Likuma izmaiņas - risinājums garajām pacientu rindām poliklīnikās

2019. gada 24. oktobris 10:57

470

Līdz ar izmaiņām “Ārstniecības likumā” no 2020. gada 1. janvāra optometrists kļūs par ārstniecības personu. Par to, kas mainīsies pacientiem un kādi ir nopietnākie 21. gadsimta redzes veselības izaicinājumi, pulcējoties vairāk nekā 200 redzes nozares ekspertiem, tika diskutēts konferencē “Redzi nākotni (See The Future)”. Tāpat, tika runāts par savstarpējās sadarbības formātiem starp optometristiem un oftamologiem, kā arī iespējam samazināt laiku, kas pacientam jāgaida, lai tiktu vizītē pie speciālista.

Saskaņā ar Eiropas optometrijas un optikas padomes veiktā pētījuma datiem, Latvijā vairāk nekā 50% gadījumos tieši acu ārsti jeb oftamologi ir tie, kas veic ikdienas redzes pārbaudes un koriģējošos pasākumus pacientiem. Tieši tāpēc pie oftamologiem veidojas garas rindas un uz vizītēm ilgi nākas gaidīt cilvēkiem, kuriem ir akūtas problēmas vai nepieciešami tieši ārsta konsultācija, piemēram, pacienti pirms un pēc operācijām, traumām utt., nevis ikdienas redzes pārbaude. Ikdienas redzes pārbaudes, kā arī redzi koriģējošo līdzekļu nozīmēšanu var veikt (un jau vairākus gadu desmitus Latvijā veic) optometristi, kuri strādā praktiski visos optikas salonos, taču Latvijā paši iedzīvotāji pagaidām vēl pilnībā nav pārorientējušies uz šo iespēju. Taču, ja pacienti, prioritāri redzes pārbaudes veiktu pie optometristiem, būtu iespējams atslogot oftalmologu darbu un mazināt pacientu rindas, kam nepieciešama jau medicīniska rakstura konsultācija.

Tā, piemēram, Igaunijā redzes pārbaudes acu ārsti veic tikai 25% gadījumu, lielākoties cilvēki redzes pārbaudes veic pie optometristiem, kuri nepieciešamības gadījumā, ja pārbaudes laikā tiek konstatētas kādas problēmas, pacientu nosūta pie oftalmologa. Tieši tāpēc ir būtiski, ka jaunie likuma grozījumi no nākamā gada noteiks optometristu kā ārstniecības personu. Tas arī veicinās cilvēku uzticību speciālistiem. Tāpat likuma grozījumi tiek gatavoti, lai juridiski noteiktu speciālistu atbildības, kā arī pārraudzītu redzes optometristu darbu, kā arī, lai celtu profesijas prestižu. Tāpat, likuma izmaiņas ļaus Latvijas optometristu izglītību atzīt visā Eiropā. Arī pašlaik, lai Latvijā apgūtu optometrista profesiju, nepieciešams mācīties piecus gadus, iegūstot augstāko izglītību.

Jāpiemin, ka no nākamā gada optometristam kļūstot par ārstniecības personu, ir svarīga arī visas saistītās likumdošanas bāzes pilnveidošana (tai skaitā vienkāršota un pakalpojuma būtībai atbilstoša optometristu kabinetu reģistrācijas procedūra gan jaunās, gan esošās optikās, optometristu izmantoto metožu, tehnoloģiju, manipulāciju reģistrācija u.c.), lai likumdošanas izmaiņu rezultātā nerodas pakalpojumu pieejamību ierobežojoša un konkurenci mazinoša situācija redzes korekcijas nozarē. Dotajā brīdī Latvijas optometristu un optiķu asociācija veic sarunas ar Latvijas valsts institūcijām par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām.

Jānis Dzenis, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors, OC VISION valdes priekšsēdētājs: “Neskatoties uz to, ka Latvijas Universitāte izveidoja optometristu apmācības programmu vēl 1992. gadā, mums joprojām ir šo speciālistu deficīts. Taču Latvija bija viena no pirmajām trim valstīm Eiropā, kas sāka piedāvāt šādu studiju programmu. Piemēram, Upsalas Universitāte to ieviesa vien 1996. gadā. Līdz ar darba tirgus izaicinājumiem, kas skāruši Latviju pēdējos gados, ir skaidrs - šī nozare ir jāsakārto no juridiskās puses, lai spētu piesaistīt jauniešus optometrista profesijai. Pašreiz Latvijā sertificēti 157 optometristi, bet lai iekļautos lielvalstu modelī, kur uz 6000 iedzīvotājiem ir viens redzes speciālists, mums būtu jābūt sertificētiem uz pusi vairāk optometristiem – vismaz 300. Ar valsts atvēlētajām astoņām budžeta vietām LU, nepieciešami aptuveni 20 gadi, lai to sasniegtu.

Izaicinājums ir arī pašreiz esošās samaksas atšķirības profesiju starpā - saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šī gada augustā Latvijā vidējā oftalmologu stundas samaksa bija teju trīs reizes lielāka nekā optometristu stundas likme. Tāpat oftamologi pārsvarā saņem valsts finansējumu, optometristi, savukārt, darbojas privātajā sektorā. Celt profesijas prestižu – tas ir viens no pirmajiem soļiem, kas var mazināt darbaspēka deficītu nozarē, kā arī nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams.”
Marta Siliniece, “OC Vision” Tirdzniecības attīstības direktore: “Mēs dzīvojam gadsimtā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un, lai līdz pacientam nonāktu labākie, uz doto brīdi, iespējamie pakalpojumi, ārstiem un redzes speciālistiem jāsadarbojas un jādalās ar zināšanām. Latvijā ir ļoti augsta līmeņa oftomologi un optometristi – ne velti pie mums šīs profesijas brauc apgūt arī no citām valstīm, piemēram, ir daudz itāļu studentu. Tieši tādēļ mums nepieciešams likuma ietvaros sakārtot sadarbību nozarē. Latviešu speciālistu zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu kopējā Eiropas un pasaules redzes nozares attīstībā. Tāpēc jau nākamā gada redzes nozares speciālistu konference Latvijā būs starptautiska līmeņa.

Pieprasījums pēc redzes korekcijas, līdz ar 21. gadsimtam tik ļoti raksturīgo viedierīču izplatību, diemžēl, ik gadu palielinās. Neiepriecinoša ir statistika bērnu vidū, tāpēc no nozares speciālistu puses aicinu regulēt laiku, ko bērns ikdienā pavada pie telefona, datora vai televizora. Manuprāt vēl viens pozitīvs ieguvums – optikām, kļūstot par ārstniecības iestādēm, pieaugs arī pacientu uzticamības līmenis redzes speciālistiem jeb optometristiem.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Likuma izmaiņas - risinājums garajām pacientu rindām poliklīnikās

Kategorijas