Izdota grāmata par Ilzenes pagastu

2019. gada 11. oktobris 00:00

Ilzenes centrā “Dailes” septembra beigās notika Ilzenes bibliotēkas organizēts tradicionālais Līvu dienas pasākums. Līdztekus tas bija arī Dzelzkalēju dzimtas salidojums un novadnieces Guntas Atares grāmatas “Malienas lībieši un Dzelzkalēju dzimta” atvēršanas svētki. Ilzenieši ir ļoti lepni, jo tapusi pirmā grāmata, kur lasāma pagasta vēsture.
Novembrī apritēs gads, kopš Nora Ceriņa ir Ilzenes pagasta bibliotekāre. Viņa atzīst – šis pasākums bija vērtīga pieredze darbā un izglītojošs arī sev kā ilzenietei.

Vismīļākā vieta – Ilzene
“Šī diena bija īpaša mūsu viešņai Guntai Atarei, kura sevi uzskata par ilzenieti, paiķenieti (apdzīvota vieta Ilzenē – red.) ar lībisku izcelsmi, jo notika viņas sarakstītās grāmatas prezentācija. Dodoties dzīves gaitās 15 gadu vecumā, no Ilzenes viņa aizbrauca 1950. gadā un tā arī uz pastāvīgu dzīvi šeit vairs neatgriezās, jo sāka strādāt Trikātas pamatskolā. Pašlaik viņas bērnības māja Ilzenē nav apdzīvota, bet ir saglabājusies. Tagad kundzei ir 84 gadi, bet Ilzenei viņas sirdī joprojām ir īpaša vieta.
Viņa ir dzīves gudra, cienījama, atraktīva, stingra, bet vienlaikus mīļa, cilvēcīga un pretimnākoša, dzimusi pedagogs – tā G. Atari raksturo tuvinieki, kolēģi, draugi un bijušie skolnieki. Dzimtā bērnības zeme Ilzene viņai ir vismīļākā un visskaistākā vieta. To izteic arī Lijas Brīdakas, kuras mamma savulaik strādāja Čonku skolā, motīvs grāmatas sākumā:
“Ai, Ilzene, Tu izvadīji dzīvē,
Un bieži esi ļāvusi man just
To spēku spītīgo,
Kas malēniešos dzīvo
Un liek pa savai vīzei vārdus pušu lauzt.”
Grāmatā lasāms par Malēnijas un Ilzenes lībiešiem. G. Atare apraksta ne tikai sevi un savu dzimtu, bet arī kaimiņus, no Ilzenes nākušus Latvijā zināmus cilvēkus. Grāmatas sākuma daļā aprakstīta Ilzenes vēsture. Turklāt grāmatu sirmā kundze izdevusi pati par saviem līdzekļiem,” stāsta N. Ceriņa.

Satikšanās ar dzimtu un ilzeniešiem
N. Ceriņai pirmā tikšanās ar
G. Atari bijusi šopavasar, kad viņa viesojusies Ilzenē. “Viņa stāstīja, ka raksta grāmatu un prezentāciju vēlētos organizēt Ilzenē. Vienojāmies, ka tas varētu notikt Līvu dienās rudenī. Nedēļu iepriekš viņa man piezvanīja un teica – grāmata ir iespiešanā, jārīko pasākums! Viņa jau visu bija izplānojusi – kur brauksim un ko darīsim. Vispirms bija pasākums centrā “Dailes” un grāmatas atvēršanas svētki. Tajā piedalījās Dzelzkalēju dzimtas pārstāvji vecumā no diviem līdz 90 gadiem, kuri bija sabraukuši no visas Latvijas, kā arī ilzenieši. G. Atare par katru radinieku kaut ko pastāstīja, pārsteidzot ar ļoti labu atmiņu. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 60 viesi. Vairāku stundu garumā dzimta pārrunāja bērnības notikumus, stāstīja par likteņiem un sasniegumiem. Pasniedzot ziedus G. Atarei, visi izteica sirsnīgus, emocionālus pateicības vārdus par apbrīnojamu apņēmību grāmatas tapšanā - gan Ilzenes pagasta pārvalde, gan tuvinieki,” atceras bibliotekāre.
Diena bija tik skaista un saulaina, lai pēc tam kopīgi apmeklētu Ilzenes piemiņas vietas un dzimto Paiķenu pusi. “Ilzenes vēstures zinātāja Benita Kokarēviča sniedza nelielu ieskatu par katru apmeklēto piemiņas vietu – V. Ķirpa piemiņas akmeni, Līvu piemiņas vietu, piemiņas vietu represētajiem ilzeniešiem. Arī citi klātesošie dalījās bērnības atmiņās, iededzām svecītes un nolikām ziedus. Noslēgumā, arī par godu svecīšu dienai, apmeklējām Zeltiņu kapus, godinot aizgājušo tuvinieku piemiņu,” saka
N. Ceriņa.

Veltījums mazmeitai
Grāmata ir veltījums mazmeitai Lailai, kura vēlējusies, lai vecmamma uzraksta par savu dzīvi – grūtu, bet skaistu, par saviem senčiem. “Atares kundze pateicās bijušajai Ilzenes bibliotēkas vadītājai Benitai Kokarēvičai par ieguldīto darbu Ilzenes pagasta vēstures apzināšanā. Bibliotēkā pieejams plašs novadpētniecības materiālu klāsts par ievērojamām Latvijas personībām, kuru bērnības zeme ir Ilzene, piemēram, Ates muzeja dibinātājs Viktors Ķirps, ekonomists Ēvalds Vēciņš, mākslinieks Edvīns Andersons, alūksnietis un gleznotājs Māris Salmiņš, žurnāliste Daiga Čirkste, selekcionārs Jānis Dipāns un citi,” atzīst N. Ceriņa.
Pārdomas un mācības
Viņa ir pārliecināta - katrs pasākuma apmeklētājs, uzklausot citu likteņus, guva kādu mācību: rast spēku un iedvesmu, lai izturētu uzliktos pārbaudījumus; novērtēt galveno dzīvē – ģimeni, draugus; atrast savai sirdij tīkamu nodarbi jebkurā vecumā, meklēt spēku ticībā un mīlestībā.
“G. Atares dēlam bija nedaudz vairāk kā 33 gadi, kad viņš gāja bojā – autosacīkstēs viena no sportistu mašīnām ietriecās skatītājos, un dēls bija starp šiem skatītājiem… Viņai nācās pārdzīvot šo traģisko zaudējumu, un viņa to spēja. Dzelzkalēju dzimtā ir sieviete, kura rūpējas par savu neredzīgo meitu un vadā viņu uz studijām augstskolā Rīgā, nevis sūta kādā speciālajā skolā. No šādiem cilvēkiem varam daudz mācīties un saprast, ka veselajiem jāiet un jādara, nedrīkst čīkstēt.
Mani ļoti aizkustināja tas, ka Dzelzkalēju dzimtā neviens nav aizbraucis peļņā uz ārvalstīm – visi ir tepat Latvijā,” viņa saka.
N. Ceriņa ar lepnumu uzsver – šī ir pirmā grāmata par Ilzenes vēsturi, turklāt tapusi pēc privātas iniciatīvas un ar bagātīgu fotomateriālu. “Zinu, ka vēl daži ilzenieši raksta savu dzimtu stāstus. Priecāsimies nākotnē atkal organizēt līdzīgu pasākumu, izdzīvojot vēl kādas dzimtas stāstu,” saka N. Ceriņa un piebilst - arī Ilzenes bibliotēka dāvinājumā saņēmusi šo grāmatu, kas interesentiem tur ir pieejama.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izdota grāmata par Ilzenes pagastu

Kategorijas