Latvijas mazpulkiem svin 90

2019. gada 22. novembris 00:00

“Tas ir dzīvesveids,” par savu darbošanos mazpulku kustībā saka 29. Ziemeru mazpulka vadītājs Jānis Bērtiņš. Viņš kopā ar Strautiņu un Bejas mazpulku vadītājām Sandru Buliņu un Lidiju Steberi, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas mazpulka “Zīle” vadītāju Inesi Marķitāni audzina 21. gadsimta mazpulcēnus, turpinot tradīcijām bagāto organizācijas vēsturi.

Izveido jaunu mazpulku
Mazpulku kustībai Latvijā šogad aprit 90 gadi. Pašlaik Alūksnes novadā ir četri mazpulki – Ziemera pagastā, Strautiņos, Bejā un Alūksnē, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā ar gandrīz 100 dalībniekiem. Visos nozīmīgākajos pasākumos tos atbalsta Alūksnes novada pašvaldība. Nupat tiem pievienojies arī piektais – ar nosaukumu “Pagalms”, kas izveidots Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā (ABJC), un to vada Lidija Stebere.
“Ir patiess prieks, ka “ejam plašumā”,” saka J. Bērtiņš, ilggadējs Alūksnes novada mazpulku koordinators. “Kad ABJC bija radošās dienas, mani kolēģi prezentēja savus mazpulkus. Interese bija, tādēļ arī ABJC tagad ir izveidots mazpulks. Tajā ir 10 dalībnieces. Jau bijām “Astēs un Ūsās”, pastaigājāmies ar dzīvniekiem, aizvedām barību. Pirms mums tur bija vīri no Kājnieku skolas, kuri zāģēja malku, mēs pēc tam sakopām apkārtni. Vecāki bija atsaucīgi, neatteica transportu, aizveda uz “Astēm un Ūsām”. Iepakojām maisiņos tējas, kas bija dāvanās mazpulku darbības 90 gadiem veltītās konferences dalībniekiem, darinājām atstarojošās piespraudes,” stāsta L. Stebere.

Ražīgs gads
Mazpulku 90. jubilejas gadu Alūksnes novada mazpulcēni aizvadījuši darbīgi. Šogad viņu audzētie, pašu novāktie un safasētie 290 kilogrami krāsaino burkānu nodoti zemnieku saimniecībai “Ezerkauliņi”, kas tālāk nonāca veikalu tīklā “Maxima”. Pie katra fasējuma bija arī mazpulcēna, kurš tos audzējis, vārds un uzvārds. Īpaši čakli pastrādājis Kristofers Baldiņš no Bejas mazpulka. “Viņi saņēma diezgan labu naudiņu -59 centus par kilogramu. Pārdošanas cena veikalos bija 68 centi,” saka Strautiņu mazpulka vadītāja
S. Buliņa, uzsverot, ka ceļš līdz izaudzētā realizācijai – tā ir liela pieredze, un vislielākais paldies pienākas mazpulcēnu vecākiem. “Ir labi, ka visi kopā darbojas un iet uz mērķi,” piebilst S. Buliņa.
Bez mazpulcēnu līdzdalības nav iedomājama Baltijas ceļa atcere, veidojot ziedu dekorus – šogad taureņu ceļu, kā arī K. Ulmaņa dzimtajās “Pikšās” septembra sākumā. Viņi neiztrūkstoši ir Pļaujas svētku dalībnieki Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā. Strautiņu mazpulka pārstāvji bija to četru skaitā, kas apmeklēja Ezeri, kur dibināts Latvijā pirmais mazpulks. Ziemeru mazpulcēni Pasaules talkas dienā iesēja 80 ozolzīles un gaidīs tās uzdīgstam. “Mēs ar Sarmīti Ludvigu bijām aizbraukušas uz Rankas pagasta “Pakalniešiem” pie Guntas Kalniņas, kura audzē dažādas mētras. Viņa mums uzdāvināja 30 šķirnes dažādu mētru, ar ko padalāmies tālāk. Ja nav dārziņa, var audzēt arī uz palodzes,” stāsta S. Buliņa.
Mazpulcēnu darba izvērtējums ir projektu forumi. Reģionālais forums šogad bija Limbažos. No Alūksnes novada uz to devās 23 mazpulku dalībnieki. “Ir izstrādāti jauni kritēriji projektu vērtēšanā. Vairs nepiešķir vietas, bet pakāpes, kas sniedz iespēju objektīvāk novērtēt katra mazpulcēna paveikto,” saka J. Bērtiņš. Projektu forumos par atbalstu pateicību saņem arī aktīvāko dalībnieku ģimenes, dāvanā saņemot ābelītes.

Sirsnīga kopābūšana
Ar pozitīvām emocijām J. Bērtiņš, S. Buliņa, L. Stebere un I. Marķitāne atgriezušies no konferences “Mazpulkiem Latvijā 90”, kas notika Jelgavas pilī. Tajā piedalījās arī kādreizējā Vidagas mazpulka vadītāja Una Reķe, bijušie mazpulcēni Lolita Hercoga, Patrīcija Prindule un Linda Pastare. “Konferences norise bija ļoti pārdomāta – bez garām runām, bet ar sirsnīgām sarunām, prieku par atkalredzēšanos, jo tajā pulcējās kādreizējie un tagadējie mazpulku vadītāji, dalībnieki. Man bija liels lepnums redzēt, ka Ausmas Apšas izšūtā jaunā organizācijas karoga ienešanā asistēja Ziemeru mazpulka kādreizējā dalībniece Patrīcija Prindule, kura tagad darbojas Rīgas klubiņā. Priecājos satikt arī Lolitu Hercogu, kura savulaik Ziemeru mazpulkā ieguva titulu “Rītdienas sējējs”, bet tagad ir ainavu arhitekte,” teic J. Bērtiņš.
Viņš un S. Buliņa bija to Latvijas 40 mazpulku vadītāju un organizācijas aktīvistu skaitā, kuri saņēma Goda apbalvojumu un sudraba piespraudi “Sirdsdarbs mazpulkos”. Savukārt Bejas mazpulka dalībnieki Elizabete un Kristofers Baldiņi piedalījās svētku koncertā – Kristofers runāja dzeju, bet Elizabete dziedāja. Alūksnes novada pārstāvji pateicībā par sadarbību biedrības “Latvijas Mazpulki” atbildīgajai sekretārei Ilzei Jukņēvičai dāvināja Mālupes rokdarbnieces Elitas Janikas darināto rūķi, lai tas kā labais gariņš biedrības mājvietā Saulesdārzā sagaidītu visus atnācējus.

Jāprot ieinteresēt
Vaicāti, kā mūsdienās, kad jauniešu uzmanību saista galvenokārt virtuālā vide, ieinteresēt mazpulkam, J. Bērtiņš, S. Buliņa un L. Stebere ir vienisprātis, ka noteicošais ir mazpulka vadītāja aizrautība un prasme piedāvāt jaunajai paaudzei aktivitātes, kas viņus piesaistītu. “Mums ir iespēja parādīt to, kas citādāk viņiem nebūtu iespējams - biedrības piedāvātie projekti, nometnes. Tā bērniem ir iespēja. Jo viņi vairāk redzēs, jo vairāk pratīs novērtēt, gūt dažādas prasmes, izvērtēt, kas labāk patīk. Un kuriem ne tik labi izdodas – uzdrošināties!” saka S. Buliņa.
J. Bērtiņš papildina: “Pie mums “neaizķeras” bērni, kuri iet mūzikas skolā, mākslas skolā, jo viņi ir ļoti noslogoti. Bet arī mūsējie ir talantīgi, apgūst jaunas iemaņas, izstrādājot projektus, attīstot prezentēšanas māku. Piecus gadus tos prezentē, bet noslēgumā saņem “Sudraba karotīti”. Vienmēr ir žēl, ka vērtēšanas komisijā nav kāda svarīgāka par šo jomu atbildīga cilvēka, kurš paklausītos un novērtētu, kā bērni 15, 16 gados to spēj, kā prot sevi pasniegt.”
Savukārt L. Stebere vērtē – jāprot motivēt jauniešus, jo projektu rakstīšana viņus īpaši neinteresē, virtuālā vide ir tuvāka, tādēļ jāatrod metodes, kā ieinteresēt un
piesaistīt. “Nākotnē arī mazpulcēnu projekti būs arvien vairāk saistīti ar interaktīvo vidi. Tas ir neizbēgami, bet ir jāiet līdzi laikam,” domā L. Stebere.
Mirklis atelpas un sāksies jauns mazpulku gads – ar jauno mazpulcēnu uzņemšanu, ar jauniem projektiem un aktivitātēm. Arī tas būs notikumiem bagāts, tādēļ – lai ik solī pavada prieks darboties!

Lolita Hercoga:
“Ar Mazpulkiem esmu 18 gadus. Man kā bērnam darbošanās šajā organizācijā deva pārliecību par saviem spēkiem un bija atspēriena punkts manai izaugsmei. Saku mīļu paldies 29. Ziemera mazpulka vadītājam Jānim Bērtiņam un manai ģimenei par atbalstu un līdzās būšanu manās mazpulcēna gaitās. Biedrības “Latvijas Mazpulki” 90. dzimšanas svinībās secināts, ka tas ir ievērojams gadskaitlis bērnu un jauniešu organizācijai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Šie bija ļoti emocionāli svētki visiem Mazpulku pārstāvjiem un organizācijas atbalstītājiem. Ikvienā smaidā strāvoja satikšanās prieks un mīlestība pret Mazpulkiem. Sirds bija pilna ar lepnumu, ka varu būt daļa no šīs lielās un iedvesmojošās organizācijas.”

Mazpulku kustības vēsture
Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Starptautiski tā pazīstama kā “4 H”. Mazpulku simbols ir četrlapu āboliņa lapiņa, kas simbolizē siltu un atvērtu sirdi, čaklas un mīļas rokas, labas domas un veselīgu attieksmi pret dzīvi. Tās ir vērtības, kas būs svarīgas vienmēr.
Līdz ar Atmodu Latvijā un arī Alūksnes pusē 20. gadsimta 90. gadu sākumā atdzima mazpulku kustība. Pirmo atjaunoja Viktors Ķirps Kalncempju pagastā, bet šis vilnis turpinājās Veclaicenē, Ziemeros, Strautiņos, Ilzenē, Liepnā. Šo gandrīz 30 gadu laikā mazpulki darbojušies arī Vidagā, Gaujienā, Mārkalnē.

Dace Plaude

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Latvijas mazpulkiem svin 90

Kategorijas