Pasaule ir kā ēdienkarte, kas jānogaršo. Šoreiz piedāvājumā - Indija

2019. gada 18. oktobris 00:00

Jaunieši Roberts Briediņš un Rihards Lācis jau otro gadu dodas neprātīgos ceļojumos pa pasauli. Viņu aicinājums ir ceļošana. Iemesls, kāpēc viņi ceļo, esot pielīdzināms makšķerēšanai - tāpat, kā braukt uz upi, jo tobrīd tur ķeras laši. Viņiem ar ceļojumiem ir tāpat - brauc uz vietu, kur ir piedzīvojumi. Ceļojums parasti ilgst mēnesi, pārvietošanās līdzeklis – nenosakāms. Uz priekšu tiek, stopējot* gadījuma braucamos. Pērn abi devās uz Āfriku.

Āfrikas iespaidi
Robertam Āfrikas ceļojums bija pirmā lielā stopēšanas pieredze ārzemēs. Pa ceļam viņi stopējuši Spānijā, Gibraltārā, Andorā, Rietumsahārā, Marokā, Kanāriju salās. Roberta spilgtākās atmiņas – Sahāra - tuksnesis, brīvība, beduīni. Rihardam atmiņā palikuši tuksneša cilvēki, kurus viņš uzskata par “zvaigžņu cilvēkiem”. “Tuksnesī nekā nav, tur viss ir lēnāk, mierīgāk, vienīgais, kas tur ir – zvaigznes. Un tās tur ir pasakainas. Tāpēc arī Bībelē tik daudz par tām tiek stāstīts,” saka Rihards.

Indija – augstāka latiņa
Rihards Lācis ir rūdīts ceļošanas entuziasts, Eiropu jau apceļojis, bet vasarā atkal “dīdījis nemiers”. “Zināju, šogad es arī kaut kur braukšu. Domāju - uz kuru kontinentu? Tiem, kuri ceļo tikai ar somām, paradīze ir Indija. Domāju, tur ir super lēti, tur ir vilcieni – viss, kas vajadzīgs. Domāts, darīts. Brauksim uz Indiju! Gribējās redzēt kultūru, jo par to bija ļoti maz dzirdēts. Zinājām, ka Indija būs ceļotāju augstākā latiņa, jo tur ir arī netīrība un haoss. Un tikai pēc tam es uzzināju, ka tur ir lietus sezona un musoni. Taču šajā valstī dzīvot ir lētāk nekā jebkur, kur esam bijuši. Un piedzīvojumu Indijā ir ļoti daudz. Tur nokļūt gan sanāk dārgāk – 500 eiro biļete. Iespējams, ja ceļošanu plāno savlaicīgi, tas izmaksā 300 - 400 eiro, taču pārējais ir ļoti lēts – viesnīcas, ēdiens un cits,” viņš stāsta.
Puiši atzīst, ka svarīga līdzņemamā lieta, dodoties uz Indiju, ir medikamenti. “Indijā ēdiens ir pievilcīgs, bet ne tik pievilcīgi tas var būt pēc ēšanas. Obligāti nepieciešamas zāles pret vēdera “streiku” un malāriju. Latvijā tās ir ļoti dārgas, Igaunijā uz pusi lētākas,” pieredzē dalās ceļotāji.
Viņi iesaka pirms ceļojumiem noteikti palasīt, ko raksta citi ceļotāji. Tas palīdzēs labāk sagatavoties. Pieredzējuši ceļotāji zina, ko raksta.
“Aizlidojot un izkāpjot Mumbajā, pirmais iespaids ir “ellē – Indijā!”. Mitrs un lietains, un vēl bardaks - kā jau šajā austrumu valstī. Liels kultūršoks - nevienam nekas nerūp, visi visur guļ vai visur skrien,” atminas jaunieši.

Iemīlēties Indijā
Pirmais iespaids gan ātri mainījies un beigās pat nebijusi vēlēšanās doties prom. “Visur, kur esmu bijis, izbaudu ceļojumu un dodos mājā ar domu – bija forši. Indijā nodzīvots mēnesis, daudz kas piedzīvots, imunitāte nograuta, bijām piekusuši no piedzīvojumiem, bet sajūta tāda, ka negribas pamest to vietu. Indija sevi atspēkoja ātri,” uzsver Rihards. Viņa ceļabiedrs piemitina: “Indija ir tā vieta, kas tev vai nu ļoti iepatīkas, vai nu ļoti nepatīk. Nav tāda vidējā varianta.”

Vilciens - spilgta pieredze
Ļoti spilgtas atmiņas jauniešiem ir no brauciena ar vilcienu, dodoties apmeklēt kalnus. Ar vilcienu nācās ceļot 22 stundas. Brauca zemākajā klasē - tas esot labākais veids, kā socializēties, jo tur visu laiku grozās cilvēki – muzikanti, tirgotāji, ubagi. Rihardam gadījusies labāka gulta, bet Robertu pārņēmis ubagotāju vilnis. “Un viņi tikai nāk, sievietes ar bērniem, mēģina iežēlināt. Bet tu saproti, ka tevi vēlas apkrāpt. Tas ir viņu bizness paaudžu paaudzēs,” saka Roberts.
“Indijā tu kā tūrists tiec novērtēts kā naudas mašīna, bet tajā pašā laikā tur ir cilvēki, kuri tevi ļoti cienīs. Augstāk kalnos viss kļūst eiropeiskāks - mierīgāks. Tur laikam iedarbojas kalnu gaiss, jo arī paši indieši tur ir nesteidzīgāki un vide tīrāka,” iespaidos dalās jaunais ceļotājs.

Būt citādam
Indiešiem ļoti patīk fotografēties ar tūristiem, kuri izskatās atšķirīgi. Jauniešiem dienā bijuši pat līdz 50 aicinājumu bildēties ar vietējiem. Viņi smejas, ka tā pat būtu iespēja piepelnīties. “Ja 10 rūpijas ir 13 centi, tad divas bildes pa desmit rūpijām - un vari jau paēst labas pusdienas Indijā,” savu ideju nerealizējuši, smejas jaunieši. Jā, paēst varēja lēti. Restorānā, nezinot nedz ēdienkarti, nedz cenas, pasūtījuši pusdienas. Galds ticis noklāts ar ļoti daudz un dažādiem ēdieniem, un samaksa par to visu bijusi no 10 līdz 15 eiro.

Indijas garšas
“Pamatā Indijā ir veģetārieši. Visu, kas ir svaigi cepts, var ēst. Jārēķinās, ka ēdiens ir arī ļoti ass. Vietējā maltīte ir pankūka ar dažāda veida pildījumu - dārzeņiem, sieru, garšvielām. Vēl tur cieņā visādi fritējumi. Saldumi – goda lieta. Daudz baudījām rīsus ar dažādām piedevām. Taču tiešām jāskatās - ja redzi, ka paši vietējie tur ēd, tad var ēst,” iesaka puiši.
Laiku ieplānot nevar
Indijā jāceļo lēnām, jo nevar neko ieplānot pa stundām, jāplāno pa dienām. “Indijā var gadīties, ka transports kavējas, piemēram, vilciens. Tāpat arī kalnos jābrauc lēnām, jo tas augstums ir virs 1500 metriem. Ja uzbrauc uzreiz, ķermenim tā ir liela slodze. Pirmās bailes sākas kalnos, braucot ar autobusu. Baidies, ka nesaskriesies ar kādu, jo ik pēc divām minūtēm var pamanīt avārijas. Šoferi apdzen visādās situācijās. “Aklajos” līkumos vienkārši uztaurē - ja kāds atsaucas, tad atkāpjas, ja nē – brauc. Indijā ir liela iespēja, ka notrieks tevi, bet govis - noteikti nekad. Tās ir svēta lieta,” stāsta Roberts un Rihards.
Mums neredzēti skati ir bieži. “Cilvēkiem Indijā nav, kur dzīvot, tādēļ nevajadzētu uztraukties, ka visur, kur guļ govis, guļ arī cilvēki. Un vēl žurkas tur ir kaķa lielumā, arī tās skraida gan pa ielām, gan viesnīcu numuriņiem. Tas viņiem ir normāli,” atceras jaunieši.

Dzīvo brīvajā kritienā
Puiši apceļojuši daudz, un pārvietojušies ne tikai vilcienā, bet arī ar gadījuma transporta līdzekļiem. “Stopējot braucām gan kravas kastēs, gan trijatā uz viena rollera. Tur ir superīgi stopēt - paņems visi. Un tās sajūtas - kalni, ūdenskritumi, sniegotas virsotnes, kas ir acu augstumā, un te pēkšņi upe, kurai vienkārši tiek pārbraukts pāri. Braucot kalnos, pēkšņi no plus 30 grādiem nokļūsti vēsumā. Sniega sienas visapkārt. Tur ir vērts aizbraukt. Indijā mainās likumdošana, un varēs pirkt zemes, tas nozīmē, ka kalnos viss strauji mainīsies. Ienāks bizness, tūrisms, nekustamie īpašumi. Tagad vēl var baudīt autentisko vidi. Tā ir unikāla,” iespaidos dalās abi ceļotāji.
Ne tikai vide, arī dzīves uztvere, paradumi, tradīcijas ir atšķirīgi. “Mūsu domāšanas ļoti atšķiras. Viņiem ir cita kultūra - tūkstots un viena dievība, viss ir daudz krāsaināks un spožāks, daudz jāiedziļinās viņu pasaulē. Tas, kas Eiropā nav atļauts, Indijā ir. Mierīgi vari karāties ārā pa atvērtām vilciena durvīm. Indijā var piedzīvot neaprakstāmu brīvības sajūtu. Tas ir brīvais haoss. Cilvēki dzīvo, kā krītot brīvajā kritienā.”

Pludmale – netīkams
piedzīvojums
Puiši noteikti gribēja apmeklēt Indijas pludmales, iespaidojoties no skaistām, saulainām pludmales bildēm, bet diemžēl šis piedzīvojums sagādāja vilšanos. “Indijā fotogrāfjās ir tādi skaisti skati - palmas, džungļi, mājas. Tāpēc zinājām, ka noteikti jāapmeklē pludmale. Taču tas lika vilties visvairāk. Tur piekraste slīkst atkritumos, pie pludmales stāv ekskavators, kas rok iebraucamo ceļu laivai, lai tā varētu iebraukt jūrā. Turklāt pludmalēs ir arī tualetes visiem, kuri tur dzīvo. Un tie, kas apgalvo, ka Baltijas jūra ir netīra, rūgti maldās,” abi salīdzina.
„Tā ir liela problēma. Starptautiski Indija strādā pie tā, ka vajag samazināt CO2. Bet vietējo cilvēku domāšana ir pavisam citāda. Pat jauni cilvēki Indijā visu izmet pa braucoša vilciena logu. Kad pastaigājām gar jūru, sapratu, ka tur jūras veltes nevēlos nogaršot. Zeme, globālā sasilšana un tīrība - mans viedoklis par šo tēmu ir diezgan skeptisks. Manuprāt, tas nav iespējams tādu cilvēku masu paradumus izmainīt. Taču jāsaka, ka aromāts tur mainās ik sekundi. Tas ir specifisks un spēcīgs – vīraki, garšvielas, smakas,” pārdomās un pieredzētajā dalās Rihards.
Indija – piesātināta un
garšīga
Ceļotāji atzīst, ka spēj izstāstīt tikai mazu daļu no piedzīvotā. “Mēs pieminējām grāmatas nodaļu virsrakstus, bet tur apakšā ir milzu saturs, ko mēs piedzīvojām. Katrā nodaļā ir vesels slānis piedzīvojumu, ar ko mēs, iespējams, dalīsimies tikai pēc gadiem 40,” tā saka jaunieši.
Rihards ceļojumu vērtē kā ļoti spilgtu un atmiņā līdz šim visvairāk paliekošu: “Lielisks ceļojums, kas visvairāk ir atnācis līdzi – piedzīvojumi pēc piedzīvojumiem. Indija iedeva mantojumu. Manās acīs tūrisma aģentūras neatšķiras no vienkārša SPA, viss ir izdomāts. Labāk pašam plānot un doties ceļojumā. Turklāt stopējot var ļoti ietaupīt un tas palīdz izjust cilvēkus. Protams, ir daudz vienkāršāk lidot, arī Indijā. Bet mēs stopējot satikām vienkāršos cilvēkus. Kāda ir Indija? Mistiska. Ja skatāmies reāli - netīrs, smirdīgs, mirstība liela – nekā laba, dzīves kvalitāte zema pēc mūsu standartiem. Indija kā nācija ir vieda un attīstīta? Galīgi nē. Indija ir kā viņu garšvielas - piesātināta. Ne tikai ēdienā, bet arī dzīvē. Līdz ar to ēdiens var būt veselīgs, neveselīgs, bet garšīgs. Tāpēc ir ļoti garšīgi aizbraukt uz turieni,” Rihards iedrošina.

Vajag doties ceļā!
Jaunieši saka tā: “Ja tev galīgi apnīk sava dzīve, tad dodies ceļā!” Visi iepazītie cilvēki ir lieliskākais, ko iegūst šādos ceļojumos. Turklāt viņi iesaka, ka vislabāk doties mēnesi garā ceļojumā, ja vēlas kārtīgi iepazīt valsti, tās cilvēkus un kultūru. Un vēl būtiski – palikt ārpus tūrisma vietām, jo tikai tā var izjust īsto “ceļojuma garšu”. Rihards pabeidz stāstu: “Visa pasaule man ir kā liela ēdienkarte. Tāpēc es pētu un skatos, ko man konkrētajā mirklī kārojas. Un, kad jau dodos ceļā, es zinu, ka gribu to vietu izgaršot.”
Teksts: Loreta Jargane

* Stopēt - tas ir vienkāršākais veids, kā nokļūt vēlamajā vietā. Populārākie stopēšanas veidi ir stāvēt ar izstieptu roku ceļa malā vai turēt uzrakstu ar vietas nosaukumu, kur gribi nokļūt.
** Tuk tuks - autorikša uz trim riteņiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pasaule ir kā ēdienkarte, kas jānogaršo. Šoreiz piedāvājumā - Indija

Kategorijas