Alūksne ir “uz viļņa” un to apmeklēt kļūst modīgi

2019. gada 8. novembris 00:00

Pēdējā laikā Alūksnes vārds izskan. Un ne bez iemesla. Atjaunoti vairāki kultūrvēsturiski objekti, radītas jaunas atpūtas vietas un iespējas, iegūtas starptautiska mēroga balvas, pilsētu un novadu slavē tūrisma eksperti. Īsteno Alūksnes tūrisma galamērķa tirgvedības stratēģiju un sevi pozicionē kā iecienītu tūrisma galamērķi, ko ir kļuvis moderni apmeklēt. Jāatzīst, tā tas ir, jo, ciemojoties citviet Latvijā un saklausot Alūksnes vārdu, cilvēki teic: “O, Alūksne, pie jums tagad visi taisās ciemos!”
Kā nesenajā tūrisma konferencē norādīja tūrisma eksperts Pauls Timrots, nav sezonas un nesezonas, tūrisma nozarē jārosās bez pārtraukuma. Tomēr pašlaik nelielu komatu tūrisma piedāvājuma plūsmā var ielikt, tādēļ par paveikto, plānoto, priekiem un problēmām vietējā tūrisma pakalpojumu grozā runājām ar Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāju Ivetu Veļķeri.

Alūksnes vārds izskan masu pasākumos
I. Veļķere piekrīt P. Timrotam un atzīst, ka joprojām strādā vasaras sezonas ritmā – līdz pat oktobra beigām Tūrisma informācijas centrs bija atvērts septiņas dienas nedēļā, tāpat arī Alūksnes Bānīša stacija un Alūksnes skatu tornis. “Tas, ka ar novembri mainījies darba laiks, nenozīmē, ka darba būs mazāk, jo jau kādu laiku dzīvojam ar skatu un darbiem 2020. gada sezonā,” viņa uzsver.
Savukārt aizvadīto vasaras sezonu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, speciāliste raksturo kā īpaši darbīgu, ko apliecinot gan skaitļi, gan daudzveidīgie notikumi tūrisma nozarē, gan arī pašu tūristu atsauksmes.
“Šogad bijis visdaudzveidīgākais tūristu pieplūdums. Pirmkārt, tie ir aktīvā tūrisma pārstāvji, kuri Alūksnē viesojās saistībā ar šeit notiekošajiem lielajiem sporta un kultūras pasākumiem. Kā nozīmīgākie minami rallijs “Alūksne”, VIVUS MTB velomaratona posms, lielākās orientēšanās sacensības Baltijā “Kāpa”, “Stirnu buka” posms Alūksnē, Latvijas amatierteātru festivāls un vēl vairāki citi. Nenoliedzami, tas viss ir veicinājis atpazīstamību un radījis iespēju paviesoties pie mums daudziem tūkstošiem cilvēku, tā radot interesi, ka te jāatbrauc atkal, jo ir, ko redzēt. Pieļauju, ka par veiksmīgu šo sezonu var nosaukt arī tūrisma pakalpojumu sniedzēji – ēdinātāji, naktsmītņu un citu tūrisma pakalpojumu piedāvātāji,” stāsta I. Veļķere. Jautāta, kā šo sezonas veiksmi vērtēt, ja mērām ne tikai atstātajos eiro, tūrisma speciāliste norāda, ka ieguvums ir arī Alūksnes vārda izskanēšana. “Stirnu buka” sportisti runā par vietām, kur viņi dodas, tāpat orientieristi. Šogad vēsti par mūsu pilsētā redzēto aiznesa arī neskatāmi kultūras cilvēki... Tas nav tā uzreiz izmērāms, bet augļus mēs noteikti varēsim plūkt vēlāk,” lēš I. Veļķere.

Investīcijas infrastruktūrā
Kā nozīmīgu stūrakmeni Alūksnes pievilcības kaldināšanai I. Veļķere min arī Alūksnes novada pašvaldības veiktās ievērojamās investīcijas infrastruktūras sakārtošanā. “Attīsta un sakārto Alūksnes Bānīša stacijas kvartālu, ļoti mainījies un atdzīvojies ir arī Alūksnes muižas parks, norit darbi Alūksnes Pilssalas teritorijā, kur top pastaigu taka, tāpat nemitīgā attīstībā ir Alūksnes Jaunā pils. Taču ne tikai pilsētā. Norit infrastruktūras uzlabošanas darbi Veclaicenē, kā rezultātā šovasar tika apmeklētājiem nodotas piecas Dabas mājas, savukārt Drusku pilskalna takā apmeklētāju ērtībām ir izbūvētas jaunas kāpnes,” uzskaita I. Veļķere.
Par īpašu jaunumu viņa sauc Alūksnes Bānīša staciju un tās interaktīvo ekspozīciju, kā arī šosezon uzsākto Bānīša stacijas vēlo vakaru tradīciju. Alūksnes Bānīša staciju viņa min arī kā vienu no TOP jaunumiem, kas devis lielāko pienesumu tūrismam. Kā apliecinājums tam ir arī vairākas iegūtās balvas valsts un starptautiskā mērogā. Taču ne tikai.

Komandas darbs
“Joprojām iebraucējus fascinē Alūksnes ezers ar tā piedāvātajām iespējām un tam apkārt esošajiem parkiem un, protams, mūsu pilsēta ezera krastā. Daudziem jaunatklājums šajā gadā noteikti bija arī Veclaicenes vārds, kas tika locīts tūrisma iespēju sakarā,” teic I. Veļķere.
Aizvadīto veiksmīgo tūrisma sezonu speciāliste skaidro ar mērķtiecīgu un plānveidīgu pašvaldības speciālistu darbu. “Tas ir gan Plānošanas un attīstības nodaļas, gan mūsu Tūrisma informācijas centra komandas ieguldījums, tāpat pašvaldības vadības un deputātu ieinteresētība. Svarīgi, ka Alūksnes novadā ir noteikti galvenie stratēģiskie attīstības virzieni, ir veikts Alūksnes tūrisma galamērķa izvērtējums un izstrādāts rīcības plāns. Un komanda ir gan tiešie tūrisma ļaudis, gan komanda, kas realizē un īsteno projektus, gan mūsu draugi un sadarbības partneri – tas, kā mēs kopā spējam īstenot idejas, pacelt kvalitātes latiņu un prezentēt Alūksni,” vērtē I. Veļķere.

Produkts un cena
Jautāta par tūristu atsauksmēm,
I. Veļķere rosina jautāt viesiem, kuri atstājot ne mazums jauku vārdu viesu grāmatās Alūksnes skatu tornī un Alūksnes Bānīša stacijā. Savukārt pati kā nozares speciāliste ieklausās un novērtē ekspertu viedokļus. “Tūrisma cilvēkus ļoti priecēja Vidzemes Augstskolas asociētā profesora, tūrisma gida Andra Klepera Veclaicenes dabas māju novērtējums. Viņš tās nodēvēja par pēdējos gados interesantāko Latvijas tūrisma galamērķi. Tāpat gandarī Paula Timrota novērojums, ka Alūksnei tūrismā virziens ir pareizais un ar augšupejošu tendenci. Tas apliecina, ka varam savu nosprausto kursu turpināt, izvirzot jaunus mērķus,” saka I. Veļķere.
Taču viņa arī godīgi atzīst, ka ne jau vienmēr medus muca ir bez darvas pilieniem. “Ir, protams, nācies dzirdēt arī vienu otru negatīvu atsauksmi. Tas galvenokārt saistās ar viesmīlību un ēdiena kvalitāti, kā arī piedāvātā produkta atbilstību izvirzītajai cenai mūsu pilsētas viesnīcās un kafejnīcās. Te katram ēdinātājam būtu “jāiztausta” situācija, jānoskaidro, kas šie ir par darvas pilieniem, kas tūristu varbūt rosinās neatgriezties. Tāpat saņemam sūdzības par ceļu infrastruktūras kvalitāti. Piemēram, atbraukt uz Alūksni no Apes puses caur Karvu vai no Veclaicenes caur Ziemeriem ir katastrofa,” stāsta I. Veļķere.

Tūristu skaits divkāršojies
Atsauksmes ir viens, ekspertu uzslavas otrs, bet statistika mēdz būt nepielūdzama. Ko tā vēsta par Alūksnes novadu? “Statistikas datus varam vērtēt pēc vietām, kur apmeklētāji tiek uzskaitīti vai to paveic uzstādītie skaitītāji. Tāpat to veic arī Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) pēc tūrisma uzņēmēju iesniegtajiem datiem,” informē I. Veļķere, piebilstot, ka CSP nav pilnībā korekti. “Diemžēl statistiķi neuzskaita visas naktsmājas. Viņiem ir savi kritēriji - tikai tie, kas strādā cauru gadu un kurus iesniedz pakalpojumu sniedzēji ar virs 10 gultas vietām,” situāciju skaidro speciāliste.
2014. gadā Alūksnes Tūrisma centrā tika fiksēti apmēram 2100 apmeklētāji, pirms pāris gadiem te iegriezās 5000 tūristi, savukārt 2019. gadā jau līdz augusta beigām ir uzskaitīti vairāk nekā 6500 cilvēki. “Ļoti iespaidīgi skaitītāju rādītāji ir skatu torņos un Alūksnes muižas parkā. Dēliņkalna skatu torni, kur ir apmeklētāju skaitītājs, pērn gada laikā apmeklēja 20 932 tūristi, un arī līdz šī gada augustam tajā uzkāpuši 10 817. Arī baronu dzimtas Mauzolejā Alūksnes muižas parkā, kur arī notiek uzskaite, šogad līdz augusta beigām apmeklētāju skaits sasniedza 13 500. Tie ir ievērojami rādītāji,” vērtē I. Veļķere. Daudzi norādot, ka mums pats galvenais ir Bānītis, taču skaitļi liecina, ka Bānītis ir nevis galvenais, bet viens no tiem.
Jautāta, kāda ir viesu ģeogrāfiskā pārstāvniecība, speciāliste saka, ka pilnīgi dati būs gada beigās, bet uz Alūksni braucot gan no Eiropas, gan citām pasaules valstīm, protams, daudz ir Latvijas un kaimiņvalstu ceļotāju. “Jaunieši vairāk brauc draugu kompānijās, viņus vēsture tik ļoti neinteresē, bet aizrauj aktīvais tūrisms. Igauņus lielākoties interesē piedāvājums ģimenēm. Katrai mērķauditorijai ir savas intereses, svarīgi ir tās aptvert. Mēs esam gadiem mērķtiecīgi strādājuši dažādos tūrisma gadatirgos, lai Alūksnei piesaistītu tūristus. Kaut arī ieguldītais tagad nāk atpakaļ, tomēr saredzam vēl daudz darāmā,” saka I. Veļķere.

Trūkst viesnīcu un esošajām nav “zvaigžņu”
Daudz darāmā ir arī tūristu izmitināšanā. Jautāta, vai pilsētā un novadā pietiek viesu māju, kur izmitināt gan daudzskaitlīgu tūristu grupu, gan smalkus ceļotājus,
I. Veļķere atzīst, ka viesu māju trūkums pilsētā un novadā joprojām ir viena no lielākajām nozares problēmām. “Pašlaik datu bāzē tiek piedāvātas 26 privātā sektora tūristu mītnes ar kapacitāti kopā nedaudz virs 400 gultas vietām. Šāds skaits nav pietiekams. Lielāko publisko pasākumu, kā arī pieprasītākajā sezonas laikā klientu rezervējumi sasniedz arī kaimiņu novadus,” atklāj I. Veļķere piebilstot, ka blakus novadā piedāvāto gultas vietu skaits ir divreiz lielāks.
Šis ir viens no kritiskajiem lielumiem galamērķim, kāpēc šeit bieži vien nav iespējams nodrošināt lielu grupu apmeklējumus, kā arī korporatīvo pasākumu norisi. “Mēs joprojām nevaram klientiem piedāvāt apmešanos vienā vietā, tāpat ir problēmas ar komplekso piedāvājumu izveidi, kuru laikā jābūt nakšņošanas iespējām Alūksnē, bet ar to nodrošinājumu ir problēmas,” sūrojas I. Veļķere. Ja CSP norāda uz nepilniem 10 000 nakšņojumu, tad realitātē, ņemot vērā visu naktsmītņu kapacitāti un vidējo noslogojumu reģionā, varētu būt 14 000 nakšņojumu.
Bet ne tikai. Izrādās, ka Alūksnē un novadā puse no gultas vietām ir ar pazemināta komforta piedāvājumu, proti, vairāk par divām gultas vietām istabā, kas ne vienmēr apmierina viesus. “Pašlaik pilsētā nav nevienas LVRA sertificētas 3 vai 4 zvaigžņu viesnīcas. Tieši 4 zvaigznes Latvijā ir ar stabilāko pieprasījumu starp ārvalstu tūristiem, bet mums neviens šo sertifikāciju pagaidām nav nokārtojis, kaut komforts atbilstu,” atklāj I. Veļķere.

Mācās sadarboties
Ja pašiem gultu nav, varam sūtīt pie kaimiņiem. Tādēļ ar kaimiņiem ir ļoti svarīgs sadarbības jautājums, kas arvien kļūst populārāks, jo tūrisma maršruts nemēdz beigties līdz ar pagasta robežzīmi. “Jau trīs gadus darbojamies kopprojektā “Vidzemes šosejas pieturvietas”. Šobrīd aktīvi strādājam, lai izveidotu piedāvājumus un apzinātu uzņēmējus projektā “Bānīša zemes labumi 33 km garumā un platumā”. Ir skaidri nosprausti darāmie darbi, termiņi un sasniedzamie mērķi,” ieskicē I. Veļķere, solot par paveikto stāstīt nākamgad.
Sadarbības projekts ir arī “630 verstis pilnas sajūtām /Sajūtu verstis” ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedriem, Pavlovskas un Izborskas muzejrezervātiem no Krievijas. “Sadarbība un pieredzes apmaiņa ir svarīga. Pašvaldības var apvienoties, piedāvājot ceļotājiem stāstu un iespējas dažādi pavadīt laiku vienā reģionā, piemēram, izzinot kultūru, vēsturi, izbaudot SPA un aktīvo atpūtu. Mums tik ļoti vajadzētu mācīties no kaimiņiem igauņiem, kā viņu tūrisma uzņēmēji rada lietas, pakalpojumus, papildina tos, sadarbojas un atbalsta cits citu. Pie mums ik pa laikam kāds čīkst, ka nekas neizdodas, bet tas, kā darbojies, jau ir ļoti atkarīgs no paša,” saka I. Veļķere.

Pucēs esošās pērles un meklēs jaunas
Bet čīkstēt nav vaļas, jo nākamajai sezonai darāmais jau skaidrs. “Gribam izcelt mūsu puses ainaviskumu, sagatavojot un uz nākamo sezonu piedāvājot velo maršrutus gan pa aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene”, gan pa un gar Bānīša kursēšanas teritoriju, izceļot un piedāvājot lauku labumus novada teritorijā. “Ik pa laikam tūrisma piedāvājumā parādās pa kādām mazām pērlēm, kas ir jāsaskata vai “jāapaudzē”,” saka speciāliste. Tā notikšot arī nākamsezon. Tiks attīstīta Bānīša stacija, būs piedāvājums aktīvajiem tūristiem - trošu ceļš pāri Alūksnes ezeram. Varēsim priecāties par atjaunoto Dienvidu torni.
Ņemot vērā, ka tūrisma sezonai ielikts tikai komats, drīz aktivitātes turpināsies ziemas režīmā. “Arī ziemu cenšamies padarīt par vēl vienu labu iemeslu pavadīt laiku Alūksnē, bet šajā ziņā ir nepieciešama sadarbība ar ziemas izklaides un atpūtas piedāvātājiem. Mūs visus iepriecinātu Ķauķu kalna slēpošanas atsākšanās, sniega motociklu izīrēšanas iespējas, slēpju noma “Mežiniekos”... Tiklīdz popularizējam iespēju slēpot apgaismotā trasē, tā uzreiz ir pretjautājums – kur iebraucējs var iznomāt slēpes?” stāsta speciāliste. Bet ziemas tūrismam Alūksne esot gatava. Pastaigām varēs izmantot sniegoto parku, makšķerēšanas entuziastiem būs zivīm bagātais ezers, pēc aktivitātēm – iespēja nobaudīt Alūksnes kokteili un maltītes vietējos krodziņos... “Peļņu var gūt, ne tikai piesaistot jaunus tūristus, bet arī panākot, lai esošie pavada pie mums ilgāku laiku un biežāk atgriežas. Reizēm efektīvāk ir strādāt pie tā, kas mums jau ir. Un mums ir jāgādā, lai Latvijas viesi šeit pavada iespējami ilgāku laiku. Alūksne ir “uz viļņa” un to apmeklēt kļūst modīgi,” aicina I. Veļķere.

2:1 Alūksnes labā!
Zinaīda Logina, Balvu iedzīvotāja, aktīva ceļotāja un gide:
“Priecājos, ka Balvu novadam līdzās ir Alūksnes novads, uz kuru ved labs ceļš. Pati ceļu uz Alūksni mēroju daudz un dažādos nolūkos. Pirms diviem gadiem mācījos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Alūksnes filiālē pedagoģijas pamatus un tajā laikā iepazinu vietas, kur var garšīgi pusdienot - “Pajumti”, “Jolantu”, “Katrīnkrogu”, “Gustiņu”. Apmeklējot pasākumus Alūksnes Kultūras centrā, iegriežos arī “Benevillā”, kur arī ir ļoti gaumīgi un viesmīlīgi. Tāpat viesu namā “Jolanta” pie jaukās saimnieces Jolantas Arājas baseinā dažas reizes esmu vadījusi ūdens aerobikas treniņus. Uz Alūksni esmu vedusi ekskursijā seniorus un priecājusies par vietām, kuras mums atklāja gids Jānis Polis. Pati uz jūsu skaisto pilsētu esmu vedusi cilvēku no Vācijas, draugus, kuri ierodas ciemos. Kāpēc? Pirmkārt, Alūksnē var ļoti garšīgi paēst pusdienas vai vakariņas. Arī Balvos ir kafejnīcas, bet Alūksnē ir daudzveidīgāka ēdienu izvēle un reizēm arī kvalitāte.
Veiksmīgs ir arī jaunais Bānīša stacijas koncepts. Uz Bānīša muzeju biju aizvedusi savus darba kolēģus, un atsauksmes bija jaukas.
Protams, jūsu sakoptā ezera krastmala nevienu neatstās vienaldzīgu! Kafejnīcā “Sala” baudījām kafiju un gardumus ar draugiem no Krētas, un viņi bija sajūsmā. Pēc izrādēm un koncertiem Alūksnes Kultūras centrā vienmēr aizbraucam pastaigāt pa dziedošo Gājēju tiltu. Savukārt šovasar ar viesiem no Jūrmalas bijām skatīties ātrumlaivu sacīkstes un izstaigājām arī parku, kas top arvien skaistāks, atjaunojot vēsturiskos paviljonus vienu pēc otra. Ja izdodas ciemiņus pierunāt uzkāpt skatu tornī, neviens to līdz šim nav nožēlojis - tik skaists skats paveras uz ezeru un sakopto krastmalu! Zinu, ka uz Alūksni dodas skolu jaunatne, projektu dalībnieki no citām valstīm, un mēs labprāt rekomendējam jūsu muzeju un citu tūrisma vietu piedāvājumu.
Arī Balvos ir ezeri, arī pie mums ir uzsākta pludmales veidošana, taču diemžēl pie tās labiekārtošanas darba vēl daudz. Ir labi smilšu volejbola laukumi pie attīrītās Bolupes ietekas ezerā. Pašlaik pārtop Lāča dārzs un ceram uz šīs vietas drīzu sakārtošanu, jo to iecienījuši gan balvenieši, gan ciemiņi. Tomēr, ja man kā sportistei būtu jādod punkti, es liktu 2:1 Alūksnes labā!”.
Alūksnes tūrisma galamērķa tirgvedības stratēģijas galvenās tēmas produktu veidošanai:
● Alūksnes pilsēta un ezers;
● Latvijas simboliskā ainava ar kalniem, gadalaiku ritmu un aktīvu piedzīvojumu;
● Bānītis un Bānīša teritorija.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksne ir “uz viļņa” un to apmeklēt kļūst modīgi

Kategorijas