Optimizācija tikai pagastos

2019. gada 26. novembris 00:00

441

Starp Alūksnes novada pagastu darbiniekiem nav viennozīmīga viedokļa, vai patiesi pagastos ar nākamo gadu tik krasi vajag samazināt darbinieku skaitu. Arī deputāts Laimonis Sīpols piekrīt, ka katrā pagastā vajag savu vadītāju un saimnieku, tomēr līdztekus kritizē ieceri pagasta vadītāju atstāt vienu pašu.
Jāatgādina, ka pašlaik pagastu vadītājiem ir gan vietnieki jeb teritorijas attīstības speciālisti, gan arī pagasta pārvaldē strādā lietveži, kuru amata vietas tagad iecerēts likvidēt. Viedokļu apmaiņa par amatu vietām un atlīdzību Alūksnes novada pašvaldības pagastu pārvaldēs turpinājās domes tautsaimniecības un finanšu komiteju sēdēs aizvadītajā nedēļā.
“Pagastu pārvaldes Alūksnes novadā netiek novērtētas, tās nav pelnījušas palikt tikai par vietām, kur jānopļauj un jāsakasa zāle. Visu tikai centralizē un attālāk dzīvojošie tiek apdalīti. Esmu runājis ar pagastu vadītājiem – viņi skaļi tikai to nesaka, bet zinu, ka pašlaik daži ir pārdomās, vai vispār palikt vairs šajā amatā. Pagasta vadītājam ir ļoti daudz darba pienākumu un vismaz reizi nedēļā būs darīšanas pilsētā – viņam aizbraucot, pagasta pārvaldes durvis būs iedzīvotājiem slēgtas, jo nebūs neviena darbinieka – lietvežu vairs nebūs. Būt pagasta vadītājam nenozīmē sēdēt pie galda un kārtot papīrus – viņam jāpārrauga visa teritorija. Tagad pagasta vadītājs tiek atstāts viens kā pirksts. Pārējo atbalstu, bet nepiekrītu, ka pagastos likvidē lietvežu amatus,” pauda L. Sīpols un uzsvēra – pie pagasta vadītāja iedzīvotāji vēršas visdažādākajos jautājumos. “Ja iedzīvotājam ir slikti vai kādas problēmas, pirmais zvans vienmēr ir uz pagasta pārvaldi. Sekretāram – lietvedim pagasta pārvaldē ir jābūt, lai pagasta vadītājam būtu atbalsts,” pārliecināts L. Sīpols. Viņam piekrīt arī vairāku pagastu vadītājas.

L. Sīpols uzskata, ka cilvēkiem pagastos arī trūkst informācijas par iecerētajām pārmaiņām. “Tagad mēs tā “noliekam” pagastus, ka iedzīvotāji vispār atsvešināsies. Novadā nevar palikt tikai centrs Alūksnē – neaizmirsīsim, ka pagastos dzīvo lielākā daļa Alūksnes novada iedzīvotāju,” atgādināja L. Sīpols.

Mazāk grāmatvežu
Deputāte Viola Aija Kaparšmite secina – pašvaldībā būs 19 grāmatveži un katram no viņiem darba alga noteikta nedaudz virs 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Viņa uzskata – ar šādu rīcību pašvaldība izdara “lāča pakalpojumu” komercstruktūrām, kur pašlaik nevar atļauties grāmatvežiem maksāt tādu atalgojumu. “Man arī darbā ir pieci grāmatveži – neviens nesaņem tādu algu, lai gan strādā ļoti lielu darba apjomu. 19 grāmatveži par šādām algām nelielam novadam ir par treknu. Protams, visiem vajag labas algas, un kurš gan nav pelnījis labu algu. Rosinu novadā vēl vairāk samazināt grāmatvežu skaitu, jo apšaubāms, vai visi 19 ir tik ļoti noslogoti,” saka
V. A. Kaparšmite. Viņa arī uzsver – pagastu cilvēki tiek maz informēti par gaidāmajām izmaiņām, kas rada lielu saspīlējumu. “Ar cilvēkiem vajag vairāk runāt,” viņa saka.
Arī deputāte Līga Langrate uzskata, ka grāmatvežiem noteikts pārāk liels atalgojums, salīdzinot ar citām pašvaldībām. “Pagastiem ir jādod spēks. Ar vienu tukšu pilsētu ar atrakcijām neviens novads neizdzīvos. Jāļauj cilvēkiem pagastos strādāt, viņi jāstimulē,” sacīja
L. Langrate. Viņa arī rosināja mainīt struktūru domes administrācijā, samazinot nodaļu skaitu un domes priekšsēdētājam atstājot tikai vienu vietnieku.

Virziens pareizs
Deputāts Modris Lazdekalns atbalsta pārmaiņas, bet rosināja nesasteigt lēmumu pieņemšanu un izpilddirektorei attīstīt dialogu ar pagastiem. “Vai līdz ar izmaiņām pašvaldības pakalpojumi būs tuvāk iedzīvotājiem? Iepriecina, ka 273 likmju vietā novada pašvaldībā paliks 226. Pārmaiņu rezultātā atbrīvosies apmēram 122 000 eiro gadā – šāds virziens ir pareizs,” viņš secina.
Izpilddirektore Janīna Čugunova norādīja, ka pagastu pārvaldes kopš tautsaimniecības komitejas kūtri iesniedza priekšlikumus – triju dienu laikā saņemts tikai viens no Zeltiņiem. “Piemēram, Mālupes pagastā ir 575 iedzīvotāji, lai gan kritērijs bija 600. Bet Mālupes saieta nams uzsācis labu darbības virzienu, pagastā ir pansionāts, un piedāvāju pagasta vadītājai saglabāt kultūrā divus darbiniekus – līdz 21. novembrim tāds priekšlikums netika saņemts,” sacīja J. Čugunova. L. Langrates ierosinājumam par štatu samazinājumu administrācijā gan viņa iebilda. “Kā izpilddirektore esmu arī pilsētas pārvaldes vadītāja, bet administrācija strādā arī pilsētas iedzīvotājiem. Šis ir tikai reformas sākums, diskusijas vēl turpinās. Pagastu vadītājiem jāuztic pienākumu veikšana arī citiem darbiniekiem – nav vienam viss jādara,” saka
J. Čugunova, kura pati savulaik bijusi Malienas pagasta vadītāja.

Pastāvēs, kas mainīsies
Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver – pārmaiņu pamatā ir auditora atzinums, kur rosināts padsmit štata vietas likvidēt. “Pašiem jāizšķiras, ko darīt, kā novadam labāk strādāt. Tāpat agrāk vai vēlāk valdība mūs piespiedīs mainīties – jau tagad viņi to dara, atņemot valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām. Manuprāt, ja kaut ko samazinām, tad nedrīkst samazināt pagastu pārvalžu budžetu, bet ieekonomētais finansējums jāpārdala par labu pagastu darbinieku atalgojumam, jo pašlaik tas ir ļoti zems. Tad arī varēs prasīt darbu. Bet var arī neko nemainīt un virzīties uz priekšu – arī tas būs priekšlikums. Pareizi nekad viss nebūs, bet pastāvēs, kas pārmainīsies. Pakalpojumus jāsniedz pēc būtības, nevis šiltes,” domā Dz. Adlers. L. Sīpols gan viņam iebilst un norāda – Alūksnē ir dažādas pašvaldības iestādes, kur iedzīvotājiem regulāri vērsties pēc palīdzības, bet pagastos – tikai pagasta pārvalde. “Sociālais darbinieks, bāriņtiesas loceklis pagastā nav katru dienu. Līdz atbrauc pašvaldības policija uz izsaukumu, arī paiet ilgs laiks,” saka L. Sīpols.

Dokumentu aprite liela
Pagastos strādājošie lietveži un sekretāri norāda – nav korekti apgalvot, ka pagastos ir niecīga dokumentu aprite, jo tiek strādāts ne tikai ar sistēmas “Namejs” dokumentiem, ko auditā uzskaitīja, bet vēl daudziem citiem, piemēram, tarifikācijām, darba līgumiem, degvielas norakstīšanas aktiem.
Deputāts Ainars Melders taujāja, ko visu gadu dara tehniskais darbinieks? Viņš uzskata, ka šādiem darbiniekiem nav, ko darīt pagastā katru dienu astoņas stundas. “Piekrītu, katrs pagasts ir atšķirīgs, bet kopumā reformas virzība ir pareiza,” sacīja A. Melders.
Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa pretī uzskaita, kādus pienākumus veic Jaunalūksnes pagasta komunālās saimniecības pārzinis, un uzsver, ka viņa darba apjoms ir ļoti liels. “Tādēļ ir sāpīgi dzirdēt, ka šie cilvēki neko nedara. Viņš ir ļoti noslogots darbinieks, turklāt ar pašlaik neadekvātu atalgojumu,” sacīja V. Kļaviņa.

Amati vēl nav sadalīti
Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda – jebkura reforma nav viegla, ja to attiecina uz konkrētiem cilvēkiem, kas ir neizbēgami. “Ja šādi to sākam skatīt, tad ir emocijas un stāvēsim uz vietas. Lēmuma projekts formulēts – par amata vietām. Es arī jau saņemu viedokļus: nu ja, pagastos amati jau sadalīti… Nē – būs darbinieku izvērtējums. Turklāt visus šos gadus domes priekšnieks nav noteicis amatu vietas – pagastu vadītājiem visu laiku bija brīva izvēle esošā budžeta ietvaros noteikt vajadzīgos amatus! Tāpat arī turpmāk pagasta vadītājam būs jāuzņemas atbildība sava budžeta ietvaros, tostarp par štatiem. Tagad visu sitienu uzņem novada dome un tie, kuri nobalsos, un tad sāksies populisms,” saka A. Dukulis.
Jautājums par amatu vietām tika virzīts uz novembra domes sēdi šo ceturtdien.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Optimizācija tikai pagastos

Kategorijas