Apes novads reformas krustcelēs

2019. gada 12. jūlijs 00:00

232

Šis gads Latvijā aizrit administratīvi teritoriālās reformas zīmē, kas ir viens no aktuālākajiem tematiem, par ko runā, interesējas un savu viedokli pauž iedzīvotāji. Arī vietējam laikrakstam ir nozīmīga loma šo jautājumu atspoguļošanā, skaidrošanā un lasītāju interešu pārstāvniecībā. Izveidojusies situācija, kurā Apes novada iedzīvotājiem dalās domas par gaidāmo vietu kartē un nākotni tā vai cita novada sastāvā, tādēļ turpmākajos mēnešos laikrakstā publicēsim rakstu sēriju “Apes novads administratīvi teritoriālās reformas krustcelēs.”
Tiksimies ar Apes novada Apes pilsētas un pagasta, Virešu, Gaujienas, Trapenes pagastu iedzīvotājiem (šodienas numurā apeniešu domas - red.) un noskaidrosim viņu viedokli šajā jautājumā. Neiztrūks arī sarunas ar novada vadību, aktualizējot pašreizējo reformas gaitu (šodienas numurā - par Alūksnes novada domes ārkārtas sēdes lēmumu, atbalstot Apes un Alūksnes novadu apvienošanu bijušā Alūksnes rajona administratīvajās robežās - red.). Uzrunājot ekspertus un nozaru pārstāvjus skaidrosim, kādi plusi vai mīnusi varētu būt vienam vai otram reformas scenārijam pieejamības, vēsturiskās piesaistes un citos iedzīvotājiem nozīmīgos aspektos. Pirmajā publikācijā - par Apes novada saikni ar Alūksnes un Smiltenes novadiem.

Pirmdien, 8. jūlijā, notika Alūksnes novada domes ārkārtas sēde, kurā no 15 deputātiem, piedaloties 14 (sēdē nepiedalījās deputāts Askolds Zelmenis – red.), vienbalsīgi nolēma atbalstīt Apes un Alūksnes novadu apvienošanu bijušā Alūksnes rajona administratīvajās robežās.

Par vienotu un nedalītu
Apes novada iedzīvotāji Alūksnes novada domē jūnija sākumā iesnieguši kolektīvu iesniegumu, kurā 222 Apes novada iedzīvotāji izteikuši vēlmi pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas gaitā Apes pilsētu un pagastu pievienot Alūksnes novadam. To izskatot, starp deputātiem raisījās viedokļu apmaiņa teju pusstundas garumā, pēc kuras nolēma, vispārīgi vienojoties, atbalstīt Apes un Alūksnes novadu apvienošanu bijušā Alūksnes rajona administratīvajās robežās.
Tādējādi Alūksnes novada dome formulējusi savu vēlmi, lai gadījumā, ja Apes novads apvienošanās procesā tomēr lūkotos uz Alūksnes novadu, tiktu atjaunota vēsturiskā Alūksnes rajona teritorija, kas savukārt nozīmē, ka Apes novads reformas rezultātā teritoriāli tomēr netiktu dalīts.

Deputāts Modris Lazdekalns rosināja lēmuma projektā tekstu formulēt tā, lai tas paredzētu iespēju, ka Alūksnes novada dome ir atvērta dialogam par teritorijas robežu grozīšanu ar Apes novadu. “Protams, ja nebūtu reforma, par apvienošanos jau neviens neinteresētos,” pauda M. Lazdekalns un atzinīgi novērtēja Apes novada iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti.

Ko vēlas alūksnieši?
Apes novada domes deputāti līdz šim nekādu lēmumu par iespējamo pievienošanos kādam no kaimiņu novadiem nav pieņēmuši, bet ir piedalījušies vairākās diskusijās par šo tēmu un mutiski savā starpā par to runājuši.
“Šobrīd daļa Apes iedzīvotāju ir uzrakstījuši iesniegumu. Varbūt arī Alūksnes iedzīvotājiem vajag pajautāt, ko viņi vēlas? Tagad Alūksnes novada domes deputāti, kuri pārstāv Alūksnes novada iedzīvotāju intereses, viņu vietā pieņems lēmumu. Varbūt alūksnieši Api nemaz negrib klāt?” retoriski jautāja Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pauda - vadoties pēc likumiem, kas šobrīd valstī pastāv – ja pašvaldībā tiek saņemts iedzīvotāju iesniegums par robežu grozīšanu, tad tā novada domei jāpieņem lēmums, kas paredz veikt iedzīvotāju aptauju. Kad aptauja noslēgusies un ja tās rezultāti ir par labu robežu grozīšanai, tad vēršas pie tā novada, kuru skars robežu grozīšana, un tiek rīkots referendums. “Pašlaik rīkot referendumu un aptaujāt iedzīvotājus mums nav likumīgu tiesību. Šā brīža situācijā mēs varam tikai izteikt viedokli par apeniešu saņemto iesniegumu,” skaidro A. Dukulis.

Vieno spēcīgas saites
Deputāte Maruta Kauliņa atzina – ņemot vērā vēsturisko Alūksnes rajona robežu, tiekoties ar iedzīvotājiem un pacientiem Alūksnes slimnīcā, daudzi paužot bažas par to, kas sagaidāms pēc novadu reformas, un pauž vēlmi, lai tiktu atjaunota kādreizējā Alūksnes rajona teritorija. “Šis balsojums būs mūsu atbilde iedzīvotājiem un apliecinājums, ka nepagriežam viņiem muguru. Vēsturi izmainīt mēs nevaram – mums jādomā par nākotni,” pārliecināta M. Kauliņa.
Arī deputāte Viola Aija Kaparšmite norādīja, ka daļa iedzīvotāju abos novados vēlas, lai tiek atjaunotas bijušā rajona robežas. “Es arī diendienā tiekos ar daudziem cilvēkiem, pamatā tie ir zemnieki, uzņēmēji, kuri izsaka pat pārmetumus, ka nekas netiek darīts. Raugoties no darījumu puses, tie lielākoties joprojām notiek kādreizējā Alūksnes rajona robežās. Mums nav jāraugās uz to, vai tagad kāds ies pie bagātākā vai nabagākā kaimiņa – savs viedoklis mums kā Alūksnes novada domes deputātiem ir jāizsaka. Saites, kas vieno Alūksni, Api, Virešus, Gaujienu un pārējos pagastus, mūsu abos novados ir ļoti spēcīgas,” pārliecināta V. A. Kaparšmite. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins piebilda, ka Alūksnes un Apes novadiem joprojām ir sadarbība arī kultūras, sporta jomā, ir viena mūzikas skola. “Šodien notiek domes ārkārtas sēde, kurā Alūksnes novada domes deputāti skaidri pasaka, ka vēlas Apes novadu un tā iedzīvotājus pie sevis atpakaļ,” saka A. Fomins.

Rosina domāt un mācīties
A. Melders piebilst, ka 2009. gadā, kad veidoja Latvijā novadus, “neviens Apei nelika projām iet”. “Kolektīvo iesniegumu parakstījuši 222 iedzīvotāji, kas ir tikai daļa no Apes iedzīvotāju skaita. Varbūt pārējie nemaz negrib pie Alūksnes? Rosinu iestāties par to, ka Alūksnes novads atbalsta visa Apes novada iespējamu pievienošanos, nevis tikai daļas,” sacīja A. Melders, uz ko A. Dukulis atzina, ka tāda arī esot nostāja.
Savukārt deputāte Līga Langrate deputātus un novada administrācijas darbiniekus rosināja pārdomāt to, kāpēc pašlaik Apes novadā liela daļa iedzīvotāju un amatpersonu sliecas par labu Smiltenes novadam. “Varbūt mums šī pieredze ir jāņem par mācību un jāizvērtē kritēriji, kādēļ tā noticis. Visu vēl var labot. Pirmais signāls tam bija jau pirms 10 gadiem, kad apenieši izvēlējās veidot patstāvīgu novadu,” sacīja L. Langrate.

Jābeidz mānīt cilvēki
Deputāts Verners Kalējs uzskata, ka Apes novada atgriešanās Alūksnes novadu tikai stiprinātu. “Ja dzīvē īstenosies šobrīd ministrijas iezīmētā karte pēc reformas, tad Alūksnes novads būtu otrs mazākais novads valstī, lai gan šobrīd ir viens no lielākajiem. Kā zināms, vēsture mēdz atkārtoties – ka beigās nesanāk tā, ka Alūksnes novadu atkal nepievieno Gulbenei! Diez vai tad būsim priecīgi,” domā V. Kalējs.
A. Melders vēlētos, lai Saeima atzītu, ka reģionālā reforma valstī 2009. gadā bijusi neveiksmīga. “Mēs nevaram valstī eksperimentēt ar iedzīvotājiem, valsts finansējumu un pārējo. Pašlaik reforma tiek formulēta ļoti vienkārši – ka mazie novadi paši nevar funkcionēt, jo nav finansējuma, tādēļ arī valsts veic reformu,” prāto A. Melders un rosina A. Dukuli, pārstāvot novadu, iestāties par to, lai valstī atjaunotu 26 kādreizējo rajonu robežas. “Valstī jābeidz cilvēku mānīšana! Tagad viņi, nabadziņi, sēž laukos un nesaprot, kur viņus pievienos,” sacīja A. Melders. Deputāts Laimonis Sīpols rezumē, ka apenieši ir gaidīti Alūksnes novadā. “Tālāk jālemj pašiem Apes novada iedzīvotājiem, uz kuru pusi viņi ies,” sacīja L. Sīpols.

Gandarī deputātu atbalsts
Viena no kolektīvā iesnieguma iniciatorēm apeniete Ilze Sproģe laikrakstam atzīst – ir liels gandarījums par šādu Alūksnes novada domes deputātu lēmumu un atbalstu. “Liels paldies Aijai Brantei un Jānim Popam par aktīvu dalību parakstu vākšanā. Daudzi cilvēki, mani satiekot, uzmundrina, pauž atbalstu šādai aktivitātei – gan no Alūksnes, gan no Apes. Viedokļi ir dažādi. Apes novada domes deputāti gan pašlaik ir piesardzīgi, tāpat kā domes administrācijas darbinieki, kuri paredz, ka apvienošanās gadījumā zaudēs darbu. Runājot par izglītību un skolu skaitu novadā - kas gan tā par skolu, ja vienā klasē ir tikai pieci bērni? Vidusskolā vispār jāiet mācīties tikai tiem, kuri zina, ka pēc tam studēs, pārējiem jāsāk apgūt arods jau pēc 9. klases!
I. Sproģe atzīst – šobrīd nogaidīs un vēros turpmāko situāciju. “Zinu, ka augustā paredzama tikšanās Alūksnē, lai runātu par reformu – tajā noteikti piedalīsimies,” viņa saka.

Atsevišķi pastāvēt nevarēs
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts laikrakstam atzīst - ja ir konstruktīvi priekšlikumi, pašvaldībā tos izskata un izsaka viedokli. “Šobrīd konstruktīvus priekšlikumus un iemeslus, kādēļ noteikti būtu jāpievienojas Alūksnes novadam, neesmu dzirdējis. Pašlaik nostājā par reģionālo reformu Apes novadā nekas krasi nav mainījies, mēs arī par to īpaši nesaspringstam. Zinām, ka pašlaik Apes novads likumu nepilda, ka iedzīvotāju skaits mums ir mazs un ar 2021. gadu nevarēsim novadā nodrošināt arī vidusskolas pastāvēšanu, ja valstī nekas krasi nemainīsies. Saprotam arī to, ka Apes novads viens pats turpmāk pastāvēt vairs nevarēs,” saka J. Liberts.
Viņš atzīst – pašlaik iedzīvotājiem ir jautājumi par to, kādās teritorijās strādās valsts iestādes pēc novadu reformas. “Piemēram, Lauku atbalsta dienesta apkalpojamā teritorija paliks esošā – ja Apes novads pievienosies Smiltenei, tāpat būs jādodas uz dienesta Gulbenes nodaļu. Ja runājam par Alūksnes slimnīcu, kur arī Apes novadam ir kapitāldaļas, tad, manuprāt, pievienojoties Smiltenei, slimnīca būtu tikai ieguvēja – palielinātos valsts finansējuma kvota, jo novada iedzīvotāju skaits un apkalpojamā teritorija palielinātos,” vērtē J. Liberts.

Gan šķirti, gan kopā
Jānis Līcis, vēsturnieks:
“Kopš 1783. gada, kad Vidzemes guberņas Latvijas daļā izveidoja četrus apriņķus, tajā skaitā arī Valkas apriņķi, no tā laika Valkas apriņķī ietilpa kā Ape, tā Alūksne ar apkārtnēm.

Vēstures līkloči
1903. uzbūvēja dzelzceļa līniju Pļaviņas - Valka, visa satiksme praktiski notika pa dzelzceļu, un tad abām administratīvais centrs jeb kopējā saikne bija Valka. Apeniešiem otra saikne bija arī uz Alūksnes pusi, jo Valkas apriņķi tanī laikā bez Valkas bija divi tādi lielāki centri - Alūksne, tolaik gan miestiņš, un Smiltene. Saistībā ar kopīgo dzelzceļa līniju, bānīti, Ape bija vairāk saistīta ar Alūksni nekā ar Smilteni vai ar jebko citu uz rietumu pusi.
Vēstures gaitā 1919. gadā, Pētera Stučkas īslaicīgajā varas laikā, no Valkas apriņķa atsevišķi izdalīja Alūksnes apriņķi, kurā ietilpa arī Ape. Tātad tobrīd Ape vairs nav pie Valkas, bet ir pie Alūksnes. 1920. - 1930. gados līdz 1946. gadam atkal visi kopā esam Valkas apriņķī. Pēc kara atsevišķi atkal tiek izveidots Alūksnes apriņķis, kur Alūksne ar Api atkal ir kopā. 1949. gadā apriņķus un pagastus likvidē un veido rajonus, atsevišķi izveidojot Alūksnes rajonu un Apes rajonu, un abas teritorijas atkal kādus sešus septiņus gadus ir atsevišķi. Vēlāk rajonu skaits turpina mainīties, līdz 1967. gadā nostabilizējās līdz 26 mums zināmajiem rajoniem, kad atkal ir kopīgais periods, līdz 1992. gadā sāka gatavot visu sistēmu aptverošu administratīva iedalījuma reforma, kuras gaita ir zināma un 2009. gadā Latvijā izveido 119 novadus.

Saimnieciski vinnē Smiltene
Laikos, kad Alūksne un Ape bija kopā, visa saimnieciskā un kultūras dzīve Apei notika uz Alūksnes pusi, līdz ar to abām bija vairāk kopības nekā šķirtības. Tie sakari ir veidojušies ilgstoši. Ņemot vērā kaut vai mūsu dabas apstākļus, reljefu, Apei un Alūksnei vismaz tūrisma jomā ir daudz kopīgā - Alūksnes augstiene kopumā, Vaidava, Gauja... Nevar aizbraukt uz Veclaiceni, neiegriežoties Apē. Kur nu vēl kopīgās lietas kultūras jomā! Dziedam vienos koros un rīkojam kopīgus pasākumus.
Taču kopumā mūsdienās situācija ir mainījusies. Vienojošā bānīša vairs nav. Attīstījusies satiksmes kustība, transports, kas maina arī saimniecisko situāciju, un visiem ir izvēles iespējas, uz kuru pusi doties. Līdz ar to arī pašiem Apes novada iedzīvotājiem domas dalās - daļa grib būt pie Alūksnes, daļa - pie Smiltenes. Alūksne un Smiltene ir divi lieli centri, abiem 1920. gadā piešķirtas pilsētas tiesības, taču ir arī atšķirības. Šodien saimnieciski vairāk vinnē Smiltene. Daļai, it sevišķi gaujieniešiem un Virešu daļai, interese ir Smiltenes virzienā. Savukārt Trapenei un varbūt daļai Gaujienas ir otrādāk - viņiem vairāk interesē Alūksne. Protams, teorētiski Apes novadu var arī dalīt, bet man tas nešķiet loģiski. Domāju, ka iedzīvotāji būtu pret šādu ieceri.

Ar Alūksni vairāk kopīgā
Viss ir iedzīvotāju rokās, jo ministrs Juris Pūce jau vairs nav noteicējs. Ir jāklausās iedzīvotāju domās. Kāda beigās būs Apes novada iedzīvotāju izvēle - grūti pateikt. Tā kā Smiltene ir ekonomiski spēcīgāka, daudzi skatīsies uz to pusi, bet nemateriālās lietās ar Alūksni ir vairāk vienojošā. Etnogrāfiski mēs visi kopā esam arī malēnieši - apenieši saprot, ko runā Jaunlaicenē un Alūksnē, un mēs saprotam viņus, jo runājam vienā senajā pirmatnējā latgaļu valodā. No tālās senatnes Gaujienu, Api un Alūksni vieno Atzeles zeme, kas nav nedz Valka, nedz Smiltene.
Šajos lēmumos ir svarīgi nepārsteigties, jo kļūdu labošana vienmēr ir grūtāka un dārgāka nekā to pieļaušana.”

Mums nevajag ne Alūksni, ne SmilteniDzintars Raibekazs, apenietis, “sens, labs cilvēks”:
“Kad parunājos ar apeniešiem, secinu, ka vienai daļai ir vienalga, kam es arī varu piekrist. Mūsdienās gandrīz viss ir sasniedzams virtuālajā pasaulē un dēļ tā nav jābrauc uz Alūksni vai Smilteni - pie datora apsēdies un visu nokārto. Arī es tā daru. Ja man uzņēmējdarbības darīšanās kaut kur jābrauc, es braucu uz Gulbeni, Valmieru, reģionālajām iestādēm citur. Uz banku klātienē man nevajag. Vienīgā atšķirība ir tā – kaut arī esmu gājis skolā un vienu brīdi strādājis Smiltenē - ja es braukšu uz Alūksni, mani tur biežāk sveicinās. Smiltenē mazāk.

Attālumam mūsdienās nav nozīmes. Te jau pašvaldības ar cilvēkus interesējošiem piedāvājumiem baigi nenāk, viņiem jau galvenokārt dabūt pēc iespējas lielāku cilvēku masu, lai būtu nodokļu maksātāji un varētu dabūt lielāku kredītportfeli. Jāņem gan vērā, ka Alūksnei jau varbūt kredītresursi ir izsmelti un pārdeguši... Plāni tur ir lieli, bet naudas varbūt nav. Pašvaldība sāk jau konkurēt ar privāto biznesu. Bet Alūksne neapšaubāmi ir skaista, alūksniešiem deguni gaisā. Ja man jāizvēlas un jāskatās, tad izvēlētos to, kura pašvaldība ir bagātāka. Un kura ir bagātāka? Tā, kurai mazāk parādu!
Bet mums jau nevajag ne Alūksni, ne Smilteni - viņiem mūs vajag. Apei ir savs mazpilsētas šarms, te viss ir forši, un tā arī būs.”
Kā būs, tā būsKrista Kamberkalne, apeniete, divu bērnu māmiņa:
“Sekoju līdzi reformas gaitā notiekošajiem procesiem, par to runā darbā un uz ielas, avīzē lasīju, bet kopumā īpaši neinteresējos. Esmu apeniete, cik zinu, trešajā paaudzē, un vienmēr te esmu dzīvojusi. Braucu gan uz Alūksni, gan uz Smilteni, un pārsvarā tās ir darīšanas pie dakteriem. Tāpat uz veikaliem braucu uz abām pusēm.
Strādāju tepat uz vietas, Apē. Man ir divas meitas, mazākā vēl skolā neiet, lielākā – 5. klasē, tad nu vienīgais jautājums, kas man nākotnē būtu aktuāls, ir izglītības iespējas, jo Apē vidusskolas nebūšot. Pašlaik gan tas vēl šķiet tālā nākotnē, un man vēl nav nekādu apsvērumu, piecu gadu laikā daudz kas var mainīties.
Apē viss ir kārtībā, man te patīk. Ja kaut kā te nav, var taču aizbraukt uz kādu citu vietu, tagad ir transporta laikmets. Līdz ar to par reformu man satraukuma nav - kā būs, tā būs.”

Apes pilsēta – Apes novada centrs
Iedzīvotāju skaits Apē - 923.
Tajā skaitā:
• līdz darbaspējas vecumam 117 - t. sk. vīrieši 49, sievietes 68,
• darbaspējas vecumā 562 - t. sk. vīrieši 296, sievietes 266,
• pēc darbaspējas vecuma 214 - t. sk. vīrieši 75, sievietes 139.

Uzņēmējdarbība Apes pilsētā (arī Apes pagastā):
• sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 40,
• zemnieku saimniecības - 56,
• biedrības - 13,
• individuālie komersanti, uzņēmēji - 14.

Lielākie Apes pasākumi:
• pierobežas pavasara un rudens gadatirgus Apē,
• tradīcijām bagātais motokross “Vaidavas kauss” Apē,
• Apes pilsētas svētki ar savu unikālo skanējumu,
• velomaratons “Vivus.lv MTB” Apē.

Unikālas vietas:
• Apes pilsētas vēsturiskais centrs ar raksturīgajām vietējā krāsainā dolomīta ēkām un 200 m garo kalto bruģakmeņu ielas segumu Pasta ielā,
• Apes pilsētā, Vaidavas upes krastā, atrodas vairāki sarkandzelteni smilšakmens atsegumi - Raganu klintis un Vaidavas dabas taka.
Avots: Apes novada pašvaldība

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Apes novads reformas krustcelēs

Kategorijas