Dodas pa Ernsta Glika ceļu

2019. gada 18. oktobris 00:00

Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš savu darbību sāka Ernsta Glika Bībeles muzejs.
Tas pamudinājis muzeja vadītāju Solveigu Selgu atkal aktualizēt
E. Glika būtiskāko devumu – pirmo Bībeles tulkojumu latviešu valodā.

No Vetīnes līdz Maskavai
Ar Alūksnes novada pašvaldības atbalstu realizēts projekts ”Alūksne - E. Glika dzīves un darbības centrs”, tā gaitā izveidota shēma, kurā atainots viņa ceļš no dzimtās Vetīnes līdz Rīgai un tālāk – Daugavgrīvas cietoksnim, kur viņš strādāja, tad uz Alūksni un beigās uz Maskavu, kur Gliks pavadīja mūža nogali. Izveidots arī ceļa norāžu stabs, kas novietots Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas tornī, kur skatāma izstāde par arhitekta un būvmeistara Kristofa Hāberlanda projektētajām baznīcām Latvijā un Igaunijā. Ceļa stabs saskaņā ar debess pusēm norādīs, kur ir Vetīne, Rīga, Koknese, Opekalns un Zeltiņi – vietas, kas ir saistītas ar Glika dzīves un darbības laiku un iezīmē Alūksni kā dzīves un darbības centru.
“Papētot tā laika mērvienības, kad attālums tika mērīts verstīs vai jūdzēs, izrādījās, ka katrai varai, kas nāca pie valdīšanas, bijušas savas mērvienības. Vidzemes jūdze un zviedru jūdze – katra ir atšķirīga, tādēļ nolēmām, ka paliksim pie mūsu kilometriem, kas ir visiem saprotams. Pētot vecās kartes, iezīmējās šis ceļš – vienā pusē – Vetīne un tai tuvākā pilsēta Halle, bet otrā – Maskava. Kopējais attālums Glika ceļā ir 1559 plus 800 kilometri,” stāsta S. Selga.
Tapis arī otrs neliela izmēra ceļa stabs, kas būs apskatāms Bībeles muzejā, jo ne visi cilvēki, kas ekskursijās apmeklē Alūksnes ev. lut. baznīcu, var uzkāpt baznīcas tornī. Baznīcas tornī būs novietots arī baneris ar Glika dzīves posmiem – ceļš no Vetīnes, Daugavgrīvas laiks, kalpošana Alūksnē un dzīves noslēgums Maskavā.

Baznīcas vietā - ābele
Šovasar S. Selga bijusi arī Daugavgrīvas cietoksnī, kur Gliks kalpojis kā mācītājs un tulkojis katehismu, veicot priekšdarbus Bībeles latviskošanai. “Mums bija ļoti atsaucīga gide Sandra Jakušonoka, kura parādīja Glika baznīcas vietu. Pašlaik tur aug ābele. Tā laika cietokšņa būvnieki zviedri bijuši tik elastīgi, ka uzbūvējuši vienu cietoksni, bet saprotot, ka vajag lielāku, daļu nojaukuši un cēluši lielāku. Pēc 40 gadiem atkal jaukuši nost un atkal paplašinājuši. Uz pirmā paplašinājuma rēķina Glika baznīcas vieta zudusi un uzbūvēts valnis. Gide parādīja nākamās baznīcas vietu, bet arī no tās nekas nav saglabājies, bet arī aug ābele. Krievu – zviedru kara laikā pēc krievu uzvaras viņi pārņēmuši savā varā Daugavgrīvas cietoksni, tad uzbūvējuši savu baznīcu. Tai bijuši divi torņi, viens no tiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, kalpojis kā zvanu tornis. Otru torni projektējis Kristofs Hāberlands, un tā ir vēl viena saikne ar Alūksni. Tagad tas ir zudis, palikusi tikai aprises vieta. Zvanu tornis ir aizmūrēts, lai tajā neviens nevarētu iekļūt, jo ir apmeklētājiem nedrošs. No tiem laikiem saglabājies pulvertornis - varens, ar biezām sienām. Kad pirmā baznīca bija nojaukta, bet otra vēl nebija uzcelta, pulvertornī, iespējams, notikuši dievkalpojumi,” iespaidos par Daugavgrīvas cietokšņa apmeklējumu dalās S. Selga.

Glika Bībele – goda vietā
Ernsta Glika Bībeles muzejam turpinās draudzība ar igauņiem. Šoruden saņemts ielūgums no Harglas, kas atrodas netālu no Monistes, draudzes ar uzaicinājumu piedalīties konferencē, kas veltīta mācītājam Heinriham Georgam fon Jannauam. “Konferencē uzstājās Igaunijas teologi un valodnieki. Interesanti, ka Igaunijā pirmais Bībeles tulkojums iznāca 45 gadus pēc tam, kad tā bija iztulkota latviski. Pašlaik top jauns Bībeles tulkojums igauņu valodā. Todien tika arī atklāta piemiņas plāksne mācītājam H. G. Jannauam, kurš Harglas draudzē kalpoja no 1811. līdz 1822. gadam. Arī mums kā ciemiņiem bija iespēja pirmajiem teikt uzrunu. Pēc tam nāca klāt cilvēki un stāstīja, ka bijuši Bībeles muzejā. Konferences laikā bija skatāma arī grāmatu izstāde, un no igauņu puses bija lūgums mums atvest pirmo Glika Bībeli. Tā šajā pasākumā bija goda vietā. Man bija līdzi arī grāmata, kurā 590 pasaules valodās tulkoti vārdi no Jāņa evaņģēlija “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.”. Grāmatā šis teksts ir gan Tartu, gan Tallinas dialektā, un abos tika arī nolasīts,” stāsta S. Selga.
Nākamajā gadā Bībeles muzejā iecerēts projekts, kurā tiks pētīti Glika Bībeles ceļi no Rīgas līdz Alūksnei 17. gadsimtā un mūsdienās.

Daži fakti par Ernsta Glika Bībeles muzeju
◆ Muzejā glabājas Bībeles 40 pasaules tautu valodās.
◆ Šogad tālākie ciemiņi – no ASV un Kanādas.
◆ Šovasar muzeju apmeklējusi ģimene no Maskavas, ģimenes “galva” bērnībā dzīvojis netālu no vācu kapiem pie “Marijas birzs”, kur apglabāts E. Gliks.
◆ Šovasar muzejā viesojusies aktrise Lelde Vikmane ar dzīvesbiedru francūzi, kura tāls sencis Vilbuā bijis Glika znots.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dodas pa Ernsta Glika ceļu

Kategorijas