Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Dvēseļu putenī” arī alūksnieši

Sandra Apine

2019. gada 15. novembris 00:00

2235

Nākamnedēļ arī Alūk­snes un Apes novados demonstrēs jauno, lielu rezonansi izraisījušo un kritiķu labvēlību izpelnījušos kara drāmu “Dvēseļu putenis”.  Lepojamies, ka vienā no galvenajām lomām spēlfilmā ir alūksnietis aktieris Raimonds Celms. Taču ne tikai – starp brīvprātīgo masu skatu dalībniekiem vēsturisko cīņu gaitu iestudēšanu uz savas ādas izbaudījuši arī daži citi alūksnieši.
“Dvēseļu puteni” tā pirmajā demonstrēšanas nedēļā jau noskatījušies 25 305 skatītāji, un šajā nedēļā skaitlis noteikti divkāršosies. Filmas režisors ir Dzintars Dreibergs, kura veikumu atzinīgi novērtējuši ne tikai skatītāji, bet arī leģendārais latviešu kinorežisors Jānis Streičs. Uzsvērts, ka filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas filmu nozarei, pievēršot uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.

Galvenā varoņa brālis
Alūksnietis, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms filmā atveido Edgaru Vanagu, galvenā varoņa Artūra vecāko brāli. “Lomas nozīmība ir tajā, ka brālis ir viens no tuvākajiem Artūra ģimenes locekļiem, kuram bieži vien nākas uzņemties atbildību par jaunāko,” stāsta R. Celms, kuram pašam ir jaunāks brālis, tādēļ šīs lomas atveidošana bijusi organiska. “Katrā ziņā filmēšanās “Dvēseļu putenī” pārbaudīja manu profesionalitāti, jo man bija jāpaveic dotais uzdevums, neskatoties uz to, ka apkārtējie apstākļi, iespējams, ir dzīvībai bīstami. “Tās bija atkārtotas garas filmēšanas dienas ziemas salā, naktī, ūdenī. Gribējās ēst un braukt mājās, bet tad es iedomājos, ka šādas grūtības nav pat pietuvināmas apstākļiem reālajās brīvības cīņās. Pat nespēju iztēloties, kā šie jaunie cilvēki tolaik kaut ko tādu spēja izdarīt un izdzīvot,” secina aktieris un pauž cerību, ka nekad tādas grūtības latviešu tautai vairs nebūs jāpiedzīvo.

Labi padarīta darba sajūta
Jautāts, vai ir lasījis “Dvēseļu puteni”, aktieris stāsta, ka viņam bijusi brīnišķīga iespēja “ielasīt” radiolasījumus – deviņus romāna fragmentus, kas patriotiskajā nedēļā raidīti Latvijas radio teātrī, un lepojas, ka tieši viņa balsī klausītāji var dzirdēt Aleksandra Grīna stāstīto stāstu. “Sākotnēji gāja grūti, jo rakstnieka valoda ir ļoti piņķerīga un smalka, detalizēti aprakstītām niansēm, izdekorējot katru bildi. Bet, kad es “ielasījos”, tā burtiski iesūca mani tā, ka es sevī ļoti spilgti jutu A. Grīna balsi un to domas plūdumu, kādā viņam tapis šis stāsts,” saka R. Celms. Aktieris arī pieļauj, ka jaunieši nelasīs Grīnu, bet filma ir viens no veidiem, kā šai paaudzei par viņu nepiedzīvoto laiku stāstīt. “Jau pats romāns ir mākslas darbs, kaut arī uz patiesiem notikumiem un faktiem balstīts, un filma ir šī mākslas darba atspulgs, tādēļ to nevajadzētu uzskatīt par dokumentālu patiesību. Taču, jā, jauniešiem tas ir labs variants, kā iztēloties šo laiku. Man, piemēram, būtu interesanti,” viņš vērtē.
Pats viņš filmu noskatījies tās pirmizrādē, 8. novembrī, un atzīst, ka tā bijusi svētku un arī labi padarīta darba sajūta. “Protams, bija arī personisks satraukums par notikumu kā tādu, tādēļ noteikti došos vēlreiz rūpīgāk noskatīties,” atzīst aktieris. Tas gan nebūšot Alūksnē, uz dzimto pilsētu viņš tiekot samērā reti, svētku reizēs, bet vienmēr ar prieku. “Pavisam nesen biju svecīšu vakarā. Vecmamma vienmēr mani ļoti mīļi sagaida,” saka R. Celms.

Gadsimta filma – jāpiedalās!
Savukārt divdesmitgadīgais Rainers Baldiņš no Bejas, kurš filmā “Dvēseļu putenis” debitējis strēlnieku masu skatos, par aktiera karjeru nav domājis. Par iespēju brīvprātīgi piedalīties masu skatos viņš uzzinājis no drauga Rīgā, kurš viņu iepazīstinājis ar filmas veidotājiem, radot interesi piedalīties. Raineram ir tikai neliela skolas laika jaunsardzes pieredze, arī viņa izvēlētā nākotnes profesija nesaistās ar militāro vai aktiermeistarības jomu. Iesaistīties kara drāmas filmēšanā viņu rosinājusi interese par vēsturi, ko arī skolā apguvis bez slinkošanas. “Tā ir gadsimta filma, katru gadu tādu neuzņem, tādēļ es uzskatīju par īpašu godu tādā piedalīties,” uzsver R. Baldiņš. Viņa ieceri dedzīgi atbalstījusi arī ģimene.
Rainers filmējies Ziemassvētku kauju ainās. “Filmēšana notika vairākās kārtās un katrā kārtā vairākas dienas. Braucu uz Rīgu, šķiet, trīs reizes, apmetos pie drauga, katru dienu ar autobusu devāmies uz filmēšanas vietu un atpakaļ,” stāsta Rainers. Tur savukārt notikusi statista saģērbšana, grimēšana un atbilstošās lomas ierādīšana. “Karavīriem katru dienu tika iedalīta viņu loma – skrien pretim ienaidniekam, cīnās tuvcīņā, krīt, ievainots vai arī kritušais, kam kādu laiku jāguļ bez dzīvības pazīmēm. Man bija izdevība izbaudīt visas pozīcijas. Un ne vienreiz vien, jo vienu kadru nācās filmēt vairākas reizes,” atklāj Rainers. Visinteresantāk, kaut arī visgrūtāk, bijis rāpties augšā nocietinājumu valnī.

Ceļojums laikā
Statistam nav viegli, tagad viņš secina, jo filmēšanās notikusi reālos apstākļos, ziemā, aukstumā un pat naktī. “Filmēšanas grupa gan par mums ļoti rūpējās, starplaikos sildījāmies vilnas zeķēs un cimdos, tikām cienāti ar tēju, lai nenosalstam. Tādēļ vēl jo vairāk bija pārsteigums, ka katra mūsu filmēšanās diena ledainajā Tīreļurvā beigās ir tikai kādas piecas minūtes uz ekrāna,” secina statists.
Jebkurā gadījumā filmēšanos viņš sauc par lielisku pieredzi un ceļojumu laikā. “Maniem vienaudžiem tolaik bija mērķis – nosargāt Latviju, un viņi to darīja, neskatoties ne uz ko. Par to, cik smags ceļš līdz brīvībai viņiem bija jāiziet, vajadzētu aizdomāties katram jaunietim, lai mēs tagad par to varētu uzņemt filmas. Mēs mūsdienās varam no šīs filmas varoņiem mācīties, kā tikpat neatlaidīgi iet uz savu izraudzīto mērķi,” saka R. Baldiņš. Filmu viņš vēl nav redzējis un plāno skatīties Alūksnes Kultūras centrā.

Filmas “Dvēseļu putenis” seansi Alūksnes un Apes novados:
20. novembrī 19.00 Gaujienas tautas namā.
22. novembrī 19.00 Malienas tautas namā.
23. novembrī 17.00 Alsviķu kultūras namā.
28. novembrī 18.00 Virešu saieta namā.
28. novembrī 19.00 Apes tautas namā.
28. novembrī pulksten 20.00 Alūksnes Kultūras centrā.
Pilns seansu saraksts: https://www.dveseluputenis.lv/lv/filmas-seansi/ .

Jāredz katram sevi cienošam latvietim
Novadniece Dace Marķitāne,
noskatījusies filmu:
“Līdz šodienai nebiju bijusi kino seansā, kad, parādoties beigu titriem, zālē ir pilnīgs klusums, visi paliek savās vietās, neviens nekur nesteidzas, bet vēl labu brīdi vienkārši pasēž un drusciņ padomā. Pat mūsu online paaudze nāca no seansa laukā ar saraudātām acīm un bez vulgāriem komentāriem. Tas ļoti patīkami pārsteidza. Arī man ir ļoti patīkama filmas pēcgarša, tādēļ noteikti gribu visiem ieteikt ņemt pie rokas gan mazos, gan arī jau sirmos radus, draugus un paziņas un iet noskatīties  “Dvēseļu puteni”. Lai arī trešdaļu filmas es noraudāju un attiecīgi redzēju mazliet miglaini, taču varu apgalvot, ka šī ir viena no retajām latviešu filmām, uz kurām nevajag ietaupīt tos dažus eiro. Grūti to, protams, salīdzināt ar mūsdienām, bet katram novēlu tādu patriotisko apziņu un tādas “iekšas” līst zem lodes, lai tā netrāpītu tavam brālim, draugam vai kaimiņam. Šī ir filma, kas, manuprāt, būtu jāredz katram sevi cienošam latvietim.”

Kategorijas