Plašu ceļu remontu nebūs

2019. gada 22. novembris 00:00

Nākamais gads ceļu nozarei būs “liesais gads”, jo Eiropas Savienības šī perioda finansējums praktiski ir iztērēts, savukārt līdzekļi no nākamā gada valsts budžeta ceļu nozarei ir nepietiekami. Tas nozīmē, ka remontu būs maz, savukārt kopējais ceļu stāvoklis draud pasliktināties vēl vairāk. Tā, aizvadītajā nedēļā viesojoties Alūksnē, laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Vietējos ceļus - tikai ārkārtas situācijās
“2020. gadā mēs vēl pabeigsim tos projektus, kas uzsākti 2019. gadā, bet jaunus neuzsāksim. Līdzekļu iztrūkums mums ir starp 70 un 100 miljoniem,” viņš precizēja.
Nākamos trīs gadus primāri būs galvenie valsts autoceļi un reģionālie ceļi, savukārt vietējas nozīmes ceļi tiks remontēti tikai tad, ja būs kādi ārkārtas apstākļi.
Alūksnes novadā ir vairāki ceļu posmi, kur nepieciešams nopietns ceļu remonts, taču nepietiekamā finansējuma dēļ būtiski darbi netiek plānoti. Notiks vien remontdarbi ceļiem uz Zaicevu un Api. “Ja mēs skatāmies uz nākamajiem trim gadiem, tad nevar teikt, ka Alūksnes pusē vispār nekādi ceļi netiks remontēti. Mēs gribam savest kārtībā to ceļu, kas ved uz Zaicevu. To mēs gribam 2021. gadā sakārtot. Vēl nedaudz un nelieli remontdarbi plānoti no Pleskavas šosejas iekšā Apē. Diemžēl līdzekļu ir tik, cik ir, līdz ar to mēs neko citu neesam plānojuši,” atzina ministrs.

Cer uz reformas naudu
Līdzekļu trūkuma dēļ arī Pleskavas šosejas tālākie remontdarbi tuvākajos trijos gados nav plānoti, tur tiks pabeigti sakārtošanas darbi pie Bērzkroga. “Tas gaišais mērķis mums ir, lai visi galvenie ceļi tiktu sakārtoti, bet pagaidām nekas oficiāli plānos nav ierakstīts,” ministrs skaidroja.
Tajā pašā laikā cerības vieš plānotais ceļu remonta fonds. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros no valsts budžeta tiks prasīti ap 300 miljoni eiro, lai tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā sakārtotu ceļu tīklu uz jaunajiem reģionālajiem centriem. “Valdība ir aptuveni iezīmējusi, ka tie varētu būt 300 miljoni, ko tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā varētu izmantot reģionālo ceļu sakārtošanai šīs programmas ietvaros. Bet arī par to vēl tiks lemts, apstiprinot 2021. gada budžetu”. T. Linkaits skaidroja, ka valdība jau ir apstiprinājusi principus, pēc kādiem ceļu fonds būtu jāveido. To noteiks Vides un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem par to, kuri ceļi reformas rezultātā uzlabojami, lai nokļūtu jaunajos reģionālajos centros.

Finansējums nepietiekams
Iepriekš Satiksmes ministrija nākamā gada budžetā pieprasīja papildu 70,8 miljonus eiro ceļu stāvokļa uzlabošanai. Piešķirti nedaudz virs 7,7 miljoniem eiro papildu esošajam bāzes budžetam, stāstīja ministrs. Tas ir būtiski nepietiekami. Nozares pārstāvji jau sen pauduši satraukumu par neapmierinošo ceļu stāvokli, lēšot, ka ik gadu ceļu stāvokļa uzlabošanā būtu jāiegulda vairāk nekā 600 miljoni eiro. Jau iepriekš medijos ceļu būvnieku biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina – iepriekšējos gados sabrukumu, īpaši uz reģionālās nozīmes ceļiem, izdevās palēnināt, tagad ceļu stāvoklis pasliktināsies krietni ātrāk.
Jau 2017. gadā izstrādātajā Vidzemes reģiona Mobilitātes investīciju plānā uzsvērts, ka ceļu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnoteikums reģiona sociālekonomiskai attīstībai, izvirzot vairākus prioritāros virzienus laika posmam līdz 2030. gadam.

Vidzemes reģiona Mobilitātes plāns 2030
Reģionā prioritāri atbalstāmie posmi Alūksne novadā:
    ◆ reģionālas nozīmes transporta koridori:
    • P39 Alūksne – Ape
    • P43 Litene - Alūksne,
    • P 40 Alūksne - Zaiceva.
    ◆ vietējas nozīmes transporta koridori:
    • P40 Alūksne - Zaiceva,
    • P41 Alūksne – Liepna
    • dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne.

Plānotais autoceļu finansējums (miljoni eiro)
        2019.gads - 319,9 no valsts budžeta - 235,8

        2020.gads - 278,5 no valsts budžeta - 255,3

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Plašu ceļu remontu nebūs

Kategorijas