Likuma grozījumiem “norauts stopkrāns”

2019. gada 5. novembris 00:00

1304

(Turpinās no 1. lappuses)

Piektdien, 1. novembrī, Alūksnē tiekoties ar novada izglītības iestāžu pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) atzina – tikšanās bija plānota jau iepriekš.
“Tomēr sagadījās tā, ka esmu šeit priecīgā brīdī, kad nepārdomātie grozījumi likumā atlikti, bet par nākotni vēl neko nevaru pateikt,” teica A. Muižniece.

Pašvaldības varēs finansēt
Saeimas deputāte strādā Izglītības un kultūras komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī pilda IZM parlamentārās sekretāres pienākumus. Parlamentārais sekretārs ir darbinieks, kurš nodrošina saikni starp ministrijām un Saeimu. Faktiski arī otrā persona aiz ministra, kura var pastāstīt par galvenajiem jautājumiem izglītības politikā.
“Pašlaik Saeimā notiek budžeta veidošana. Budžets ir iesniegts Saeimā un aizvadītajā ceturtdienā skatīts pirmajā lasījumā. Lielais darbs ar priekšlikumiem un iespējamām korekcijām taps līdz 13. novembrim, kad to skatīs Saeimas sēdē otrajā un galīgajā lasījumā. Labā ziņa ir tā - ceturtdien tomēr tika panākts, ka no 2020. gada budžeta pavadošo likumprojektu pakas tiks izņemta norma par minimālā skolēnu skaita noteikšanu pamatizglītības posmā, aizliegumu pašvaldībām finansēt izglītības iestādes, ja tās neatbilst šim skaitam, kā arī norma par to, ka privātās izglītības iestādes, kas neatbildīs šim skaitam, nesaņemtu valsts finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai,” tikšanās laikā klātesošajiem pastāstīja A. Muižniece.

Kamēr būs pārdomāts
“Iepazīstoties ar nozares autoritāšu pētījumiem, kuros mēs ieklausāmies, ir skaidrs, ka 20 bērni klasē ir maksimālais skaits, kādā var īstenot jauno mācību saturu, ieteicamais ir 14, bet šajā likumprojektā paredzēts vairāk,” uztraucas Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča. Piekrītot par to, ka likumprojektā novērojamas vairākas kritēriju un citas nepilnības, A. Muižniece pauda cerību, ka “šie likumprojekta punkti no dienaskārtības ir noņemti uz gana ilgu laiku līdz brīdim, kad tie būs pārdomāti, izsvērti, pamatoti un saprātīgi.” “Vārdsakot, ir “norauts stopkrāns”,” uzsvēra ministrijas pārstāve.
Likumprojektu pakā palicis skolēnu ēdināšanas jautājums, proti, ka turpmāk brīvpusdienas 1. - 4. klasei solidāri finansē gan no pašvaldību, gan valsts budžeta, kā arī lēmums pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu.
Izglītības iestāžu pārstāvjus uztrauc arī citi termiņi, piemēram, skolu vides kvalitātes vadlīnijas un grozījumi higiēnas prasībās skolām, kas nu atlikti uz gadu.
A. Muižniece gan norādīja, ka to ieviešanai izglītības iestādēm bijis gana daudz laika – kopš 2015. gada, un ir pienācis brīdis šo jautājumu beidzot kopā ar pašvaldību risināt.
Nekorekti ministres
izteikumi
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi tiekoties pauda neizpratni par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas nesenajiem izteikumiem par pirmsskolas pedagogu slodžu dalīšanu pedagoģiskajā un pieskatīšanas darbā, atzīstot tos par nekorektiem laikā, kad pirmsskolas pedagogiem, tāpat kā citiem, jāuzsāk jaunā mācību satura ieviešana. Parlamentārā sekretāre “neveiksmīgos izteikumus” nekomentēja. “Tieši pirmsskola bērnam ir nākamā vieta aiz mājām, kur aug cilvēks. Pieļauju, ka pirmsskolas pedagogu atalgojums varētu tikt pārskatīts, un būs jādomā, vai valsts var pārņemt pirmsskolas pedagogu atalgojumu,” teica IZM parlamentārā sekretāre.
A. Muižniece, kurai pašai ir pedagoga stāžs, pauda atzinību pirmsskolas un arī citu izglītības līmeņu skolotājiem, kuri jau pirms kompetenču satura ieviešanas darījuši vairāk un radošāk, nekā tas rakstīts izglītības programmās. “Līdz ar to jaunā mācību satura ieviešana faktiski ir tā uzlikšana uz papīra, ceļa karte tam, kā mēs gribētu redzēt izglītības sistēmu. Kopumā ceļš ir uzsākts veiksmīgi, bet mēs vēl esam tikai sākumā,” viņa vērtē.

Pagaidām neko nesola
Pirmsskolas pedagogiem arī interesēja, vai tiks pārskatīts atmaksātais gatavošanās stundu skaits, jo ar četrām stundām nepietiek. “Mēs neuztraucamies par jaunām metodikām vai entuziasma trūkumu, bet par to, ka mums daudzas lietas prasa darīt “par paldies”,” sacīja Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vadītājas vietniece Anta Apine, norādot, ka vidējai paaudzei šajā ziņā spēki jau var zust, bet jaunā maiņa vietā nenāk. A. Muižniece informēja, ka par šo jautājumu diskusiju uzsāks 6. novembrī gaidāmajā IZM tikšanās reizē ar izglītības pārvalžu vadītājiem. “Lai arī apzinos skolotāja darba problemātiku, pagaidām nevaru neko solīt, bet mēs saprotam, ka tas ir jādara,” diplomātiski atbildēja A. Muižniece, uzsverot, ka IZM pamazām pildot skolotājiem dotos solījumus par atalgojuma pieaugumu, un atgādināja - kārtējais algas palielinājums pedagogiem septembrī jau bijis.
Tikšanās laikā izskanēja arī daudzi citi jautājumi par mācību darba organizēšanas specifiku, kurus parlamentārā sekretāre solīja noskaidrot personīgi, nodibinot tiešo komunikāciju ar izglītības iestāžu vadītājiem.
Teksts un foto: Sandra Apine

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Likuma grozījumiem “norauts stopkrāns”

Kategorijas