Kultūrai sava vieta novada politikā

2009. gada 6. oktobris 08:41

608

14. oktobrī Alūksnes novada pašvaldību apmeklēs Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktors Juris Karlsons, Kultūras un radošās industrijas izglītības centra direktore Agnese Miltiņa un Kultūras ministrijas vecākā referente kultūrizglītības, sabiedrības līdzdalības, bērnu un jaunatnes politikā Ingrīda Vilkārse.

Tikšanās reizē plānots ar pašvaldības vadītājiem un kultūras iestāžu pārstāvjiem diskutēt par novada kultūras nozares attīstību un plānošanu.

Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte un kultūras darba organizatore Iveta Kovtuņenko septembrī jau apmeklējušas Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras rīkoto tikšanos, kur sarunas galvenā tēma bijusi par to, kā valsts turpmāk pārraudzīs kultūrpolitiku reģionos.

- Ministrija vairs nealgo ekspertus, kas bija atbildīgi par reģionālo kultūrpolitiku, tādēļ jāveido jauna sistēma, kā nodrošināt dziesmu svētku procesa nepārtrauktību reģionos. Sarunā, kurā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un kultūras ministrs Ints Dālderis, tikām iepazīstināti ar jauno amatiermākslas kolektīvu virsvadītāju institūciju reģionos. Tā ir plānota atšķirīgi kā bija iepriekš, līdz ar to ir daudz neskaidrību. Divās lielākajās amatiermākslas nozarēs – deju kolektīvi un kori - ir izveidoti apriņķi, ko vada virsvadītāji. Koru nozarē Alūksnes un Apes novads ietilpst Gulbenes, Balvu un Alūksnes apriņķī, kur virsdiriģents būs Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktors, līdz reformai Balvu rajona virsdiriģents, bijušais kora „Atzele” diriģents Roberts Liepiņš. Visa apriņķa kultūras speciālistiem nepieciešams satikties, lai vienotos par kārtību, kādā strādāsim. Ir nomainījusies virsdiriģentu paaudze un šajā pulkā vairs nav Edgara Račevska, kurš vairāk nekā 40 gadus bija mūsu rajona koru virsdiriģents. Noteikti atradīsim laiku un pasākumu, kurā Maestro pateikties par kopīgo darbu. Savukārt deju nozarē apriņķi izveidoti bijušo rajonu robežās. Alūksnes un Apes novadi ir Alūksnes apriņķī, kur kolektīvu virsvadītāja ir Lāsma Skutāne. Šajā nozarē īpašu izmaiņu nebūs, - skaidro S. Eglīte.

Viņa norāda, ka visās amatiermākslas nozarēs turpināsies vietējās skates, lai novada kolektīviem neliegtu iespēju piedalīties reģionālajās un valsts mēroga skatēs. Skolēnu kolektīvi šobrīd gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks nākamgad.

Kultūras un sporta nodaļas darbinieki tikušies ar novada kultūras iestāžu un amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, lai runātu par to, kā kultūras iestādēm šajā laikā strādāt.

- Kultūra šobrīd nav prioritārā nozare, taču tai ir jābūt savai vietai novada politikā. Domāju, ka kultūras iestādēm sarežģītajā budžeta gadā varbūt mazāk jārīko izklaides pasākumi, bet vairāk uzsvars jāliek uz to, lai turpinātu strādāt amatiermākslas kolektīvi. Protams, ir risks, ka kultūras iestādēs tā var samazināties apmeklētāju skaits, ja nerīko pasākumus dažādām mērķauditorijām, bet domāju, ka apmeklētājus ir vieglāk piesaistīt no jauna nekā izveidot jaunu kvalitatīvu kolektīvu. Visi mūsu novada amatiermākslas kolektīvi, kas gatavojas dziesmu svētkiem, strādā kvalitatīvi. Diemžēl valsts vairs nepiešķirs mērķdotāciju amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, kas bija laba motivācija sagatavot kvalitatīvus kolektīvus, sasniegt labus rezultātus skatēs un pretendēt uz šo mērķdotāciju kā papildu finansējumu, - uzsver S. Eglīte.

Viņa norāda, ka šobrīd kultūras jomā viena no sakārtotākajām ir bibliotēku darbība, ko nosaka normatīvie akti. Oktobra nogalē piecas Alūksnes novada bibliotēkas apmeklēja akreditācijas komisija. Līdz ar to akreditācija būs notikusi visās novada bibliotēkās. S. Eglīte izsaka cerību, ka bibliotēkas vismazāk skars krīze, lai gan arī tām jāpārskata savi izdevumi un plānotās iegādes, meklējot sadarbību ar skolu bibliotēkām, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pieejamo grāmatu klāstu lasītājiem.

Arī muzeju jomā septembris Alūksnes novada pašvaldībā bijis patīkams, jo saņemta ziņa par Alūksnes muzeja un Jaunlaicenes muižas muzeja akreditāciju.

- Protams, gandarī, ka valsts tomēr atrada finansējumu mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam, jo, atstājot gan atalgojumu, gan saimnieciskos izdevumus tikai uz pašvaldību un vecāku pleciem, tas apgrūtinātu kvalitatīvu iestāžu darbību. Ceru, ka solītie astoņi miljoni, kas gan arī segs tikai daļu no vajadzīgā atalgojuma, tiks piešķirta, jo pašvaldības ar to rēķinās, - uzsver S. Eglīte.

Alūksnes novada kultūras iestādes sākušas plānot nākamā gada budžetu un norises. Pirmā novada kultūras iestāžu pārstāvju tikšanās notika augustā un 7. oktobrī būs otrā. Kultūras iestādes plāno, kā budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā veidot savstarpēju sadarbību. Sanāksmē oktobrī visa novada kultūras darbinieki tiksies ar Alūksnes Nevalstisko organizāciju centra pārstāvi Dzintru Zvejnieci, lai runātu, kā sadarboties ar kultūras jomas sabiedriskajām organizācijām.

Atsevišķa tikšanās bijusi ar Alūksnes kultūras iestāžu – tautas nama, bibliotēkas, muzeja, mūzikas skolas, mākslas skolas un arī bērnu un jauniešu centra pārstāvjiem, lai diskutētu par sadarbības iespējām.

- Tiekoties ar Alūksnes kultūras iestāžu pārstāvjiem, runājām par nākamā gada janvāri, ko gribam pasludināt par Alūksnes jubilejas mēnesi, jo aprit 90 gadi kopš Alūksnei piešķirtas pilsētas tiesības. Šajā mēnesī katra kultūras iestāde domās, kā celt godā Alūksni un akcentēt šo notikumu ar dažādām aktivitātēm, - uzsver S. Eglīte.

Kultūras un sporta nodaļas vadītāja norāda, ka, runājot par novada kultūras iestāžu infrastruktūru, šobrīd vislielākās problēmas ir Alūksnē, kur jāiegulda daudz darba, lai sakārtotu kultūras iestāžu ēkas.

- Tuvākā nākotnē infrastruktūras sakārtošana vairāk būs vērsta uz Alūksnes pilsētu. Nav pieļaujami, ka novada centrā tautas nams ir tādā tehniskā stāvoklī, - uzsver S. Eglīte.

Viņa uzskata, ka šobrīd nav iespējams runāt par kultūras iestāžu optimizāciju, jo tā ir notikusi jau sen - bibliotēkās, tautas namos pārsvarā ir tikai viens darbinieks, kurš nereti veic arī kurinātāja, apkopēja un citus pienākumus.

- Kultūras iestāžu likvidēšana iedzīvotājiem atņemtu iespēju pēc darba tuvāk dzīvesvietai nodarboties ar savu vaļasprieku un apmeklēt pasākumus un novadam nekādu ieguvumu nedotu. Pašvaldībā esam atbildīgi par to, lai šis pakalpojums tiktu piedāvāts pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, - uzskata S. Eglīte.

Pašvaldības pārstāvji septembrī piedalījās sporta konferencē, kuras tēma bija saistīta ar jauniešu sportu un sporta skolu pastāvēšanu. Konferencē Izglītības ministre Tatjana Koķe informējusi, ka nākamā gada valsts budžetā tiks paredzēti līdzekļi sporta skolu darbības daļējai finansēšanai.

- Ja neveicināsim bērnu un jauniešu vēlmi sportot, muzicēt un gleznot, viņi neattīstīsies par harmoniskām personībām, Latvijā nebūs izcilu sportistu, mūziķu un mākslinieku, jo viss rodas katra cilvēka bērnībā. Tādēļ arī novadā jādara viss, lai sporta skola pastāvētu. Meklējot pareizāko modeli, kā koordinēt jaunatnes sportu, manuprāt, liela nozīme ir sporta skolas kolektīva darbam, domājot par skolas attīstību un visu novada jaunatnes sportu. Šobrīd, domājot par nākamā gada sporta notikumu plānu, tiekamies arī ar dažādu sporta veidu federāciju pārstāvjiem, - norāda S. Eglīte.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kultūrai sava vieta novada politikā

Kategorijas