Plogotāji: dabā ļoti bieži tiek izmests vienreizējs dzērienu iepakojums

2019. gada 3. oktobris 07:16

Šī gada 28. septembrī Stokholmas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) norisinājās Plogging kustības dibinātāja, zviedru taku skrējēja un vides entuziasta Ērika Alstrema (Erik Ahlström) atklātā lekcija, kurā lektors aicināja apzināties un mācīties mazināt savu negatīvu ietekmi uz dabu, kā arī uzsvēra Plogging sniegumu vides saudzēšanā un labākās sabiedrības veidošanā. Lekcijai sekoja Plogging skrējiens Latvijas valsts mežu dabas lieguma teritorijā Pierīgā, kurā piedalījās kustības vēstneši un SSE Riga Future Leaders Academy absolventi.

Ēriks Alstrems pārstāv nevalstisko organizāciju Plogga SE, kas ir dibināta Zviedrijā 2015. gadān un sastāv tikai no diviem cilvēkiem, kuriem izdevās piesaistīt uzmanību Ploggiong koncepcijai gan vietējo iedzīvotāju vidū, gan arī popularizēt to ārvalstīs. Šobrīd Plogging kustībai pievienojušās jau vairāk nekā 40 valstis, tostarp Latvija, kur par tās oficiālo vēstnesi ir kļuvis atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Pilsētvides serviss”.

Lekcijas laikā Ēriks Alstrems iezīmēja 5 iemeslus, kāpēc cilvēkiem būtu jāpraktizē ploggings savā ikdienā. Pirmkārt, ploggings ir labs iemesls doties biežāk izkustēties brīvā dabā, sajust saikni ar apkārtējo vidi un uzturēt sevi formā. Otrkārt, tas palīdz aizkavēt klimata pārmaiņas, kuras ir sekas kaitīgo vielu un gāžu izdalīšanai atkritumu sadalīšanas procesā. Treškārt, tas disciplinē un liek padomāt divreiz pirms izmest izsmēķi vai plastmasas pudeli uz ielas. Ilgtermiņā tas sekmē arī drošākās un labākās sabiedrības veidošanos, jo tas ir grūtāk izmest atkritumus sakoptā vidē, nekā piesārņotā. Un protams, ploggings palīdz samazināt plastmasas atkritumu daudzumu apkārtējā vidē, kas piesārņo jūras un okeānus, nogalina dzīvniekus un kļūst par iemeslu nopietnām cilvēku saslimšanām.

“Plogojot mežā mēs identificējām tur vismaz divas nelegālās izgāztuves, kurās bija atrodamas vecās riepas, lielgabarīta atkritumi, būvgruži un pat sadedzinātās automašīnas daļas. Jāsecina, ka sistēma, kas piedāvā iedzīvotājiem utilizēt minētos atkritumus par naudu, nestrādā, atšķirībā no Zviedrijas, kur šādu pakalpojumu piedāvā bez maksas. Kā arī lielā daudzumā mēža atradām vienreizējās kafijas krūzītes no degvielas uzpildes stacijām, plastmasas dzērienu pudeles un stikla alkoholisko dzērienu iepakojumus. Ja salīdzināt pēc kopējā apjoma, pēc 8 plogging skrējieniem dažādos Latvijas novados, varam secināt, ka vienreizlietojams dzērienu iepakojums ir pat lielākā problēma, nekā citreiz sastopamās riepas,” skaidro SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Kā stāstīja Ēriks Alstrems, Zviedrijā dažāda veida dzērienu iepakojumus var nododot speciālajā depozīta pieņemšanas automātā un dabūt par to līdz pat 2 Zviedru kronām (SEK), kas ir ekvivalents aptuveni 20 centiem. Tāda sistēma kalpo par nopietnu motivāciju atkritumu šķirošanai ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem, pateicoties tam, ka depozīta automāti var identificēt un pieņemt ļoti plašu iepakojuma tipu klāstu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Plogotāji: dabā ļoti bieži tiek izmests vienreizējs dzērienu iepakojums

Kategorijas