Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Domē diskusijas par pašvaldības īpašumu pārdošanu

Līga Vīksna

2019. gada 25. oktobris 00:00

120

Turpinās no 1. lappuses

Šovasar jūlijā pieci Alūksnes novada domes deputāti – Jana Zilkalne, Līga Langrate, Verners Kalējs, Mārtiņš Augstkalnietis un Ainars Melders - Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim iesniedza deputātu pieprasījumu par Alūksnes novada pašvaldības kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību.

Iesniedz deputātu
pieprasījumu
“To darījām ar mērķi, lai Alūksnes novadā izvairītos no situācijām, kad tiek manipulēts ar informāciju par pašvaldības brīvajiem un darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem īpašumiem, to atsavināšanas un finansēšanas kārtību, kā arī atsavināšanas rezultātā iegūtā finansējuma izlietojuma kārtību. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 61. panta trešo daļu, pamatojoties uz Publisko personu mantas atsavināšanas likumu, saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē pašvaldības nekustamās mantas un kustamās mantas atsavināšanu, lūdzām pašvaldībai izstrādāt noteikumus un noteikt kārtību, kā notiek Alūksnes novada pašvaldības kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas process, noteikt atsavināšanas procesa finansēšanas un tajā iegūto līdzekļu izlietošanas kārtību un arī kārtību, kādā tiek atlīdzināti izdevumi personām, kuras, pamatojoties uz pašvaldības izdotu pilnvaru, veikušas nekustamāīpašuma kadastrālo uzmērīšanu un nostiprinājušas to zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda,” skaidro L. Langrate.

Ar iedzīvotāju mantu
jārīkojas atbildīgi
L. Langrate min piemēru kaimiņos, Gulbenes novadā, kur pašvaldības īpašumu atsavināšanas gadījumos noteikts - Gulbenes novada domes Īpašuma novērtēšanas un izsoļu komisijai jāorganizē nekustamā īpašuma novērtēšana, nosacītās cenas noteikšana un jāiesniedz to apstiprināšanai Gulbenes novada domes sēdē. Alūksnes novada dome nosacīto cenu domes sēdē neapstiprina.
“Alūksnes novadā ir tā, ka deputātiem jāpieņem tikai lēmums par atsavināšanas procesa ierosināšanu, un vairāk deputāti neatgriežas pie konkrētā īpašuma atsavināšanas procesa – nezinām iespējamos lietošanas ierobežojumus, izsoles cenu un citus nosacījumus. Pašvaldība, pārdodot sev piederošus īpašumus, rīkojas ar visu iedzīvotāju mantu, tādēļ tam jānotiek atbildīgi. Pašlaik spēkā esošais Alūksnes novada nolikums atstāj vietu variācijām par to, kas un ko dara. Turklāt pašlaik pašvaldības komisiju darbā par maz tiek iesaistīti iedzīvotāji, jo to sastāvā ir tikai pašvaldības darbinieki,” saka L. Langrate.

Jāinformē pēc iespējas
plašāk
Deputāte uzskata, ka pašvaldībai, pārvaldot tai uzticēto kustamo un nekustamo mantu, jāievēro dažādi likumi un noteikumi, jābūt par piemēru likumu ievērošanā, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, jānovērš to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
“Rīkojoties ar mantu, pārdodot jeb atsavinot, pašvaldība balstās uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, kura 11. pants nosaka kārtību, kā maksimāli dažādos veidos darīt sabiedrībai zināmus pašvaldības plānus pārdot īpašumus, jo ne visiem ir pieeja laikrakstiem vai internetam. Tieši šī panta neievērošana rosināja vēlreiz pārskatīt Alūksnes novadā spēkā esošo īpašumu pārdošanas kārtību, ko var uzlabot, precīzāk nosakot atbildīgiem speciālistiem veicamās darbības, lai pēc būtības izslēgtu iespēju konkrētiem pircējiem iegūt šos īpašumus par pazeminātu maksu. Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3. panta 2. punkta prasības nosaka, ka manta nododama lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, tādēļ nosacījuma par publicitāti ievērošana var kļūt būtiska,” pārliecināta L. Langrate.

Komisija iesniedz atlūgumu
Pašlaik Alūksnes novada pašvaldībā ir 11 dažādas komisijas. Pašvaldības īpašumu atsavināšanas komisijā ir četri locekļi – komisijas priekšsēdētāja ir Viktorija Avota, kura ikdienā pašvaldībā veic Kancelejas vadītājas pienākumus, locekļi – kancelejas lietvedības sekretāre Māra Kovaļenko, zemes ierīkotāja Inese Randa un pamatlīdzekļu grāmatvede Sanita Ribaka. Septembrī visi īpašumu atsavināšanas komisijas locekļi iesnieguši iesniegumu, kur lūdz viņus atbrīvot no darba šajā komisijā ar
1. novembri.
V. Avota laikrakstam atzīst – komentēt publiski radušos situāciju un tās iemeslus nevēlas. “Es savu iesniegumu noteikti neatsaukšu, cik man zināms, citi komisijas locekļi arī ne. Iesāktos atsavināšanas procesus un izsoles pabeigsim līdz 1. novembrim, jaunas neizsludināsim, bet pēc tam darbu komisijā pārtrauksim. Iesniegumu iesniedzām septembrī, lai līdz novembrim būtu pietiekami daudz laika meklēt citas personas darbam šajā komisijā,” saka V. Avota.

Jākritizē vadība, nevis darbinieki
Skatot šo iesniegumu septembra finanšu komitejas sēdē, deputāti pauda cerību, ka līdz novembrim komisijas locekļi vēl pārdomās un iesniegumu atsauks, tomēr tas nav noticis.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda – pēdējos desmit gados tas ir pirmais gadījums, kad visa komisija reizē iesniedz atlūgumu. “Tas nav tādēļ, ka komisija nevēlas šo darbu darīt vai viņiem tas nepatīk. Manuprāt, tas ir slikts žests lēmējvaras pusei, tāpat kā viedoklis no deputātiem par to, kā strādā pašvaldības darbinieki. Uzskatu, ka domes vadībai jānostājas darbinieku pusē, jālūdz darbu turpināt un jāpasaka paldies. Tā nedrīkst būt, ka atsevišķu deputātu interpretācija traucē domes darbu. Jākritizē domes vadība, izpilddirektors, bet nedrīkst izteikt kritiku darbiniekiem – tas nav ne deputāta pienākums, ne tiesības,” pārliecināts
Dz. Adlers.
Deputāts Ainars Melders norāda – kritika nebija veltīta komisijas sastāvam, jo “meitenes strādāja ļoti labi”, bet atsavināšanas procesa gaitai un dokumentācijai. To uzsver arī L. Langrate, rosinot pilnveidot un sakārtot atsavināšanas procesu.

Nevajag “sēdēt virsū”
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver – esošajā pašvaldības īpašumu atsavināšanas komisijā strādāja profesionāli darbinieki. “Atsavināšanas process nav vienkāršs, katrs gadījums ir atšķirīgs no likumiskās puses. Ja pašvaldībā saņem iesniegumu, kurā pausta vēlme atsavināt kādu no pašvaldībai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, pašvaldībai jāizvērtē, vai tas nepieciešams savu funkciju veikšanai, un, ja nav, jāsāk īpašuma novērtēšana. Diemžēl nereti ir arī gadījumi, kad pašvaldības darbinieki iegulda darbu un pašvaldības finanšu resursus, novērtē īpašumu, bet potenciālais pircējs atsakās – un viņam ir tiesības pārdomāt arī pēdējā dienā. Ja neatsakās, domes sēdē tiek pieņemts lēmums par atsavināšanas procesa uzsākšanu. Potenciālajam pircējam rakstām pilnvaru, ka viņš domes vārdā veic visas tālākās darbības, ko likums paredz. Kad tas paveikts, iesaistās pašvaldības atsavināšanas komisija un sāk gatavot atsavināšanas procesa dokumentāciju, atbilstoši spēkā esošajiem likumiem, un izsludina atsavināšanu, kam seko īpašuma izsole,” procesu skaidro A. Dukulis un pauž arī savu nostāju attiecībā par īpašumu pārdošanu. “Pašvaldībai nevajag “sēdēt virsū” zemes starpgabaliem un iestāties par to, ka kādreiz tos varbūt vajadzēs,” viņš saka.

Nevajag veicināt birokrātiju
A. Dukulis norāda – ja īstenotu deputātu ierosinājumu izsoles nolikumu un nosacīto cenu vispirms apstiprināt domes sēdē, tas paildzinātu atsavināšanas procesa gaitu vismaz par diviem mēnešiem un veicinātu birokrātiju, pedantiski formāli attiecoties pret veicamajiem pienākumiem.
“Jā, agrāk Alūksnes novadā bija kārtība, ka izsoles nolikumu un nosacīto cenu apstiprināja domes sēdē un tikai tad rīkoja izsoli. Lai process neieilgtu, veica izmaiņas un noteica, ka to apstiprina domes priekšsēdētājs vienpersoniski. Tagad atkal raisa diskusijas par to, lai apstiprinātu dome. Piekrītu, ir nianses, ko var uzlabot – piemēram, pie atsavināmā īpašuma izvietot informatīvu plāksni - pieliksim! - un vēl vairāk publiskot katru atsavināmo īpašumu. Bet radīt apstākļus, lai paildzinātu un sarežģītu procesu un lai ierosinātājam ilgāk jāgaida, nebūtu pareizi. Tāpat nevietā ir pārmetumi atsavināšanas komisijā strādājošajiem, ka viņi strādājuši negodīgi un kāda interesēs – tad lai nosauc konkrētus piemērus, jo mētāties ar frāzēm “visi zog” ir aizskaroši. Komisija nav nevienam un neko piešķīrusi “par zilām acīm”. Turklāt jāuzsver, ka par atsavināšanas komisijas darbu šajos gados nav saņemta neviena sūdzība – komisija strādājusi atbilstoši likumam un domes pieņemtajiem lēmumiem,” saka A. Dukulis.

Apmainījās jaunākajām tenkām
Kopš 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Alūksnes novadā komisiju darbā iesaista tikai pašvaldības darbiniekus, nevis arī novada iedzīvotājus. Šogad, veicot auditu Alūksnes novada pašvaldībā, arī auditore Iveta Magone norādīja uz to, ka daļai Alūksnes novada pašvaldības darbinieku ir pārslodze. Viens no iemesliem ir darbs komisijās paralēli ikdienā veicamajiem pienākumiem.
A. Dukulis piekrīt, ka domes darbiniekiem slodze ir liela, tomēr vienlaikus uzsver, ka arī iepriekš viņi strādāja komisijās un izdarīja lielāko daļu darba. “Domes darbinieki ir informēti, ka viņiem jāstrādā arī domes komisijās. Man nav pretenziju – lai nāk arī citi un strādā komisijās! Tikai tad arī jāapmeklē komisiju sēdes, kad tās notiek, un jāpārzina spēkā esošie likumi un noteikumi.
Jā, agrāk darbam komisijās ievēlēto partiju deputāti virzīja savus pārstāvjus, un tad bija situācijas, ka atnāk uz komisijas sēdi un sāk uzdot jautājumus par izskatāmo jomu, jo pašiem par to nav zināšanu. Bieži komisiju sēdes pārvērtās par vietu, kur apmainās jaunākajām tenkām, nevis skata risināmos jautājumus. Beigās bija arī situācijas, ka nevarēja atrast cilvēkus, kas gribētu iesaistīties komisiju darbā! Tagad, manuprāt, visās pašvaldības komisijās strādā maksimāli daudz nozares profesionāļu, kuri pārzina konkrēto jomu,” saka A. Dukulis.

Pašvaldības darbinieki –
arī jaunajā komisijā
Iesniegumu komisijas locekļi neatsauca, tādēļ vakar Finanšu komitejas sēdē skatīja jautājumus par esošās komisijas locekļu atbrīvošanu, jaunā sastāva apstiprināšanu un par komisijas nolikumu.
Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle norāda – jaunajā nolikumā vairs nav iekļautas normas, ko jau regulē likums par īpašumu atsavināšanu un iznomāšanu, kā arī Ministru kabineta noteikumi, savukārt atstātas normas par komisijas darba organizēšanu.
Pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis atzīst – jaunās komisijas sastāvā arī iekļauti tikai pašvaldības administrācijas darbinieki, kuri katrs ir savas nozares profesionālis un piekrituši darbam šajā komisijā.

Jāstrādā, nesamazinot
slodzi 
L. Langrate arī Finanšu komitejā akcentēja to, ka pašvaldības darbiniekiem jau tagad ir pārslodze, vērojama izdegšana un vēlreiz rosināja komisijas sastāvā iekļaut arī personas no sabiedrības. A. Egle norāda – Alūksnes novada domes apstiprinātie darba samaksas noteikumi paredz: ja administrācijas darbiniekam ir arī cits darbs, tad savi pamata darba pienākumi viņam ir jāveic citā laikā, nesamazinot savu slodzi. “Dome ir pieļāvusi to, ka savā darba laikā cilvēki dara arī citu darbu. Tiešo darbu ir atļauts veikt līdz pulksten 19.00 vakarā un agrāk no rīta,” saka A. Egle. Dz. Adlers piebilst – domes darbinieki komisiju darbā tiek iesaistīti, jo ir kompetenti, un viņiem šī darba veikšana prasa mazāk laika, nekā cilvēkiem no malas.

Vēl lems nākamnedēļ
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norāda – vairāk nekā darba slodze pašvaldības darbiniekiem izdegšanu veicina nepamatoti pārmetumi. “Tie izskan visu laiku un ar tiem ir jācīnās, jāattaisnojas. Visu laiku ir šaubas, neuzticība. Nezinu, ko atsevišķi deputāti ar šādu rīcību grib panākt – paralizēt domes darbu? Ja tā, tad tas jau pamazām ir izdevies,” saka A. Fomins.
Gala lēmumu par komisijas jauno sastāvu un nolikumu pieņems deputāti oktobra domes sēdē nākamnedēļ. “Alūksnes un Malienas Ziņas” ir uzrunājušas arī pašvaldību sniegt informāciju par pārdotajiem īpašumiem un iegūto līdzekļu izlietojumu. Par to stāstīsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Alūksnes novada domes deputātu Janas Zilkalnes, Līgas Langrates, Vernera Kalēja, Mārtiņa Augstkalnieša un Ainara Meldera ieteiktā kārtība Alūksnes novada pašvaldības īpašumu atsavināšanai:

1. Pašvaldībā ir sagatavots un publicēts nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešami funkciju realizācijai, saraksts.
2. Dome lemj par nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa uzsākšanu.
3. Dome uzdod pašvaldības īpašumu atsavināšanas komisijai: ierakstīt īpašumu Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda; veikt īpašuma novērtējumu; sagatavot atsavināšanas noteikumus.
4. Īpašumu atsavināšanas komisija iesniedz domē apstiprināšanai izsoles sākumcenu un izsoles noteikumus.
5. Dome apstiprina izsoles sākumcenu un noteikumus.
6. Īpašumu atsavināšanas komisija izsludina izsoli.
7. Notiek izsole.
8. Tiek parakstīts līgums ar izsoles uzvarētāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta, pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītāja Ludmila Ivanova:
Dome, pieņemot lēmumu par Nekustamo īpašumu atsavināšanas komisijas veidošanu, izvērtē tās darbības mērķi, tiesības un pienākumus, un lemj, kādas personas nepieciešams tajā iekļaut, neatkarīgi no tā, kādu sabiedrības daļu katra konkrētā persona pārstāv. Cita starpā normatīvie akti neparedz ierobežojumus pašvaldības veidotas komisijas locekļa amata ieņemšanai. Ir pašvaldības, kurās Nekustamo īpašumu atsavināšanas komisija nemaz nav veidota, jo ārējos normatīvajos aktos šāds pienākums pašvaldībām nav uzlikts.
Pašvaldības īpašums, pirmkārt, izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, tomēr, ja konkrēts īpašums iepriekš minētajam nolūkam nav nepieciešams, pašvaldība to var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus, kas izmantojami iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai. Pašvaldība pati izlemj, kur ieguldīt naudu, kas iegūta no īpašumu atsavināšanas, un nosaka savas attīstības prioritātes.
Pašvaldībai vienmēr jāiekļaujas normatīvo aktu prasību ietvarā un, neskatoties uz pašvaldībai piešķirto autonomiju, tā nebūt nav absolūta. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanas pamatveids ir pārdošana izsolē. Cita veida atsavināšana ir pieļaujama tikai minētajā likumā īpaši paredzētos gadījumos, un pašvaldībai ir stingri jāievēro šajā likumā noteiktais attiecībā uz izsoļu organizēšanas un rīkošanas kārtību.”

Kategorijas