Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Mediķi 7.novembrī nestrādās, bet piketēs pie Saeimas

Leta
Latvijas ziņas

2019. gada 30. oktobris 07:03

147

Mediķi savu iepriekš pieteikto protesta akciju, kurai dots nosaukums "Viena diena bez ārstniecības personas", rīkos nākamajā ceturtdienā, 7.novembrī, neejot uz darbu, bet tā vietā ierodoties uz sapulci-piketu pie Saeimas, otrdien paziņoja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi tiek aicināti vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, lai varētu piedalīties piketā. Pēc Rāceņa teiktā, atbalstu protesta akcijai paudušas Rīgas un Latvijas reģionu lielākās slimnīcas. Uz protesta akciju tiek aicināti visi ārsti, izņemot neatliekamās palīdzības mediķi.

''Šajā akcijā piedalīsies ne tikai ārsti, bet arī māsas, aicināti piedalīties ir arī ārstu palīgi, māsu palīgi, jebkurš slimnīcā strādājošais,'' minēja Rācenis. 

Tie, kas plāno piedalīties akcijā, tiek arī mudināti ierasties uz kopīgu sapulci 7.novembrī, pirms piketa, pie Saeimas ēkas no plkst.8.30 līdz 9.30. Pagaidām vēl nav zināms, cik liels skaits cilvēku piedalīsies piketā, lai gan tiek veikta anketēšana. Tomēr Rācenis atzīst, ka atsaucība esot liela un ka šīs nedēļas laikā arī tiks noskaidrots dalībnieku skaits.

Akcijas laikā pacientiem, kas atrodas slimnīcās, joprojām būšot jāmaksā, tāpat kā tas notiek, piemēram, svētku dienās. "Tiks atcelti plānveida izmeklējumi, tiks atceltas plānveida pieņemšanas poliklīnikās - tiks pārcelti plānveida pakalpojumi," otrdienas preses konferencē sacīja Rācenis. 

Ja nozares centieni nedos vēlamo rezultātu, no 8.novembra līdz 14.novembrim visā Latvijā tiks īstenota akcija "Nolaid karogu, iededz sveci!", kuras laikā pie veselības aprūpes ēkām pusmastā nolaidīs Latvijas valsts karogu un iedegs sveces. Bez ārstniecības un ambulatorajām iestādēm akcijā aicinās piedalīties arī sabiedrību. Tiks rīkotas arī solidarizācijas akcijas sociālajos medijos, vēstīja Rācenis. 

5.novembrī tiek plānota tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izteicis vēlēšanos tikties ar mediķus pārstāvošajām organizācijām, lai gan pagaidām nav sarunāts konkrēts tikšanās laiks. Savukārt 31.oktobrī JĀA tiksies ar Eiropas Jauno Ārstu Asociācijas (EJĀA) ģenerālasambleju, kas līdz šim ir bijusi atbalstoša pret mediķu organizāciju centieniem un palīdzējusi ar dažādiem ieteikumiem, stāstīja Rācenis. 

Ja Saeima 14.novembrī nobalsos par esošo budžetu, nepaaugstinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, tad tiks sākta parakstu vākšana par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu, iepriekš pausto, atgādināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, piebilstot, ka parakstu vākšana notiks elektroniski. 

''Esam arī uzsākuši sarunas ar juristiem un arī ar tiesībsargu par iespēju vērsties Satversmes tiesā šī likuma neievērošanas gadījumā," piebilda Rācenis.

Tikmēr Ministru prezidents un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) 2020.gada budžetā nesola papildus finansējumu mediķiem.

Otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem stāstīja, ka valdībai ir zināmas veselības aprūpes nozares vajadzības. Viņš piebilda, iepriekšējos trijos gados veselības nozarei papildus kopumā piešķirti 400 miljoni eiro, bet nākamgad papildus tiks piešķirti vēl 50 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa paredzēta mediķu atalgojumam.

Premjers arī atzina, ka problēmas veselības nozarē veidojušās 20 gadu laikā un tās nav iespējams atrisināt īsā periodā, tāpēc Kariņa vadītā valdība apņēmusies problēmas risināt mērķtiecīgi un pakāpeniski.

Savukārt Reirs norādīja uz ierobežotajām budžeta iespējām rast papildus finansējumu, kā piemērus minot prognozējamu lēnāku ekonomikas izaugsmi 2020.gadā, nodokļu reformas ietvaros zaudētos uzņēmumu ienākuma nodokļa ienākumus 300 miljonu eiro apmērā, kā arī izdevumus, kas saistīti ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. 

"Esmu pesimistisks jautājumā par papildus līdzekļu atrašanu mediķiem. Papildus līdzekļi 2020.gada budžetā nebūs," uzsvēra finanšu ministrs.

Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). 

Salīdzinājumam - atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.

Kategorijas

Kategorijas