Lielais brālis nedalās ar mazo

2019. gada 15. oktobris 00:00

Vakar Saeimā iesniedza izskatīšanai 2020. gada valsts budžeta likumprojektu, ko Ministru kabinets apstiprināja 11. oktobrī ārkārtas sēdē. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pauž savu viedokli par to un uzsver – valsts kā lielais brālis neņem vērā un nedalās ar mazo brāli - pašvaldību.
Pagājušajā nedēļā A. Dukulis apmeklēja tikšanos Latvijas Pašvaldību savienībā, kur netika panākta vienošanās virknē pašvaldībām svarīgos jautājumos, izskatot Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanos – domstarpību protokolu par 2020. gada valsts budžeta projektu.
- Atbilstoši likumam, pašvaldībām no izlīdzināšanas fonda pienākas 19,6 procenti.
- Jā, bet valdība 11. oktobrī sasauca ārkārtas sēdi un nolēma, ka šim procentam, ko saņem pašvaldības no valsts budžeta, 2020. gadā jābūt mazākam: 18,8 procentiem. Salīdzinoši – 2011. gadā pašvaldības saņēma 19,8 procentus; 2012. gadā – 19,2; 2013. gadā – 19,5.
Ja valstij klājas labi, tad ar pašvaldībām, ko varam uzskatīt par mazāko brāli, dalās, un mums arī klājas labi. Ja abiem klājas slikti, tad abiem. Būtu jābūt džentlmeniskai vienošanās, bet tā diemžēl nenotiek... Tomēr valdība nodomu protokolā šādu samazinājumu ierakstīja un apstiprināja, lai gan neviena pašvaldība tam nepiekrita.
- Ko tas nozīmēs Alūksnes novadam?
- Ja pašvaldības saņemtu 19,6 procentus, tad starp pašvaldībām kā speciālo valsts dotāciju sadalītu 225,4 miljonus eiro. Tagad, ja būs 18,8 procenti, starp pašvaldībām sadalīs tikai 148,1 miljonu eiro.
Alūksnes novada pašvaldība, ja būtu likumā noteiktie 19,6 procenti, saņemtu 1,413 miljonus eiro, bet tagad ar 18,8 procentiem – vairs tikai 577 000 eiro. Valstī ieņēmumi no nodokļiem šogad ir lielāki nekā iepriekš par 8,7 procentiem, bet pašvaldībām no tā tiek tikai 0,1 procents.
Tāpat arī paredzēts ar nākamo gadu samazināt summu, ko pašvaldības saņem no azartspēļu nodokļa – pašlaik tie ir 25 procenti, bet ar 2020. gadu pašvaldībām tie būs vairs 22 procenti un valstij 78 procenti. Bet no Dabas resursu nodokļa vispār ar nākamo gadu pašvaldībām nekas nav paredzēts, līdz šim saņēmām 60 procentus. Līdz ar to kopumā Alūksnes novadam pēc likuma pienāktos 836 000 eiro, ja valdība nebūtu izmainījusi procentus pašvaldībām.
- Līdz ar to arī citām pašvaldībām būs mazāks finansējums, tostarp kaimiņos esošajām.
- Protams, visām! Piemēram, ja pašvaldības saņemtu 19,6 procentus, tad Apes novadam tie būtu
278 000 eiro, bet pie 18,8 procentiem Apes novads saņems tikai 75 000 eiro. Tāpat arī Gulbenes novadam būs samazinājums – 1,78 miljoni eiro viņiem būtu 19,6 procentu gadījumā, bet pie 18,8 procentiem vairs tikai 721 000 eiro. Mazāk būs visiem.
Atsevišķi deputāti pārmet, ka Alūksnes novadam pietrūkst ilgtermiņa plānošanas pašvaldības budžeta kontekstā. Te ir tam atbilde.
- Kāds ir valsts arguments, kādēļ pašvaldībām 2020. gadam paredzēts šāds samazinājums?
- Ja valstij ir grūti laiki, kā tas bija 2009. gadā un ekonomiskās krīzes laikā, tad visi apsēdās pie apaļā galda un diskutēja, ko kurš uzņemsies. Tad pašvaldības uzņēmās arī bērnu izglītības jautājumus un apņēmās gādāt par algu samaksu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Toreiz valsts atzina, ka grūti laiki, un lūdza arī pašvaldības kaut ko uzņemties, un arī pati to darīja.
Tagad secinām, ka šī iepriekšējā krīze jau vēl nav beigusies, jo pašvaldības joprojām gādā par toreiz uzņemtajām funkcijām, un arī Latvijas pensionāriem joprojām jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas... Atbildes nav.
- No 2020. gada valsts arī noteikusi, ka pašvaldībām jāsedz puse skolēnu ēdināšanas izmaksu 1. līdz 4. klasē, par ko līdz šim gādāja valsts.
- Jā, valsts pašvaldībām vēl par pienākumu uzlikusi gādāt par skolēnu ēdināšanu 1. līdz 4. klasēs. Turpmāk, ar 2020. gada janvāri, no šīm izmaksām valsts segs vairs tikai pusi, bet otra puse jāsedz pašvaldībām. Tikai vajadzēja godīgi pateikt, ka sākotnēji tā tika ieviesta kā valsts atbalsta programma ģimenēm, bet tagad valdībā ir pieņemts lēmums, ka pusi šīs valsts funkcijas liks apmaksāt pašvaldībām no saviem budžetiem.
Pašvaldībām bija priekšlikums – 2021. gadā valsts pārņem no pašvaldībām pedagogu atalgojuma samaksu trīs un četrus gadus veco bērnu grupu pedagogiem, bet ar 2022. gadu – arī pusotra un divus gadus veco bērnu grupu pedagogiem. Ja valsts to izdara, tad pašvaldībām nav iebildumu segt skolēnu ēdināšanas izmaksas. Jau pirms trim gadiem, kad izglītības un zinātnes ministrs vēl bija Kārlis Šadurskis, es šādu ierosinājumu izteicu, bet toreiz lielākā daļa pašvaldību tam nepiekrita. Tagad šādam modelim piekrīt visas pašvaldības, bet Ministru kabineta viedoklis ir, ka pārejas periodā – līdz 2022. gada 30. oktobrim – tas sagatavos piedāvājumu pakāpeniskai pārejai uz pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu. Kā zināms, 2022. gada oktobrī ir nākamās Saeimas vēlēšanas, un šādi tiek paredzēti darāmie darbi jau nākamajai Saeimai.
- Kāds būs limits pašvaldību aizņēmumiem Valsts kasē nākamajā gadā?
- Aizņēmumu summa paredzēta tikai Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu projektu īstenošanai. Turklāt aizņēmuma apjoms nedrīkstēs pārsniegt projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru. Tas nozīmē – ja Eiropa iedos miljons eiro kādā projektā un paredzēs pašvaldībai 15 procentu līdzfinansējumu, tad aizņēmumā pašvaldība saņems 150 000 eiro.
Pašlaik dažādos projektos, rīkojoties saimnieciski, pašvaldība pie reizes veic arī citus nepieciešamos darbus, piemēram, rokot siltumtrasi, paralēli nomaina vai ierīko citas inženierkomunikācijas. Turpmāk, ja gribēsim līdztekus Eiropas projekta darbiem veikt ko šādu, tad tam naudu būs jārod pašvaldības budžetā pašiem – no Valsts kases aizņēmumu šādiem mērķiem pašvaldība saņemt nevarēs.
- Cik līdzekļu paredzēts ceļiem?
- Valsts nozīmes vietējo autoceļu uzturēšanai valdības budžeta projektā 2020. gadā ieplānoti 16,2 miljoni eiro. Pašvaldību vadītājiem sanāksmē ministrs uzsvēra, ka tā esot kļūda – būšot tikai 10,6 miljoni eiro!
Kā pašvaldību vadītāji ierosinājām iesniegt valdībā un apstiprināt valsts reģionālo un vietējās nozīmes ceļu sakārtošanai programmu 2020. līdz 2027. gadam, lai pašvaldības var plānot veicamos darbus savās teritorijās. Ministru kabineta atbilde bija – šī programma un ceļu remonti tiks plānoti atbilstoši valsts budžetā piešķirtajam finansējumam. No tā izriet atbilde, ka arī pašvaldības nevar veikt ilgtermiņa plānošanu, bet tikai gada griezumā un atbilstoši valsts budžetā piešķirtajam. Kāpēc tracināt iedzīvotājus, uzņēmējus un sasolīt nezin ko?!
- Ja pašvaldībām finansējumu samazina, bet valstij paliek vairāk, ko no tā iegūs iedzīvotāji?
- Uz šādu jautājumu atbilde neizskanēja. Tāpat arī uz to, ko līdzīgās situācijās pašvaldību vadītājiem atbildēt uzņēmējiem, kuri arī katrs savā novadā gaida, piemēram, uzlabojumus infrastruktūrā. Var tikai aicināt pašiem sekot līdzi, kam valstī, piemēram, ik pa laikam palielina atalgojumu...
- Ņemot vērā šādas izmaiņas, no kādām iecerēm 2020. gadā būs jāatsakās Alūksnes novadā?
- Galvenā prioritāte - tiks atgriezts finansējums visām iecerēm un iestādēm, kam šovasar tika noņemts jau šā gada budžetā paredzētais, jo parāds nav brālis. Ceru, ka ar 570 000 eiro tam pietiks. Par tālāko skatīsimies, kas sanāks, bet iestādēm finansējums paliks šā gada budžeta līmenī. Piemēram, būs izšķiršanās par skolēnu ēdināšanu – Izglītības un zinātnes ministrija paudusi viedokli, ka pašvaldības var apmaksāt ēdināšanu arī tikai maznodrošinātu un trūcīgu ģimeņu bērniem. Es neatbalstu šādu nostāju un bērnu šķirošanu.
Līdzekļi tiks tērēti ikdienas vajadzībām, nevis sapņu projektiem. Diemžēl nevarēsim remontēt pilsētā vēl kādu gājēju ietvi vai ielu, labiekārtot Lujāna drupu teritoriju un veikt citas labas ieceres.
Pašlaik varam cerēt vien uz to, ka valsts neizdomā vēl kādu savu funkciju uzvelt pašvaldību pleciem. Ironiski runājot, varētu teikt: valstī likumā vajadzētu izmainīt divus punktus: valsts budžets ar pašvaldībām nav jāsaskaņo, jo pašlaik tas jau tāpat netiek darīts, un otru par to, ka pašvaldībām var deleģēt jebkuru funkciju, nepiešķirot finansējumu! Tāda diemžēl pašlaik valstī ir realitāte. Par kādu tiesiskumu mēs varam runāt – vieni likumus var vienpersoniski mainīt, bet citiem tie tikai jāpilda.
Ļoti žēl, ka līdz ar šādiem valdības lēmumiem mēs Alūksnes novadā nevarēsim turpināt uzsākto attīstības tempu. Piekrītu, pēdējos gados esam “pieaudzējuši” Alūksnes novada pašvaldības aizņēmumu kredītportfeli, bet, ja mēs to nebūtu darījuši, tad Alūksnē un novadā pašlaik nebūtu ļoti daudz no tā, kas mums ir.

Budžeta portfelis iesniegts Saeimā

▶ Valsts 2020. gada budžetā konsolidētie ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 10 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.
▶ Mērķdotācija pašvaldībām būs 382 689 344 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro.
▶ Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs - pašvaldībām 80% un valstij 20%.
▶ Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, paliks pašreizējā apmērā - 2,39 eiro.Avots: Finanšu ministrija

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lielais brālis nedalās ar mazo

Kategorijas