Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Nolietoto smēreļļu “melnais tirgus” iet plašumā

Alise Zvaigzne
Latvijas ziņas

2019. gada 18. septembris 13:44

163

Visā pasaulē ik gadu rodas miljoniem tonnu lietoto smēreļļu, kas, nepareizi apsaimniekotas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu. Latvijā gada laikā tirgū tiek pārdotas apmēram 15 000 tonnas sintētiskās izcelsmes smēreļļas. Tendences liecina, ka ievērojama daļa nolietoto smēreļļu tiek izmantotas kā kurināmais tam nepiemērotās krāsnīs un apkures sistēmās. Šādas bezatbildīgas rīcības rezultātā caur gaisa un notekūdeņu piesārņojumu var ciest gan vide, gan cilvēki.

“Nolietotās smēreļļas ir bīstamie atkritumi un tās ir atbilstoši arī jāapsaimnieko. Tās nedrīkst izliet kanalizācijā, nedrīkst ilgstoši glabāt nepiemērotos traukos vai sadedzināt krāsnīs, kas tam nav paredzētas. Taču diemžēl pašreizējās tendences liecina, ka izlietotās smēreļļas nonāk nevis bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, bet gan melnajā tirgū, kur tās pārdod un uzpērk kā kurināmo,” norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par nolietoto eļļu savākšanu un utilizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tomēr Latvijas Zaļajam punktam ir pamatotas bažas par to, ka liela daļa šo bīstamo atkritumu tiek realizēti kā kurināmais materiāls. Par to liecina arī sludinājumu portālos pieejamā informācija. Piemēram, “ss.com” publicēti vairāki aktīvi sludinājumi, kuros vietnes apmeklētāji aicināti iegādāties atražoto jeb nolietoto smēreļļu. Vidējā cena ir 0,20 EUR par vienu litru un minimālais pārdošanas daudzums ir 200 litru. Savukārt informācija par to, vai sludinājumu publicējusi fiziska vai juridiska persona, kas saņēmusi atbilstošu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas licenci, nav pieejama. Vienlaikus arī oficiāli atpakaļ savāktais smēreļļu apjoms liecina, ka to apsaimniekošana nenotiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tas savukārt rada risku nelikumīgai nolietoto smēreļļu utilizācijai, radot arī vides piesārņojuma riskus. Salīdzinājumam – viens litrs nepareizi apsaimniekotas eļļas var piesārņot gandrīz miljonu litru saldūdens, savukārt pus litrs šādas eļļas var radīt uz ūdens virsmas plēvi aptuveni 4 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Sadedzinot smēreļļas apkures sistēmās, kas nav tam paredzētas, gaisā nonāk kaitīgās daļiņas. Sadegot 1 kg eļļas, rodas vidēji 2,58 kg CO2 izmešu. Lietotās eļļas satur dažādus metālus, hloru, bromu, vieglos naftas produktus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus. Sadedzinot eļļas, šie piemaisījumi nonāk atmosfērā, bet, ja lietotā eļļa tiek izlieta vidē, piesārņojums nonāk gruntsūdeņos.

K.Zakulis norāda, ka, nododot vai pārdodot atstrādātās eļļas pelēkajā tirgū, tiek grauta arī valsts ekonomika kopumā. Neizpildot valsts noteiktās prasības attiecībā uz atstrādāto eļļu atpakaļ savākšanu, uzņēmumi nevarēs saņemt dabas resursu nodokļu (DRN) atbrīvojumu un attiecīgi eļļu cena tirgū pieaugs. “Valsts vides dienestam (VVD) nav iespēju pārbaudīt katru Latvijā strādājošais uzņēmumu, kurā rodas nolietotās eļļas. Lai to izdarītu ikdienas režīmā, VVD būtu jāstrādā simtiem inspektoru. Tāpēc vispirms pašiem cilvēkiem ir jāapzinās, ka ne jau kontrolējošām iestādēm nepieciešama vides prasību ievērošana, bet vispirms jau katram pašam, jo agrāk vai vēlāk piesārņotā vide mums atspēlēsies un sekas jutīsim savā vai tuvinieku veselībā un dzīves kvalitātē kopumā,” uzsver K.Zakulis.

Latvijas Zaļais punkts atgādina, ka smēreļļu nodošana nelicenzētam apsaimniekotājam, kā arī neatbilstoša tā turēšana un likvidēšana ir sodāma rīcība, par ko draud naudas sods 280 – 2100 EUR apmērā. Tāpēc Latvijas Zaļais punkts aicina uzņēmumus un personas, kuras iegādājās un izmanto smēreļļas, tās nodot atbildīgiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri saņēmuši licenci bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un spēj nodrošināt bīstamo atkritumu utilizāciju atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām.

Kategorijas

Kategorijas