“Saules starā” jūtas kā mājās

2019. gada 1. novembris 00:00

Jau deviņus gadus Alūksnē darbojas dienas aprūpes centrs “Saules stars”, kas ir otrās mājas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri to apmeklējot, mācās komunicēt un apgūst katram cilvēkam dzīvē tik nepieciešamās pamatprasmes. Tas ir arī neatsverams atbalsts viņu ģimenes locekļiem.

Ar “Saulstariņu” iniciatīvu
“Pirmā iniciatīva par dienas aprūpes centra izveidi nāca no Alūksnes novada bērnu, jauniešu ar īpašām vajadzībām biedrības “Saulstariņi” biedriem un viņu ģimenes locekļiem. Viņi pauda vēlmi, ka ir vajadzīga vieta, kur atstāt dienas uzraudzībā savus ģimenes locekļus – bērnus, jauniešus, mācīt viņiem dažādas prasmes – gan praktiskās iemaņas, kā pagatavot ēdienu, kā saskaitīt naudu, kā veidot savstarpējo komunikāciju, jo daudzi bija noslēgti un neprata cits ar citu komunicēt. Sadarbībā ar beļģu invalīdu federāciju tika izveidots projekts “Rūpes par dienas aprūpi”, guvām pieredzi Beļģijā. Tāds bija sākums,” atceras Sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Zanda Poruka.
Sākotnēji dienas centrs strādāja eksperimentālā režīmā divas reizes nedēļā. Sekoja Eiropas Sociālā fonda projekts, un tā ietvaros centra darbību paplašināja un to varēja apmeklēt katru dienu. Tad arī izkristalizējās, kādi speciālisti tiks piesaistīti, jo vērtē katra klienta individuālās vajadzības, skaidro
Z. Poruka. Nolikumā paredzēts, ka centra klienti var būt pilngadīgas personas ar multifunkcionāliem traucējumiem un bērni ar invaliditāti, kuri neapmeklē skolu. To, vai nepieciešams izmantot dienas centra pakalpojumus, izvērtē sociālais darbinieks, un tā ir abpusēja vienošanās klientam vai viņa tuviniekiem ar dienas centra darbiniekiem.

Attīsta personīgās iemaņas
Z. Poruka stāsta, ka pašlaik dienas centru apmeklē 19 klienti ne tikai no Alūksnes, bet arī no Mālupes, Jaunlaicenes, Malienas, Annas, Liepnas pagasta. Vienai klientei ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība. Centrā strādā sociālā darbiniece personām ar funkcionāliem traucējumiem Dzintra Bičevska, sociālā rehabilitētāja Inga Rižkina un aprūpētāja Sņežana Pure.
Aktīvākais laiks dienas aprūpes centrā parasti ir rīta puse, kad notiek nodarbības. Vakarpusē brīvo laiku pavada, dodoties pastaigās un iesaistoties dažādās aktivitātes, rīkojot sporta sacensības. Daudz strādā, attīstot klientu personīgās iemaņas, pamatprasmes, kas jāapgūst katram cilvēkam. Centra darbinieki novērojuši, ka ģimenes locekļi daudz dara viņu vietā, neļaujot darīt pašiem.
“Mums bija klients, pavecāks kungs, kurš 60 gadu vecumā nemācēja nomizot kartupeļus. Vecāki savā laikā to nebija mācījuši, jo visu darīja viņa vietā. Kad viņš kļuva par mūsu klientu, rādījām, kā to darīt. Tā viņš apguva pirmās iemaņas, kas ir ļoti vajadzīgas. Dienas aprūpes centrā mācām iespēju robežās visu darīt pašiem. Ja ejam ārā staigāt, pašiem un jāuzliek šalle, cepure, jāaizvelk rāvējslēdzis. Tas viņiem ir pārsteigums. Pēc tam ģimenes locekļi saka paldies. Mācāmies arī galda kultūru, grīdu izmazgāt. Tās ir iemaņas, pamatvajadzības, kas jāapgūst katram. Tādēļ mūsu klienti apgūst to, kas dzīvē ir vajadzīgs un nepieciešams. ”stāsta
Dz. Bičevska.
Dienas aprūpes centra darbinieces ir vienisprātis, ka katram ir jāatrod sava pieeja. “Šogad pirmo gadu īstenojām darba terapiju. Merķeļa ielā mums ir iekopts dārziņš. Gājām, strādājām, daži pirmo reizi uzzināja, ko nozīmē aiznest spaini ar nezālēm vai iestādīt kartupeli un pēc tam novākt izaudzēto ražu. Klientu pašaprūpe ir tik liela, ka mājās visu viņu vietā izdara citi. Kāds saka: “Nē, es nedarīšu, man ir smagi. Es saku: “Tas spainis ir jāaiznes tev pašam.” Sezonas beigās viņi jau labprāt darbojās mūsu dārziņā, kurā izauga kartupeļi, sīpoli, bietes, dilles, burkāni, puķes, un bija priecīgi par izaudzēto ražu. Savukārt kulinārijas nodarbībās viņi mācās sagriezt, sarīvēt dārzeņus, ” pārdomās dalās I. Rižkina.

Veido izstādi
Šoruden Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā bija skatāma izstāde “Otrā dzīve džinsiem”. Tajā redzamie darbi tapa dienas aprūpes centrā “Saules stars”. “Izstādi veidot ierosināja Sociālo lietu pārvaldes vadītājs Arturs Upīts. Domājām, kas mums būtu pa spēkam, dalījāmies ar idejām, ko katrs varētu padarīt. Piemēram, sašūt maisiņus no džinsiem. Mūsu klienti izārdīja apģērbu, lai būtu sagataves, pēc tam piegriezām, pa vīlītei sadiedzām kopā. Tas bija ļoti ilgstošs darbs, kas prasa uzmanību, un ne vienmēr patīk. Kad redzams rezultāts, tad sāk rasties arī interese, un katrs atrod, ko var padarīt,” stāsta I. Rižkina.
Viņa atgādina, ka pasaulē lielāko daudzumu atkritumu rada apģērbi, bet arvien vairāk tiek runāts par resursu taupīšanu. Ir dažādi veidi, kā džinsam piešķirt otro dzīvi. “Tagad klienti saka – kādēļ es izmetu džinsus, ja no tiem varēja vēl kaut ko sašūt. Izstādei gatavojāmies kopš vasaras. Plēsām džinsus strēmelēs, satinām kamolos. Sākumā īpaši labi nesanāca, bet, kad pamazām roka tiek ietrenēta, rodas iemaņas. Pēc tam tamborējām paklāju. Sašuvām somiņas, priekšautus. Ar džinsa audumu var aplīmēt kādu kārbiņu. Iespēju, kā piešķirt džinsiem otro dzīvi, ir daudz un dažādas,” saka I. Rižkina.

Pret visiem vienāda
attieksme
Vaicātas, kādas atziņas viņas guvušas, strādājot dienas aprūpes centrā, tā darbinieces ir vienisprātis, ka nav izsverams, vai tas ir grūti vai viegli. “Ir jāmīl savs darbs un arī klienti. Pretējā gadījumā ilgi šeit neaizkavēsies. Gadījuma cilvēki dienas centrā nestrādā,” vērtē Dzintra Bičevska, kura daudzus gadus strādājusi sociālajā jomā ar ģimenēm un bērniem. Viņa atzīst, ka, sākot strādāt dienas centrā, šīs iemaņas ir ļoti noderējušas. “Kad biju jauna, vasarās auklēju bērnus. Savā ziņā arī “Saules stara” klienti ir mani bērni. Viens klients reiz teica: “Mēs neesam klienti, mēs esam ģimene.” Ne vienmēr viss ir gludi, bet ir svarīgi, lai mēs saprastu un cienītu cits citu. Pret visiem šeit ir vienāda attieksme, visiem ir vienādas tiesības un pienākumi,” vērtē Dz. Bičevska.
“Ir svarīgi, ka tiek sniegts šāds pakalpojums, ir laba komanda, kas strādā. Domāju, ka nākotnē šāda veida pakalpojumi attīstīsies vēl vairāk un deinstitucionalizācijas projekta ietvaros būs dažādas iespējas gan klientiem, gan darbiniekiem,” saka Z. Poruka.

Teksts un foto: Dace Plaude

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Saules starā” jūtas kā mājās

Kategorijas