Apes novads reformas krustcelēs: Gaujienas pagasts

2019. gada 13. septembris 00:00

107

Teritoriālā reforma joprojām rit savu gaitu. Pirms mēneša Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā notika pirmā iedzīvotāju tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci. Viņš informēja iedzīvotājus par reformas nepieciešamību, tās īstenošanas gaitu. Kā uz to raugās Gaujienas pusē, skaidro laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Pirmās sarunas par reformu
Šogad 14. martā Gaujienas kultūras namā notika pārrunas par administratīvi teritoriālo reformu, kas būtiski skars Apes novadu un Gaujienu. Sanāksmē piedalījās Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts, izpilddirektors Viesturs Dandens, bija ieradušies kolēģi no Smiltenes novada – domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Uz sanāksmi Gaujienā bija aicināti arī visi novada iedzīvotāji, ieradās teju simts gaujieniešu, Apes novada ļaudis un citi interesenti, kuri aktīvi izteica savas domas par reformas īstenošanu. Jāatzīst, gaujieniešu nostāja nebija noraidoša, drīzāk emocionāla. Šajā tikšanās reizē vairāk viedokļu bija par labu Smiltenes pusei.

Negaidīts pavērsiens
Negaidīts pavērsiens notika 22. jūlijā, kad Apes novada dome saņēma vēstuli no Gaujienas pagasta iedzīvotājiem. Tā bija adresēta vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministram Jurim Pūcem, Apes novada domei un Valkas novada domei. Vēstulē pausta vēlme pievienoties Valkas novadam. Daļa iedzīvotāju lūdza izskatīt un ņemt vērā Gaujienas pagasta 90 iedzīvotāju viedokli uz sešām lapām, kuri atļāvušies izteikt savas domas un vēlmi pievienoties Valkas novadam. Tika lūgts ņemt vērā skolu tīkla izvietojumu, jo no Gaujienas līdz Valkai 40 kilometru attālumā nav nevienas izglītības iestādes, Valkas novadā nav nevienas internātskolas (Gaujienā tāda pastāv). Vēl uzsvērts tas, ka Gaujienas pagastā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis - Gaujienas muiža. Pašreizējais teritoriālais sadalījums - apdzīvotā vieta Zvārtava un Zvārtavas pils - atrodas Apes novada Gaujienas pagastā, bet Zvārtavas pagasts atrodas Valkas novadā, kas jau daudzus gadus rada neizpratni tūristiem un uzņēmējiem.

Dzīvojamā zona
Šonedēļ “Alūksnes un Malienas Ziņas” viesojās Gaujienas pagastā, kas arī ir administratīvi teritoriālās reformas krustcelēs starp Alūksni, Smilteni un Valku. Iebraucot Gaujienā, pirmā lielā ēka, kas sveicina, ir Gaujienas internātpamatskola, kas tagad dēvējama par pamatskolu, jo ar jaunu likumu iestāšanos valstī vārds “internāts” vairs nedrīkst būt pielietojams skolu nosaukumos. Turpat arī zobārstniecības kabinets. Dodoties tālāk, kreisajā pusē vērojamas daudzdzīvokļu ēkas un mazdārziņi, kuros jau lielākoties novākta rudens raža. Par to liecināja uzartie zemes gabaliņi. Savukārt labajā pusē vērojamas sakoptas kapa vietas Gaujienas kapsētā.

Pagasta centrs
Dodoties tālāk, nonāku pagasta centrā, redzams pirmais veikals “Lats”, otrs - “Maks” - nedaudz tālāk, pasts, liela autobusa pietura. Diemžēl ļoti necilā ēkā arī Gaujienas mūzikas un mākslas skola. Turpat arī norādes uz Gaujienas muižas teritoriju, Jāzepa Vītola memoriālo muzeju “Anniņas” un citiem Gaujienas kultūrvēsturiskiem tūrisma objektiem. Neskatoties uz neskaidrajām teritoriālās reformas niansēm, Gaujienas iedzīvotāji pilsoniski pilda savus pienākumus un dzīvo savu ikdienišķo dzīvi. Rosīgi strādā un kopj pagalmus, lai arī šķietami pagastā valda pamestības sajūta. Apmeklējot muižas un tajā skaitā arī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas teritoriju, redzama rosīga apkārtnes sakopšana. Lapu kasīšana, zāles pļaušana, malkas skaldīšana.

Nekas jau nemainīsies
Vaicājot vienai no teritorijas apkaimē strādājošām kundzēm par Gaujienas dzīvi un reformas gaitu, jūtama visai skeptiska nostāja. Viņa saka: “Līdz Valkai un Smiltenei attālumi ir vienādi. Lai kā arī būtu, uzskatu, ka nekas jau nemainīsies tā vai tā. Cik nu mēs šeit esam, tik esam. Piecdesmit gadi nodzīvoti Gaujienā, nekas nav būtiski mainījies. Vien cilvēku kļuvis mazāk, cīnos uz priekšu. Veikali, ambulance, pasts vēl ir, tāpēc visa pietiek.” Viņa atzīst, ka pārvietojas kājām, taču, ja nepieciešams, izmanto autobusa satiksmi, jo caur Gaujienu tas kursē. Tāpat “sametas” ar kādu kopā un, ja nepieciešams, brauc uz Smilteni, jo turp doties esot izdevīgāk, esot pieejama “Swedbanka”.

Reforma neinteresē
Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas teritorijā strādājoša dārzniece arī atzina, ka biežāk tiek braukts uz Smilteni. “Tuvāk un izdevīgāk ar mašīnu ir Smiltene. Turp dodamies pie ārstiem, uz veikaliem. Tāpat uzskatu, ka teritoriālā reforma nav atkarīga no mums, iedzīvotājiem. Kā izlems tur, augstākstāvošie, tā arī būs.” Vaicājot par reformas ieguvumiem vai zaudējumiem, dārzniece atbild konkrēti: “Es neinteresējos par šiem jautājumiem. Gaujienā dzīve ir laba, bet varētu būt labāk, algas ziņā. Rēķini, maksājumi tikai aug, bet algu jau nevienam nepieliek. Tāpēc jau daudzi brauc no šejienes uz Igauniju strādāt gaterī. Protams, arī vietējā gaterī “Vaidens” strādā.” Paši vietējie iedzīvotāji uzskaita, ka darba vietas Gaujienā cilvēkiem ir bibliotēkā, info centrā, skolās, veikalos, aptiekā, gaterī.

Visa pietiek
Skolas saimnieks Francis, kurš šajā dienā cītīgi gatavo malkas krājumus skolai, bet ikdienā rūpējas par skolas santehniku un citām sadzīves lietām, arī atzina, ka cenšas nedomāt par reformas gaitu. “Es vienkārši šeit strādāju. Pārvietojos ar velosipēdu. Man nekādus citus pakalpojumus Gaujienā nevajag, viss ir – veikals, aptieka, bankomāts. Vienīgā problēma ar dzīvošanu. Dzīvoklim vajag kapitālo remontu, bet pagastam nav naudas, lai to īstenotu. Patīk Gaujienā, var doties makšķerēt, te ir klusi, mierīgi un skaisti.”

Cer uz ko labāku
Satiekot Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas pirmsskolas grupa “Taurenītis” audzinātājas Maiju un Iru kopā ar mazajiem audzēkņiem, kuri baudīja silto laiku Gaujienas celiņos, uzreiz noskaidroju pārliecinošu viedokli. “Mēs labāk pie Smiltenes. Mūsuprāt, tas ir labākais risinājums. Tuvāk ceļa ziņā, jo tie ir 40 kilometri, Alūksne jau 50 kilometri.” Viņas atzīst, ka sanāk apmeklēt Valku, bet pārsvarā dodas uz Smilteni. “Tur ir viss – skolas, grāmatnīcas, komunikācijas, bankas. Mēs ceram, ka, īstenojoties reformai, kaut kas mainīsies un kļūs citādāk, labāk. Visu mūžu dzīvojam Gaujienā, dzimušas un augušas šeit pat. Samazinājies it viss, arī cilvēku skaits. Lai gan pēdējos gadus sāk atgriezties ģimenes no ārzemēm.” Šogad grupā “Taurenītis” mācās 36 bērni, bet dārziņā var uzņemt pat 46 bērnus. Vēl arī pirmsskolas grupa ir Gaujienas pamatskolā (iepriekšminētajā internātpamatskolā).

Nav kur apmesties
Vaicājot par tūrismu, atklājas, ka Gaujienā vasaras periodā tūristu netrūkst. Un saprotams, jo Gaujiena – Adzele ir viena no skaistākajām Latvijas senvietām, kur tek Gauja. Gaujienā ir ievērojami kultūrvēsturiskie objekti. Arheoloģijas pieminekļi, senkapi un pilskalni, Livonijas ordeņa pils drupas, kuru atsegumi redzami ik uz soļa. Varenais Gaujienas muižas apbūves ansamblis, no kura saglabājušās 17 arhitektoniskas būves, tas ir kas neaprakstāms, kurp jāatgriežas vēl. Katrs Gaujienas viesis tiek aicināts pabūt Baznīckalnā, no kura paveras skaists skats, – arī man iznāca baudīt un sajust īpašo Baznīckalna auru. Kā trūkumi Gaujienā tika uzsvērts tas, ka nav sporta zāles un sakārtota stadiona. Tūrismā - nav vietas, kur paēst un nakšņot tūristiem, viesiem. Audzinātāja uzsvēra: “Vasarā diezgan daudz brauc cilvēki, tāpat arī laivotāji, bet pēcāk viņiem nav, kur paēst vai nakšņot, līdz ar to viņi šeit neuzkavējas. Ēdināšana - tas ir mīnuss.” Tādēļ viņas cer, ka, pievienojoties Smiltenei, tūrisms Gaujienā varētu sākt attīstīties. Viņas uzsver, ka svarīgākais, kam noteikti jāpaliek Gaujienas pagastā, – skolām un darba vietām.

Daudz neskaidrību
Baudot Gaujienas kluso dabu un mieru, secināms, ka cilvēkiem ir viedokļi, bet lielai daļai tiešām ir neticība kam labākam. Virmo dažādas emocijas, citi uzskata, ka šīs reformas runas ir nevajadzīgas. Runājot ar vietējiem, skaidrs ir tas, ka vēl ļoti daudz neskaidrību. Īsti līdz galam vēl nekas nav skaidrs, tādēļ iedzīvotāji šajos jautājumos lieki necenšas savus viedokļus būtiski paust. Iedzīvotāji atzīst, ka neatkarīgi no piederības novadam daudzas lietas tiek kārtotas citviet – teātri, veselības iestādes, pakalpojumi, uzņēmējdarbības jautājumi. Ļoti liela daļa darbu tiek veikti elektroniski, tāpēc novada robežas šādos jautājumos vairs nav tik svarīgas. Svarīgi labi ceļi, kas gan “klibo”, un labs internets, kā arī māka to lietot, - tad daudzas lietas varot nokārtot jebkur.

Vai nezudīs piederība?
Pie dabas dzīvot ir patīkami. Tiem, kuri dzīvo pašā Ziemeļgaujas ielejā, paveras pasakains skats uz Gauju. Pļavas ar savu dažādību, zvēri un putni. Taču pašu iedzīvotāju acīs vērojama vienaldzība un nomāktība. Kāds gaujienietis saka: “Agrāk bija – es piederu savam pagastam, savai teritorijai, savai Gaujienai. Tagad tas pamazām zūd.” Viņu visvairāk satrauc jautājums par identitāti, patriotismu un piederību pie savas vietas. Domājot, ka cilvēki atsvešināsies un kļūs nomāktāki, ja novads būs vēl lielāks.
Tālākais punkts, kuru nesildīs

Igors Dobičins, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents:
“Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS), kuras īpašums - Zvārtavas muižas komplekss - atrodas Gaujienas pagastā, Apes novadā, ir ieinteresēta veiksmīgas administratīvi teritoriālās reformas realizācijā, kas nodrošinātu ikkatra novada ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un kultūras pieejamību. Kopš 1970. gada biedrības radošajā filiālē Zvārtavas pilī organizē mākslinieku simpozijus, radošās darbnīcas “Muzeju nakts”, “Leģendu nakts” un citus pasākumus. Esam ieguvuši atpazīstamību kā kultūras un tūrisma objekts gan Vidzemes reģionā, gan plašāk – arī starptautiski. Sadarbības pieredze visu šo gadu laikā ir bijusi gan ar Alūksnes pilsētu (tēlniecības simpoziji, LMS muzeja izstāde Alūksnes Mākslas skolā u.c.), gan ar Apes novada domi, gan ar Gaujienas pagasta pārvaldi un it īpaši ar Gaujienas mūzikas un mākslas skolu.
LMS arī turpmāk vēlas sadarbību ar ikvienu no tuvākajiem novadiem, iesaistīsies reģiona kultūras programmā un veicināt reģiona attīstību. Runājot par konkrētiem novadiem, ja Smiltene kļūs par novada centru, tad budžets palielināsies, viņi varēs attīstīt kultūru un tūrismu. Būsim reāli, tāpat kā ar siltuma apkuri, mēs esam tālākais punkts, kuru nesildīs. Zināms, ka pēc reformu kartes Gaujiena ir stūrī.
Gaujienā ir ļoti nozīmīgs 20. gadsimta otrās puses un vēsturiskais mantojums - muižu ēkas, kas tiešām ir pērles un pietiekami saistošas. Bet tūrisms bez finansēm nespēj pastāvēt. Ja nepasludinām, ka tas ir augsta profesionāla līmeņa produkts, ko radām, tad tūrisms šajā sfērā ir īstermiņā. Un vairāk par trīs reizēm šo vietu neviens neapmeklēs.
Kā biedrība nevaram Eiropas naudu īsti apgūt, jo biedrībai banka nedod aizņēmumu projektu realizācijai. Politiķi vinnēs ar to, ka reformas laikā kaut kas tiks izdarīts, bet, manuprāt, politiķiem vajadzētu vairāk strādāt ar bankām un ar to, lai varētu iegūt naudas aizņēmumu. Jo - ja nav finansējuma, nav iespējams uzturēt kultūru vai tūrismu.
Ir nepieciešama politiskā cīņa, lai pierobežas reģioniem piešķirtu papildu nosacījumus dzīvotspējai. Pašlaik būvnieki var šādos pagastos realizēt ceļa būvēšanu, bet kultūras būves remontēt ir ļoti grūti, jo graustu tāpat pietiekot. Drīz vien arī kultūras mantojumi pārvērtīsies graustos, ja nebūs iespējama to kopšana un atjaunošana.”

Gaujienas pagastā:
◆ 893 iedzīvotāji,
◆ līdz darbaspējas vecumam 160 (vīrieši - 69, sievietes – 67),
◆ darbaspējas vecumā 549 (vīrieši - 307, sievietes – 242),
◆ pēc darbaspējas vecuma 191 (vīrieši - 64, sievietes – 127).

Uzņēmējdarbība Gaujienas pagastā:
◆ sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 12,
◆ zemnieku saimniecības - 33,
◆ biedrības - 6,
◆ nodibinājums - 1,
◆ individuālie komersanti, uzņēmēji – 1.

Valsts nozīmes ģeoloģiskie aizsargājamie objekti
◆ Kalamecu-Markūzu gravas – atrodas pagasta ZA, 5 km uz ziemeļiem no Gaujienas Mežciemā.
◆ Zvārtavas pils ir gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās.

Lielākie Gaujienas pasākumi:
◆ Jāzepa Vītola mūzikas dienas,
◆ Gaujienas muižas svētki.
Trūkst darba vietu

Oskars Laucis, Gaujienas pagasta iedzīvotājs, sporta skolotājs:
“Gaujienā man ļoti patīk. Svarīgākais trūkums – darba vietas. Būtu darba vietas, būtu vairāk cilvēku, skolā vairāk skolēnu. Es skatos uz Smiltenes novadu, jo pilsēta ir ļoti attīstījusies. Smiltene ir ļoti moderna pilsēta ar lielām nākotnes vīzijām. Arī budžets viņiem ir krietni lielāks. Nezinu, vai būtu prātīgi pievienoties Valkai, ja reiz viņu pašu iedzīvotāji pilsētu pamet. Tas jau liecina par to, ka kaut kas nav labi. Gaujienā man trūkst skaista, laba stadiona, bet, ja skolotājs ir ar izdomu bagāts, tad var strādāt jebkādos apstākļos.”

Ar reformu uz pārmaiņām
Vaicājot Gaujienas pagasta pārvaldes vadītājai Inesei Lukjanovičai par dzīvi Gaujienā un reformas gaitu, joprojām secināms, ka iedzīvotāji ir mierā ar pārmaiņām. “Mums ir pils un muižas komplekss, kur nepieciešami lieli ieguldījumi, lai tos saglabātu un uzturētu, tāpēc mēs priecātos par sadarbību apvienošanās rezultātā, kas palīdzētu mums arī šajos jautājumos. Protams, runas ir par Smiltenes novadu, tur sadarbība mums jau ir - būvvalde, pašvaldības policija, Gaujienai uz turieni ir labāks ceļš. Smiltene, protams, vēlētos ne tikai Gaujienu vai Virešus, bet visu Apes novadu. Bet par to, kā tas viss notiks, lems deputāti.
Jāteic, ka gaujienieši reformas ieviešanu vērtē gana pozitīvi. Un abus variantus uztveram kā apmierinošus. Mēs saprotam, ka iedzīvotāju skaits samazinās. Desmit gadi pagājuši, kopš tapis Apes novads, ir izveidoti visi saistošie noteikumi, komitejas, komisijas, rekvizīti, grāmatvedība - tas viss prasīja darbu. Kamēr "iegājām sliedēs", tagad, lai sāktu atkal to visu no jauna, tā būs milzīga birokrātija. Jāteic, ka es kā pārvaldes vadītāja vairs tādu reformu piedzīvot nevēlos. Vēl jau divi gadi priekšā, nezinām, kas notiks. Ir pašvaldības, kas pretojas reformai. Es uz to cenšos skatīties optimistiski.”

Teksts un foto: Loreta Jargane

* Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Apes novads reformas krustcelēs: Gaujienas pagasts

Kategorijas