Svin jubileju, daloties atmiņās

2019. gada 5. novembris 00:00

329

Rudenīgā dienā nedēļas nogalē, par ko dzejnieks Ojārs Vācietis saka: “Es ieniršu rudenī kā zivs ūdenī”, trapenieši svinēja ilggadējās skolas direktores Emmas Valijas Šļukumas 90. dzimšanas dienu. Diemžēl nu jau bez viņas.

Laime būt līdzās
E. V. Šļukuma bija skolotāja, skolas direktore, Ojāra Vācieša piemiņas istabas izveidotāja, vēlāk, no 2004. gada, arī Trapenes muzeja vadītāja, iniciatore daudziem darbiem, kas ar lielu entuziasmu paveikti pagastā. Atceroties un godinot viņas piemiņu, 2. novembrī pēc Trapenes muzeja vadītājas Līgas Semjonovas ierosmes kopā pulcējās visi tie cilvēki, kuriem bija tā laime
E. V. Šļukumu pazīt, īsāku vai garāku laiku iet blakām viņai pa dzīvi.
Jā, tā bija laime, un to apliecināja ikviens, kurš tovakar dalījās atmiņās. Katram no klātesošajiem tās bija citādākas. Meita Lita Hofmane atminējās bērnību, kas pavadīta Ilzenes pagasta “Čonkās”, un uz lielā ekrāna demonstrēja fotogrāfijas, kas par mammu dažādos viņas dzīves posmos palikušas ģimenes albumā.

Stingra, gudra un atbildīga direktore
Savas atmiņas kā toreizējai
E. V. Šļukumas ģimenes kaimiņienei stāstāmas arī Latvijas Universitātes Alūksnes filiāles direktorei Anitai Pētersonei. Kā stingru, gudru un atbildīgu vadītāju viņu raksturoja arī E. V. Šļukumas bijušie kolēģi Trapenes pamatskolā – Maija Miķele, Anna Poļaka, Broņislava Dzelzskalēja un Inese Lipstoka. Viņas skolniece, šo rindu autore Aivita Lizdika atceras, ka tieši viņas klasi skolotāja bija izraudzījusi literārajam klubam “Pūcīte”, lai ar zināmu regularitāti tiktos darbdienu vakaros, deklamētu dzeju, spēlētu teātri, pārrunātu novitātes literatūrā un mākslā. Īpaši tuva E. V. Šļukumai bija dzejnieku Raiņa, Aspazijas, I. Ziedoņa, O. Vācieša daiļrade, Skaidrītes Kaldupes dzeja. Viņa nebija vienaldzīga arī pret glezniecību, īpaši viņu fascinēja Kārļa Sūniņa zaļo toņu akvareļi, kuros attēlota Latvijas daba.

Harizmātiska personība
Savu pieredzi vēlākajos gados muzeja darbā E. V. Šļukuma nodeva savai sekotājai, tagadējai Trapenes muzeja vadītājai Līgai Semjonovai. “Gadu mēs ar Valiju strādājām roku rokā, viņa mani mācīja. Kopā bijām it visur, līdz nemanot jau bijām kļuvušas par labākajām draudzenēm,” tagad saka L. Semjonova.
Vakara atmiņu kopums atklāja arī to, ka E. V. Šļukuma bija radošām idejām bagāta, cilvēks ar izteiktu humora izjūtu, harizmātiska, kurai bija grūti atteikt. To vēlreiz apliecināja arī Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, kurai arī darba ceļš savulaik vijies blakām ar izcilo personību. “Reizēm viņa man piezvanīja un lūdza publiski runāt par kādu no tēmām, ko nepārzinu. Atteikt viņai nevarēju, tādēļ pētīju un rūpīgi gatavojos, lai viņu nepieviltu,” tagad ar smaidu atceras S. Eglīte. Direktori atbalstīja daudzi, jo viņa bija gudra, laba sarunu biedrene, kura sekoja līdzi visām dzīves aktualitātēm.

Dzīvo caur atmiņām
Dalīties atmiņās no Kalnienas bija atbraucis arī kādreizējais kolhoza “Trapene” priekšsēdētāja vietnieks Raitis Apalups. “Paldies, trapenieši, ka jūs atceraties savus izcilos cilvēkus. Kamēr tā ir, viņi ir dzīvi!” viņš teica.
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts gan nebija
E. V. Šļukumas skolēns, bet savā darba dzīvē vienmēr viņu atbalstījis. Arī viņš veltīja atzinīgus vārdus gan par viņas atstāto garīgo mantojumu skolā un muzejā, gan pateicās par visu to, ko E. V. Šļukuma darījusi Trapenes un trapeniešu labā. “Mums atliek viņas iedibinātās tradīcijas saglabāt un turpināt,” teica J. Liberts.

Teksts un foto: Aivita Lizdika

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svin jubileju, daloties atmiņās

Kategorijas