Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Deputāti apņēmušies strādāt pie risinājumiem jauniešu piekļuves augstākajai izglītībai uzlabošanai

Leta
Latvijas ziņas

2019. gada 3. oktobris 07:26

27

Saeimas deputāti ir apņēmušies strādāt pie risinājumiem jauniešu piekļuves augstākajai izglītībai uzlabošanai, lai šajā jautājumā palīdzētu ģimenēm ar bērniem, mazturīgajiem un audžuģimenēs dzīvojošajiem, šāda pozīcijā šodien iezīmējies parlamenta abu atbildīgo komisiju kopsēdē.

Kopā ar atbildīgajām ministrijām strādāt pie konkrētu soļiem sola gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), gan Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP). 

Dzintars pēc sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka nepieciešams strādāt pie papildus sociālo budžeta vietu izveidošanas, ko varētu piešķirt ģimenēm ar bērniem un mazturīgajiem jauniešiem. Skride aģentūrai LETA pauda, ka risinājums jārod arī komisijas sēdē aktualizētajām problēmām, tajā skaitā, ar ko sastopas jaunieši audžuģimenēs.

Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe komisijas sēdē vērsa uzmanību absurdiem gadījumiem, kad jauniešiem nepienākas maznodrošinātā statuss, jo tiek rēķināti vidējie ienākumi no visiem, kas ir deklarēti īpašumā. Viņa norādīja uz kādu konkrētu situāciju, kad lielākos ienākumus saņem viens no deklarētajiem ģimenes locekļiem, kurš strādā ārvalstīs. Līdz ar to šajā īpašumā jeb mājsaimniecībā dzīvojošs bārenis nevar saņemt maznodrošinātā statusu un viņam nepienākas nedz sociālie pabalsti, nedz līdzekļi mācībām, norādīja Diķe.

Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs aģentūrai LETA apstiprināja, ka varētu izstrādāt skaidrākus nosacījumus par to, ka maznodrošinātā statuss tiek vērtēts, rēķinot mājsaimniecības ienākumus, kas praktiski ir pieejami cilvēkam, nevis ienākumus, ko saņem vairāk tikai formāli deklarēti cilvēki, bet praksē neattiecas uz citu deklarēto labklājību.

Kā vēl vienu problēmu Vītolu fonda vadītāja norādīja uz atsevišķām audžuģimenēm, kurām pieņemtais bērns, piemēram, bārenis pēc pilngadības sasniegšanas "vairs nav interesants", jo pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas audžuģimene vairs par nesaņem pabalstu.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Justīne Širina norādīja, ka nabadzības riskam ir pakļauta piektā daļa jauniešu. Studentu pārstāve norādīja, ka, nerēķinot tikai studentus, bet kopumā starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā 8000 personām ir invaliditātes statuss, savukārt par garīgo veselību informācija nav pieejama. Arī šiem cilvēkiem ir nepieciešams valsts atbalsts, vērš uzmanību studenti.

Širina norādīja uz dažādiem veidiem, kā varētu tikt sniegts finansiālais, materiālais un psiholoģiskais atbalsts. Attiecībā uz lētākajām kopmītnēm studentiem var dažkārt nākties rēķināties ar žurkām, prusakiem vai pelējumu, cita starpā norādīja LSA vadītāja.

Uzklausot informāciju par mazo doktora grāda ieguvēju skaitu, Skride pauda, ka varētu spriest par kādas daļas atbalsta doktorantūras iegūšanai samazināšanu, lai attiecīgos līdzekļus izlietotu lietderīgāk. Tomēr komisijā arī izskanēja pozīcija, ka jau pašlaik Latvijā ir pārāk mazs doktorantu skaits.

Kategorijas

Kategorijas