Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Pētījums: Daļa iedzīvotāju uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem un saskarē ar kanalizāciju

Leta
Lietotāju raksti

2019. gada 28. oktobris 11:02

16

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju, liecina ar HIV un AIDS inficēto atbalsta biedrības "Agihas" šogad veiktais pētījums. Latvija ieņem vadošo pozīciju Eiropā jauno ik gadu diagnosticēto HIV gadījumu ziņā, proti, ar 18,8 diagnosticētiem jauniem gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem 2017.gadā Latvija trīs reizes pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju.

Pētījuma vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Anda Ķīvīte-Urtāne trešdien žurnālistiem skaidroja, ka Latvijā trūkst informācijas par iedzīvotāju zināšanām saistībā ar HIV jautājumiem.

Biedrības veiktais pētījums atklājis, ka 48,3% respondentu savas zināšanas par HIV vērtē kā viduvējas, savukārt trešdaļa uzskata, ka viņu zināšanas par HIV jautājumiem ir labas. Kā sliktas savas zināšanas vērtē 6,4% atbildējušo.

Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka viņiem ir ļoti maza vai drīzāk maza iespēja inficēties ar HIV. Savukārt 4,6% respondentu atbildējuši, ka ir inficēti ar HIV.

Tāpat iedzīvotājiem tika uzdoti pieci zināšanu indikatorjautājumi. Tā, piemēram, vaicāti, vai pēc izskata vesels cilvēks var būt inficēts ar HIV, apstiprinoši atbildējuši 88% aptaujāto.

Taujāti, vai HIV ar iegūt ar kukaiņu kodumu starpniecību, 75% atzinuši, ka tas ir mīts, kas nozīmē, ka aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju domā, ka šādi var inficēties ar HIV vai arī nezināja pareizo atbildi.

Šāds rādītājs pārsteidzis pētījuma vadītāju, kura uzsvēra, ka sabiedrībā ir daudz runāts, ka inficēties ar HIV, piemēram, no blusu un odu kodumiem nevar. "Uz odiem un blusām skatās ar lielām aizdomām," atzina Ķīvīte-Urtāne.

Vēl 9,1% aptaujāto uzskata, ka ar HIV var inficēties, ēdot kopā ar inficētu cilvēku.

Saskaņā ar starptautiskām rekomendācijām, iedzīvotāju zināšanas ir pietiekamas, ja pareizi atbildēts uz visiem pieciem jautājumiem. Pētījumā secināts, ka pietiekamas zināšanas ir tikai nedaudz vairāk kā pusei aptaujas dalībnieku. Savukārt trīs respondenti nebija snieguši pareizu atbildi uz nevienu no pieciem jautājumiem.

Komentējot minēto, Ķīvīte-Urtāne vairākkārt uzsvēra, ka attiecībā uz zināšanām par HIV daļā sabiedrības "mīti ir dzīvi."

Pētījuma dalībniekiem tika nolasīti vēl citi apgalvojumi par HIV infekciju. Tā, piemēram, secināts, ka joprojām vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, ka ar HIV nevar inficēties skūpsta laikā. Aptuveni tikpat daudz iedzīvotāji nezina, ka cilvēki, kuri dzīvo ar HIV un saņem antiretrovirālo terapiju, nevar infekciju nodot tālāk un ir droši apkārtējiem.

Tāpat joprojām ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata, ka ar HIV nevar inficēties cilvēki, kuri ir laulāti vai kuriem ir ilgtermiņa attiecības, turklāt teju piektā daļa aplami domā, ka orālā seksa laikā inficēšanās nav iespējama. Savukārt desmitā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka ar HIV nevar inficēties, ja partneris neejakulē un tamlīdzīgi.

Vēl 3,6% iedzīvotāju uzskata par patiesību, ka HIV var iegūt ar inficēta ūdens vai kanalizācijas starpniecību, savukārt 13,7% nav varējuši pateikt, vai šāds apgalvojums ir mīts vai patiesība.

Pētījumā piedalījās 329 pilngadīgas personas. Aptauja veikta Rīgā, Tukumā, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Pētījumā piedalījās 174 sievietes un 155 vīrieši. Respondentu vidējais vecums bija 36,7 gadi. 39% atklājuši, ka ir precējušies, bet gandrīz 18% bija civillaulībā. Gandrīz pusei respondentu ir augstākā izglītība.

Pētījumā secināts, ka visaugstākais īpatsvars personu ar labām zināšanām par HIV ir Rīgā dzīvojošo vidū, savukārt viszemākais - lauku iedzīvotāju grupā. Attiecībā uz ģimenes stāvokli, viszemākais personu ar labām zināšanām par HIV īpatsvars ir to respondentu vidū, kuri ir šķīrušies, savukārt visaugstākais - to respondentu vidū, kuri ir precējušies, bet dzīvo šķirti.

Pētījuma veicēji neievēroja būtiskas atšķirības zināšanu līmenī atkarībā no iegūtās izglītības.

Kategorijas

Kategorijas