstību.
Turpinājums no 1. lappuses

Izveidots funkcionālais zonējums
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt piecas funkcionālās zonas - Regulējamā režīma zonu, Dabas lieguma zonu, Neitrālo zonu, Ainavu aizsardzības zonu un Dabas parka zonu. Lai apjaustu, kādi ierobežojumi jāievēro, zemju īpašniekiem jāzina, kurā no minētajām zonām ietilpst viņa īpašums. To var noskaidrot zonējuma kartē vai pēc tam neskaidrību gadījumā vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē.
Jaunajos noteikumos saglabājas vesela virkne dažādu vispārīgo aizliegumu un ierobežojumu kā, piemēram, aizliegums aizsargājamo ainavu apvidū ierīkot jaunus atkritumu poligonus, dedzināt kūlu, izmantot citzemju sugas meža ieaudzēšanā, audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs un citu. Taču katrā no jaunajām zonām noteikti konkrēti ierobežojumi, piemēram, Regulējamā režīma zonā būs aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli, ugunsdrošības pasākumus, kā arī cilvēku glābšanu un meklēšanu, ceļu ikdienas un periodiska uzturēšanu. Savukārt Dabas lieguma zonā aizliegts nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs, ierīkot purvos dzērveņu plantācijas, veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē un vēl virkne citu ierobežojumu. Līdzīgi ierobežojumi noteikti arī citu režīmu zonās.
Tomēr ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šajās zonās būs iespēja veikt arī būvniecību, esošo būvju pārbūvi, kultūras pieminekļu restaurāciju, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, peldvietu, celiņu, ūdenstransporta līdzekļu piestātņu būvniecību un citu.

Visnegatīvāk ietekmē
mežsaimnieciskā darbība
Veicot izpēti, eksperti secinājuši, ka ainavu apvidū esošos mežus un meža sugu dzīvotnes visnegatīvāk ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās. Kā vēl viens negatīvs faktors meža sugu dzīvotnēm ir mirušās koksnes izvākšana, tādēļ turpmāk ir paredzēts, ka tā ir jāatstāj mežaudzē, ja tās apjoms ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru. Šie jauninājumi visvairāk satrauca vietējos iedzīvotājus. Vairāki klātesošie kā absurdu minēja situāciju, kad saimniekam malka kurināšanai jāpērk no kaimiņa, lai gan pašam īpašumā ir mežs, kurā tagad cirst viņš vairs nevarēs.
Kopumā vērtējot visu Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidu, īpaši vērtīgas vietas no visiem 20 892 hektāriem aizņem gan tikai 6,5 procentus, taču saprotams, ka, uzliekot jaunus ierobežojumus jau pie esošajiem, zemju īpašniekiem rodas ekonomiski zaudējumi, atzina G. Strode. “Tās vietas, kur uzlikts saimnieciskās darbības ierobežojums, ir pašas vērtīgākās. Visiem, kam šajā teritorijā ir īpašumi, vēl nevaram piedāvāt kompensācijas, pie tā ministrijai vēl jāstrādā, taču nevaram arī ļaut vērtīgākās vietas iznīcināt,” piebilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vecākā referente Dace Briška.

Īpašums ir, bet lietot nevar
Protams, ar jaunajiem noteikumiem nav apmierināti to zemju īpašnieki, kuru īpašumus noteikumi skar. Piemēram, zemes īpašnieks ar mežsaimniecisko izglītību Ivars Ķelps novērojis, ka jau pirms minēto ierobežojumu stāšanās spēkā, masveidā tika izcirsti mežu īpašumi. “Ko cilvēkiem darīt? Daudziem ir kredīti, studējoši jaunieši, kam nepieciešama nauda, cilvēki ir spiesti izcirst savus īpašumus, jo vēlāk to viņi vairs nedrīkstēs. Tā kompensācija, kas īpašniekiem tiek maksāta par īpašumu dabas liegumā, par vienu hektāru nav atgūstama pat 125 gadu laikā, nodokļu atvieglojumu arī neviens nesola. Ja man ir parādsaistības, tas nozīmē, ka man ir jācērt tagad un tūlīt,” sacīja I. Ķelps. “Iedomājieties, ka es tagad aizbraucu uz Rīgu, ieeju kādā dzīvoklī un tur atrodu aizsargājamo dižraibo blusu. Līdz ar to es pasaku, ka dzīvoklis jums ir jākopj, jāmaksā nodokļi, bet tajā dzīvot jūs nevarat! Tas ir tieši tas pats, kas tagad notiek ar mūsu īpašumiem, kas mums ir, bet lietot mēs tos nevaram...” retoriski izteicās I. Ķelps.
“Kompensācijas ir sāpīga tēma. Protams, mēs domājam, ko darīt, kā šo jautājumu risināt, bet nauda valsts budžetā ir tik, cik ir. Cerība, ka kompensācijas strauji varētu pieaugt, nav, bet cerams, ka ar laiku to tomēr izdosies atrisināt,” teica D. Briška.

Apšauba, vai dabai tiek līdzēts
Veclaicenes bioloģiskās vides veselības saimniecības “Mauriņi” īpašniece Gunita Virka norādīja, ka jau 2010. gadā viņas saimniecību apsekojuši speciālisti un devuši rakstisku atzinumu, ka viņas 30 hektāru lielajā mežā nav īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu. Viņa ir neizpratnē, vai īpašumam tagad atkal tiks uzlikts liegums, un lūdza ministrijas pārstāvēm to noskaidrot. “Aizsargājamo ainavu apvidus šeit veidots pagājušā gadsimta 70. gados, tādēļ uzskatu, ka tas vairs šim “labajam mērķim” neatbilst. Veclaicenē zemes vienības cenas ir ļoti zemas, jo šajos gados daudzas lauksaimniecībā savulaik izmantojamās zemes ir apmežotas. Ja tās ir koptas, tad labi, bet daudzviet tās aizaugušas ar krūmiem un, ejot pa izveidotajām tūristu takām, vietumis redzama tikai “zaļā jūra”. Vai tad, braucot garām pa ceļu, paši to neredzat? Kāda visiem šiem liegumiem ir nozīme? Kas to visu kontrolēs? Noteikumi ir, kāds par to izstrādāšanu saņem algu, tie vietējo iedzīvotāju biedēšanai tiek pieņemti, bet, vai kāds skatās, kurš no ozoliem ir pareizi vai nepareizi nogriezts? Manuprāt, dabai ar šiem aizliegumiem necik netiek palīdzēts,” domā G. Virka.

Priekšlikumus gaidīs līdz septembra beigām
Līdz pat septembra beigām ministrija gaidīs zemju īpašnieku priekšlikumus noteikumu grozīšanai vai papildināšanai, bet precizēts tas jau oktobra sākumā būs lasāms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā. Precizētais noteikumu projekts tiks nosūtīts arī Alūksnes novada pašvaldībai un tam lūgts rakstisks atzinums. Pēc tam noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” izveidots pirms vairāk nekā 40 gadiem, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu un bioloģisko daudzveidību un dabas vērtības. Teritorijā atrodas trīs dabas liegumi – Dēliņkalns, Korneti - Peļļi un Avotu mežs. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”.

Noteiktas piecas funkcionālās zonas:
◆ Regulējamā režīma zona - esošie mikroliegumi un atsevišķas īpaši aizsargājamo meža biotopu platības dabas liegumu “Korneti - Peļļi”, “Dēliņkalns” un “Avotu mežs” teritorijā.
◆ Dabas lieguma zona - dabas liegumu “Korneti - Peļļi” un “Dēliņkalns” platības, kā arī vērtīgākie īpaši aizsargājamie mežu biotopi, kuru platības pārsniedz 1 ha, un īpaši aizsargājamo putnu sugu, piemēram, lielā dumpja, zivjērgļa, baltmugurdzeņa, vidējā dzeņa u.c. atradnes aizsardzībai.
◆ Dabas parka zona - lai nodrošinātu mikroliegumu aizsardzības buferzonas, kā arī lai aizsargātu putnu sugām piemērotas dzīvotnes. Tā veidota Muratagala meža masīvā, lai samazinātu kailciršu radīto fragmentāciju un nodrošinātu buferzonas regulējamā režīma zonai.
◆ Ainavu aizsardzības zona - lai saglabātu teritorijai raksturīgo ainavu un veicinātu ainavu aizsardzības principu izmantošanu.
◆ Neitrālā zona - ietver ciemus un valsts, pašvaldību ceļus.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sašutuši par jauno kārtību aizsargājamā apvidū

Kategorijas