Aluksniesiem.lv ARHĪVS

V.Kazainis īsteno sapni

Ilze Bogdanova

2009. gada 30. septembris 09:14

746

Lai gan Alūksnes vārds starp Valmieras maratona uzvarētājiem nebija lasāms, šīs sacensības bez viņu piedalīšanās neizpalika. Daži no uzrunātajiem atzina, ka skrējuši dalībnieku vienotības vārdā, citi distancē devās, lai pārbaudītu savus spēkus, bet vēl kādam maratons kļuva par sen lolota sapņa piepildījumu.

Viens no viņiem ir ilzenietis Viesturs Kazainis, kurš pirmo reizi mūžā veica maratona distanci jeb 42, 195 kilometrus garu skrējienu. „Tas man bija viens no sportiskajiem sapņiem – noskriet maratonu,” viņš saka. Tiesa, jaunībā sākusies aizraušanās ar riteņbraukšanu par šo sapni lika aizmirst, jo, kā norāda ilzenietis – braucot ar velosipēdu tiek nodarbināti pavisam citi muskuļi, nekā skrienot, tāpēc abas sportiskās aktivitātes nebija savienojamas. Ņemot vērā, ka šajā riteņbraukšanas sezonā nerasta iespēja kļūt par kāda sacensību seriāla pastāvīgo dalībnieku un tādējādi cīņa par uzvarām visas sezonas garumā izpalikusi, viņš nolēmis, ka pienācis īstais brīdis, lai gatavotos sen lolotā sapņa īstenošanai.

Grūtākais – distances pēdējais posms

„Maratons ar to ir īpašs, ka neviens to nevar noskriet bez iepriekšējas gatavošanās,” uzskata V.Kazainis. Lai gan visu mūžu ilzenietis ar skriešanu bijis uz „tu”, nopietnāka gatavošanās sākusies jūnija beigās, pēc Līgo svētkiem. Skriešanai ik dienas veltīta vismaz stunda, dažkārt pat pusotra stunda. Dažas nedēļas pirms nozīmīgā starta viņš veicis izmēģinājuma skrējienu, mērojot apmēram 30 kilometrus garu distanci.

Tiesa, pilns maratona apjoms veikts tikai sacensībās, kur lielākās grūtības – gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā – sagādājuši pēdējie desmit kilometri. „Visu laiku sev atgādināju, ka par katru cenu ir jānoskrien līdz galam, lai beidzot varētu teikt, ka savu sapni esmu piepildījis,” viņš atceras savas sajūtas distances pēdējā etapā. „Tajā pašā laikā spēka vairs nebija pilnīgi nemaz: organisma enerģijas rezerves bija izsmeltas un kājas nežēlīgi sāpēja.”

Šķērsojot finiša taisni pirmā doma bijusi „vairs nekad mūžā!”, jo sāpes bijušas tādas, ka nevarējis ne nostāvēt, ne nosēdēt. Pienākot nākamajai dienai, domas gan mainījušās. „Kad devos distancē, tad vienīgais mērķis bija pierādīt sev, ka es to varu izdarīt, turklāt nevis tā, ka esmu noskrējis maratonu vienkārši tāpat, bet iekļaujoties četrās stundās,” saka V.Kazainis. „Līdz šim mērķim man pietrūka nepilnas piecas minūtes ātrāks rezultāts, jo finišēju 4:04:32 stundās. Ir jau tuvu tam, kā biju cerējis, bet tagad pa galvu rosās doma, ka maratons pa īstam būs noskriets tikai tad, kad izdosies iekļauties četrās stundās. Tas nozīmē, ka, ja ne nākamajā gadā, tad aiznākamajā pavisam noteikti mēģināšu atkal.”

Pārspēj visas cerības


Ar mērķi distanci veikt četrās stundās maratonā debitējis arī alūksnietis Ivars Fērmanis. Arī viņam šīs distances veikšana bijusi klusībā lolots sapnis, taču visu laiku pietrūcis drosmes to īstenot realitātē. Lai gan jau vairākus gadus viņš ik dienu dodas skriet veselības uzlabošanas nolūkos, pirms mēneša pieņemts lēmums sākt nopietni gatavoties maratonam. „Gadi iet uz priekšu, tāpēc: kad tad, ja ne tagad?” viņš smejas, jautāts par motivāciju īstenot sapni tieši šogad.

Tuvojoties maratona dienai, viņš pamazām palielinājis ikdienas distances garumu, tad intensitāti, bet vēlāk pat sastādījis laika grafiku, lai sacensībās izdotos iekļauties sevis uzstādītajā laika limitā. Tiesa, atšķirībā no V.Kazaiņa viņam izdevies ne tikai piepildīt savu sapni, bet arī pārspēt visas iepriekšējās cerības, distanci veicot par pusstundu ātrāk nekā gaidīts jeb 3:31:07 stundās un iekļūstot V40 grupas labāko skrējēju desmitniekā.

Kategorijas