Pētījums: vairāk nekā puse Latvijas influenceru ir blēži

2019. gada 11. oktobris 06:52

Tiek lēsts, ka 2020. gadā līdzekļu apgrozījums influenceru mārketingā būs 5 līdz 10 miljardi dolāru. Skaidrs, ka ar šādu peļņas potenciālu daudziem rodas vēlme uzaudzēt savu profilu straujāk, nekā tas ir iespējams ar godīgiem līdzekļiem. Cik liels ir krāpšanas apjoms Latvijā atsevišķi un Baltijā kopumā? Komunikācijas aģentūras „A. W. Olsen & Partners” un „Instagram” un „YouTube” blogeru analīzes platformas „HypeAuditor” veiktais pētījums liecina, ka 53 % influenceru Baltijā ir novērojamas krāpšanas pazīmes. Latvijā rezultāti ir tādi paši.

Kā ir Latvijā? Latvijā vismazāk blēžu (44 %) tika novērots nanoietekmētāju kategorijā — tie ir sociālā tīkla „Instagram” lietotāji, kam sekotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Savukārt visvairāk krāpnieku, proti, 61 %, ir to lietotāju vidū, kam ir no pieciem līdz 20 tūkstošiem sekotāju. „Tas var būt saistīts ar tādiem kā „stikla griestiem”: ja neesat persona, kas regulāri parādās medijos, ir diezgan grūti pārvarēt 20 tūkstošu sekotāju robežu un sākt labi pelnīt, tāpēc tiek uzsākta dažādu krāpšanas mehānismu izmantošana, piemēram, robotu un reakciju pirkšana, dalība grupās, kur lietotāji aktīvi komentē cits cita ierakstus, kā arī masveida piesekošanas, tas ir, parakstīšanās–atteikšanās, izmantošana,” paskaidro „A. W. Olsen & Partners” projektu vadītāja Baltijas valstīs un Latvijas Universitātes pasniedzēja Marija Vorkule. „Visbeidzot, to vidū, kam ir 20 līdz 100 tūkstoši sekotāju, krāpnieku īpatsvars ir nedaudz mazāks, bet tik un tā pārsniedz pusi — 53 %.”

Kurš ir vislielākais blēdis? Varētu domāt, ka igauņu ietekmētāju vidū tiks konstatēts vismazāk tādu, kas izmanto negodīgas metodes, taču izrādījās, ka tā nav: līdz piectūkstoš sekotāju segmentā atklājās 45 % krāpnieku, 5–20 tūkstošu sekotāju kategorijā — 65 %, bet 20–100 tūkstošu sekotāju kategorijā — 55 %, tas ir, pilnīgi visās kategorijās igauņu viedokļu līderu vidū tika novērots vairāk blēžu nekā Latvijā. „Savukārt Lietuvā visvairāk krāpnieku ir nanoietekmētāju vidū — 50 %, bet influenceru ar 20–100 tūkstošiem sekotāju vidū, gluži otrādi, vismazāk — 47 %. Taču minimālā atšķirība procentpunktos nedrīkst novērst mūsu uzmanību no tā, ka šausmīgi daudz emuāristu un slavenību cenšas piemānīt reklāmdevējus un savus sekotājus. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc krasi aug uzņēmumu interese par pieticīga sekotāju skaita īpašniekiem: Getblogger.ru dati liecina, ka pēdējā gada laikā interese par viņiem augusi par 48 %, bet lielo emuāristu popularitāte strauji samazinās. Piemēram, reklāmdevēju interese par influenceriem, kam sekotāju skaits pārsniedz miljonu, ir samazinājusies par vairāk nekā trešdaļu — veseliem 35 %,” komentē M. Vorkule.

Kurš krāpšanas paņēmiens ir vispopulārākais? Vispopulārākais krāpšanas veids ir sekotāju pirkšana — Baltijā vidēji visu veidu ietekmētāju vidū 28 % ir pamanīti nodarbojamies ar to. Atkal 5–20 tūkstošu sekotāju kategorijā krāpnieku ir vairāk: Latvijā 38 % emuāristu daļa sekotāju ir nopirkta, igauņiem — 38,5 %, lietuviešiem — 33 %. Arī nanoietekmētāju vidū netrūkst robotu pircēju: Latvijā un Lietuvā tādu ir 33 %, Igaunijā — 28 %. To vidū, kam ir 20–100 tūkstoši sekotāju, blēžu jau ir divas reizes mazāk: piektdaļa (18 %) Latvijas influenceru vidū, sestdaļa (16 %) igauņu un desmitdaļa (10 %) lietuviešu vidū.

Masveida piesekošana ir mazliet nepopulārāka — to praktizē 21 %. Visbiežāk to izmanto lielie ietekmētāji — viņu vidū to dara gandrīz trešdaļa (29 %). Šeit priekšgalā ir izvirzījušies Latvijas emuāristi — mūsu lielo ietekmētāju vidū tādu ir 32 %. Šo sekotāju skaita palielināšanas paņēmienu visretāk izmanto nanoietekmētāji (11 % Baltijā), bet arī te priekšgalā ir Latvijas iedzīvotāji — pie mums ar to nodarbojas piektdaļa (20 %) nanoietekmētāju. Abās kategorijās igauņi visretāk izvēlas šo profila izaugsmes paņēmienu. Savukārt vidēji lielu ietekmētāju vidū ar masveida piesekošanu nodarbojas kopumā 23 %, bet čempioni šajā kategorijā ir lietuvieši (27 %).

Sestdaļa (17 %) nodarbojas ar komentāru pirkšanu, bet savstarpējas komentēšanas grupās piedalās sešpadsmitā daļa (6 %).
„Rezumējot jāteic, ka gan krāpšanas, gan paša ietekmētāju tirgus plašums ir šausminošs. Daudziem šķiet, ka viņi ienāks šajā jomā, sapirks–uzskrūvēs sekotāju, tīkšķu un komentāru skaitu un pār viņiem nolīs reklāmdevēju pasūtījumu lietus. Tā nav — visspilgtākais pierādījums ir pavisam sīko ietekmētāju augošā popularitāte. Lai gūtu panākumus šajā jomā, ir jāiegulda daudz darba, bet reklāmdevējiem, kā arī parastiem lietotājiem pirms uzticēšanās kādai „Instagram” zvaigznei ir jāpārliecinās, ka tā tiešām ir zvaigzne, nevis kārtējais krāpnieks,” piebilst komunikācijas speciāliste.

„Ietekmētāju tirgvedība ir nākotnes televīzija. Caur emuāristu var nodot jebkuru domu. Bet tikai tad, ja emuāristam ir īsta un jums piemērota auditorija. Tirgus ir pilns ar krāpšanu, un ir pavisam viegli izsviest naudu vējā. Tirgvedības speciālistiem ir jāpievērš lielāka uzmanība emuāristu pārbaudei, it sevišķi tāpēc, ka ir atbilstīgi rīki, lai to veiktu,” saka „HypeAuditor” vadītājs Alekss Frolovs.
Pētījums tika organizēts šā gada septembrī, izanalizējot vairāk nekā 5000 profilu. To veica „Instagram” un „YouTube” influenceru kontu analīzes rīks „HypeAuditor” pēc „A. W. Olsen & Partners” pasūtījuma.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pētījums: vairāk nekā puse Latvijas influenceru ir blēži

Kategorijas