Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Štata nav, bet uz darbu nāk

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2009. gada 8. oktobris 08:26

2594

Veicot grozījumus administrācijas amatu sarakstā, augustā Alūksnes novada pašvaldība nolēma atteikties no bērnu tiesību aizsardzības speciālista, viena sporta darba organizatora, revidenta un ekonomista štatu vietām. Bet joprojām divi darbinieki – ekonomists un revidents – katru dienu nāk uz darbu, jo līdz šim brīdim darbs viņiem nav uzteikts.

Augusta sēdē ierosinājumu par štatu samazināšanu izteica deputāts Ainars Melders, bet tagad viņš pauž viedokli - “lai strādā ekonomists, bet Finanšu nodaļas esošā budžeta ietvaros”. Par ekonomistu un revidentu strādā Alūksnes pilsētas domes darbinieces, bet bērnu tiesību aizsardzības speciālista amats bija paredzēts kādreizējai Alūksnes pilsētas izpilddirektorei. Tagad kādreizējā domes izpilddirektore ir vērsusies tiesā pret Alūksnes novada pašvaldību par darba līguma grozījumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Savukārt ekonomistu un revidentu aizstāv arodbiedrība, kas jau divreiz pašvaldībai ir sniegusi atteikumu piekrišanai par atbrīvošanu no darba.

Nevar aizliegt nākt uz darbu
Novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja – galvenā grāmatvede Tamāra Stafecka pašvaldībā vērsusies ar iesniegumu, kur norāda – līdz ar to, ka, izveidojot Alūksnes novada pašvaldību, ir divkāršojies darba apjoms, T.Stafecka lūdz atjaunot ekonomista un revidenta štata vietas. „Līdz šim brīdim darbiniekiem nav uzteikts darbs, tādēļ kā nodaļas vadītāja neesmu tiesīga aizliegt viņiem nākt uz darbu, kā arī nelikumīgi nodarbināt viņus bez štata vietām. Pretējā gadījumā novada pašvaldība var ciest zaudējumus 10 000 latu apmērā. Viens ekonomists nevar sagatavot budžetu visam Alūksnes novadam, kā arī pašvaldība nevar palikt bez iekšējā audita, ko veic revidents,” skaidro T.Stafecka.

Tautsaimniecības komitejas sēdē pirmdien viņa deputātiem atgādināja Alūksnes pilsētas domes agrāko pieredzi saistībā ar Alūksnes Mūzikas skolas grāmatvedības centralizāciju. “Toreiz mūzikas skolas grāmatvede bija arodbiedrības biedrs. Viņu no darba atbrīvoja, nesaskaņojot to ar arodbiedrību, kā rezultātā sieviete vērsās tiesā, kas piesprieda pilsētas domei samaksāt viņai kompensācijā vairāk nekā 2000 latu – vidējās izpeļņas apmērā - par piespiedu darba kavējumiem,” stāsta T.Stafecka.

Par revidentiem grāmatvežus
Pašvaldības jurists Arturs Upīts, skaidrojot likumdošanas normas, uzsver – ja arodbiedrība atsaka atbrīvot darbinieku no darba, tad darba devējs vēršas ar prasību tiesā par darbinieka atbrīvošanu. „Šādas prasības novada pašvaldība ir iesniegusi tiesā 30.septembrī. Tiesai jāvērtē, vai arodbiedrības argumenti ir pamatoti. Savukārt - ja pašvaldība darbiniekus neatjaunos darbā, dienā, kad beigsies pašvaldības līdzekļi šo darbinieku algošanai, nāksies pārtraukt darba attiecības. Gadījums ar mūzikas skolu nav pielīdzināms, jo tad darbinieci atlaida no darba, nejautājot arodbiedrības piekrišanu,” saka A.Upīts.
Novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols pauda viedokli, ka pagastu pārvaldēs strādā kompetenti grāmatveži, kuriem varētu dot rakstisku uzdevumu veikt revīzijas pagastos. „Mums nevajag štatā turēt cilvēku, kas tikai revidētu kaut ko. Revīziju veikt noteikti vajag, bet to var darīt arī pagastu grāmatveži,” saka L.Sīpols.

Izrīkojas pārāk vienkārši
Tautsaimniecības komitejas vadītāja Valda Zeltiņa uzsver – bez cilvēku resursiem darbu padarīt nevar. Tam piekrīt arī deputāts Andis Krēsliņš, kārtējo reizi rosinot izveidot nelielus, bet efektīvus štatus visā novadā un apstiprināt tos ilglaicīgi.
„Manuprāt, drīzāk ir jāpaplašina revidenta amata apraksts un jāizmanto cilvēku potence, zināšanas. Mēs neesam tik bagāti, lai dzītu projām cilvēkus. Nevajag pilnu slodzi, ja darba apjoms tāds nav: tad varbūt vajag ekonomistu – revidentu vienā personā? Pašlaik mēs pārāk vienkārši izrīkojamies ar cilvēkiem,” pārliecināts
A.Krēsliņš. Šo jautājumu skatīs arī pašvaldības Finanšu komitejas sēdē 8.oktobrī.

Kategorijas

Kategorijas