Galvenais ir motivācija un izvēle – strādāt vai sēdēt valstij uz kakla

2019. gada 29. novembris 00:00

Alūksnes un Apes novados pašlaik ir gandrīz septiņi simti bezdarbnieku, kas ir augstākais procentuālais rādītājs, salīdzinot ar citiem novadiem Vidzemē. Kopumā šogad deviņos mēnešos Latvijā vērojama darba tirgus situācijas uzlabošanās - bezdarbnieka statusu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ieguvušas par 1194 personām mazāk. Šogad septembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki. Reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentiem mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Problēma – ilgstošie
bezdarbnieki
Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere saka, ka būtībā gan tas nav daudz, bet problēmas sagādā ilgstošie bezdarbnieki, kas no visiem reģistrētajiem ir 281 cilvēks jeb
40 %, kuriem bezdarbnieka statuss ir jau desmit un pat vairāk gadus.
“Būtībā mēs, filiāles darbinieki, jau zinām, ka šie cilvēki darbu nemeklē un nemeklēs, bet aģentūrai ar viņiem ir jāstrādā, jāveicina iesaistīšanās darba tirgū. Gada beigās aģentūrā tiks slēgts projekts “Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem”, ko vadīja koordinējošās ekspertes Zinta Zēberga un Elīna Egle, jo Labklājības ministrijā tas tika vērtēts kā neefektīvs – valsts līdzekļi ieguldīti, bet atdeves nebija. Taču tas nenozīmē, ka darbs ar viņiem mums nav jāturpina,” norāda V. Veļķere.
No kā tad dzīvo ilgstošie bezdarbnieki, kādi ir viņu iztikas līdzekļi? Vadītāja atklāj - viņi iesaistās algotajos pagaidu darbos, un tas ir jau kļuvis par standartu. “Pārsvarā tie ir pagastu iedzīvotāji, kuri gada laikā strādā likumā noteiktos četrus mēnešus, par to saņemot 200 eiro mēnesī. Tāpat viņi vēl ik mēnesi saņem arī garantēto iztikas minimumu no Sociālā dienesta. Vairāku gadu garumā, izmantojot bezdarbnieka statusu, viņi ir izglītojušies arī dažādās apmācībās, kā laikā saņem valsts stipendiju - aptuveni 100 eiro mēnesī. Daudziem no viņiem ir sava saimniecība vai piemājas dārziņš, un šāda eksistēšana jau ir kļuvusi par atsevišķu cilvēku dzīves veidu, kas viņus acīmredzot apmierina,” stāsta
V. Veļķere. Ilgstošie bezdarbnieki ir abu dzimumu pārstāvji, un šāda cilvēku kategorija ir ne tikai Alūksnes un Apes novados, bet visā valstī.

Augsts bezdarbs jauniešiem
Aģentūras uzskaitē septembra beigās no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā 8516 jeb 16,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, liecina NVA publiskotie dati. Savukārt Alūksnes novadā tie ir 107 jaunieši – bezdarbnieki vai 15% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem mūsu novados. “Lai veicinātu jauniešu iesaistīšanu darba tirgū, aģentūra realizēja jauniešu garantijas projektu darbā ar bezdarbniekiem, bet tas pašlaik ir noslēdzies, tādēļ jaunieši, kuri nevēlas savu izglītību turpināt un iegūt kvalifikāciju, pašlaik ir vispārīgajā bezdarbnieku uzskaitē, tāpat kā jebkurš bez darba palikušais pieaugušais. Jauniešiem gan ir iespēja piedalīties brīvprātīgajā darbā, ko vairāki arī izmanto, strādājot, piemēram, biedrībā “Astes un Ūsas” vai Alūksnes Invalīdu biedrībā, taču arī šādā veidā uz ievērojamu atalgojumu cerēt nevar. Tā ir īslaicīga nodarbošanās, lai nezustu komunikācija ar sabiedrību, kas jauniešiem ir īpaši svarīga,” stāsta V. Veļķere. Vadītāja arī neslēpj, ka jauniešu - bezdarbnieku vidū īpaši izplatīts ir alkoholisms, kas diemžēl dažiem beidzas pat letāli. Vēl joprojām aktuāla gan ir arī Minesotas programma, kur iespējams bez maksas iesaistīties un ārstēties pret alkoholismu, bet tas iespējams tikai pēc katra paša brīvprātīgas vēlēšanās.

Iemesli dažādi
Pārējie no visiem 700 bezdarbniekiem, tātad 45%, šajā statusā nokļuvuši dažādu iemeslu dēļ – štatu samazināšana, nesaskaņas darbā, mobings, sezonas darbu noslēgums, veselības stāvokļa pasliktināšanās, vēlme mainīt darba vietu vai specifiku un citi. Iemesls šim faktam aģentūrā, ja cilvēks to nevēlas, nav jāatklāj. Taču V. Veļķere teic, ka šie cilvēki jau līdz bezdarbnieka statusa termiņa beigām parasti sev ir atraduši jaunas darba iespējas, jo cilvēks ir ieinteresēts strādāt algotu darbu, tā kā bezdarbnieka pabalsts ik pa diviem mēnešiem samazinās. Tādēļ domāt, ka šo statusu šīs kategorijas cilvēki izmanto ļaunprātīgi, nebūtu iemesla. “Valdība lēmusi, ka ar nākamo gadu bezdarbnieku pabalstus izmaksās tikai astoņus, nevis deviņus mēnešus, kā līdz šim. Bet tiem cilvēkiem, kuri reģistrēsies bezdarbnieka statusam vēl šogad, darbosies līdzšinējā sistēma, kad bezdarbnieka pabalsts tiks maksāts deviņus mēnešus. Iespējams, tādēļ mūsu filiālē un visā valstī pašlaik, gada beigās, vērojama tendence nedaudz pieaugt reģistrēto bezdarbnieku skaitam,” domā V. Veļķere.

Iespēja pārkvalificēties
Lai bezdarbniekiem palīdzētu rast jauna darba iespējas, šo deviņu mēnešu laikā piedāvāti kvalifikācijas celšanas vai pārkvalificēšanās kursi. Alūksnē var apgūt dažādus, taču vispieprasītākie ir datorkursi, valodu apguves kursi, aprūpes darbinieku kvalifikācijas kursi, ko pārsvarā izvēlas sievietes, autovadītāju atsevišķas kategorijas iegūšanas kursi, kur aktīvi dalībnieki ir abu dzimumu pārstāvji, bet ir arī augstākas raudzes mācību kursi, piemēram, projektu vadība. “Pārsvarā visi kvalifikācijas celšanas kursi notiek tepat Alūksnē. Ja bezdarbniekiem ceļš pēc izglītības tomēr jāmēro uz kaimiņu novadu centru, valsts viņiem maksā mobilitātes pabalstu,” norāda V. Veļķere. Darbu ar atbalstu bezdarbnieku izglītībai filiālē veic koordinējošās ekspertes Vija Litauniece un Viktorija Koliste. “Šogad mūsu filiālē vispieprasītākie ir bijuši šuvēju, metinātāju un aprūpētāju profesionālie kursi. Pie tam aptuveni 6% no kursu apmeklētājiem jau pēdējo sešu mēnešu laikā šajā nozarē ir arī atraduši pastāvīgu darba vietu. Vēl vairāk vakanču aizpildīts ar neformālās izglītības kursu - svešvalodu, datorzinību un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadības kursus beigušajiem. Alūksnē ļoti labi apmeklēti ir konkurētspējas pasākumi darba meklētājiem, tādēļ var teikt, ka bezdarbnieki ir ļoti aktīvi,” uzsver
V. Koliste.

Aktuālākais – subsidētā nodarbinātība
Pašlaik aktuālākais ir subsidētā nodarbinātība. Tas nozīmē, ka aģentūra pieņem pieteikumus no darba devējiem par bezdarbnieku nodarbināšanu divās kategorijās: invalīdiem un pārējiem bezdarbniekiem. “Izmantojot subsidēto nodarbinātību, valsts invalīdiem - bezdarbniekiem, strādājot konkrētā darba vietā, noteiktu laiku maksā algu 100% , bet pārējiem – 50% apmērā. Savukārt darba devēji iesniedz pieteikumus iespējamām darba vietām, ko izvērtē finanšu komisija, un izvēlas sev bezdarbniekus, kuriem noteiktu laiku sniedz darba iespējas. Šī ir ļoti pieprasīta un iecienīta valsts atbalsta programma, kas arī mūsu novados darbojas jau gadiem ilgi un turpināsies arī nākamgad,” stāsta V. Veļķere. Projektu “Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” Alūksnes filiālē koordinē eksperte Ina Sileniece, un jau pašlaik viņa pieņem iesniegumus no darba devējiem darba iespējām no 2020. gada.

Vakances ir, atrast grūti
Aģentūras mājas lapā regulāri ir publicētas pieejamās vakances, un tām ikviens var sekot līdzi. “Taču vairāki bezdarbnieki ir ļoti aktīvi darba meklētāji, tādēļ viņi bieži vien iegriežas arī pie mums filiālē, lai apskatītu uz informatīvā stenda izliktās izsludinātās vakances,” laikrakstam stāsta vadītāja. Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai un darbam ar darba devēju, pasākumiem skolēnu darbam vasarā ir nodarbinātības organizatores Anitas Muratovas pārziņā. Tāpat daudzi pēc padoma un palīdzības vēršas arī klientu apkalpošanas zālē pie filiāles darbiniecēm nodarbinātības aģentēm Aivas Jakobsones un Marinas Petrosjanas, lai reģistrētos, lai pārrunātu iespējamās vakances, iegūtu informāciju par darbu ārzemēs vai vienkārši aizpildītu savu CV. “Labprāt pārrunājam ar darba meklētājiem viņu iespējas darba tirgū, nekad neatsakām padomu, iedrošinām, palīdzam aizpildīt nepieciešamos dokumentus, iesakām lekcijas un seminārus, kvalifikācijas paaugstināšanas kursus un citu,” par savu darbu stāsta M. Petrosjana. “Lai gan cilvēkiem, kuri pie mums vēršas, pašlaik nav darba, viņi pārsvarā ir nosvērti un mierīgi, drīzāk optimistiski noskaņoti un gatavi to meklēt, izmantot iespējas, ko piedāvājam. Esam novērojušas, ka viņiem lielākajai daļai katram jau ir savs mērķis,” atklāj arī A. Jakobsone.
Lai arī vakances abos novados ir, bieži vien ir tā, ka darba devējiem nav atbilstošu cilvēku, ko izvēlēties to aizpildīšanai. “Darba devējiem mūsdienās ir augstas prasības, augsta darba disciplīna, pilnīgi izslēgta alkohola lietošana darba vietā un laikā, ko bieži vien darba ņēmēji nevar izpildīt. Atsevišķās vakancēs, kā, piemēram, medicīnā, nepieciešamas specifiskas zināšanas, tādēļ vakances ir ilgstoši brīvas, jo bez zināšanām šo darbu nav iespējams strādāt. Bet, protams, ir arī tādas darba vietas, kas ilgstoši ir tukšas zemā atalgojuma vai neatbilstošu darba apstākļu dēļ, un kur darba meklētāji nevēlas sevi nodarbināt, bet tā jau ir katra darba devēja paša atbildība,” neslēpj filiāles vadītāja.

Karjeras izaugsme
Nereti Alūksnes filiālē vēršas darba meklētāji, kuri tā īsti nezina savas nākotnes vēlmes, vai arī domā, ka piedāvājums neatbilst viņu vēlmēm. Tad cilvēkam ir iespēja doties turpat pie karjeras konsultantēm Sanitas Rušķes, kura sniedz gan individuālos, gan grupu pakalpojumus, kas saistīti ar profesionālo izvēli un karjeras plānošanu filiālē, un karjeras konsultantes Kristīnes Virkas un koordinējošās ekspertes Viktorijas Kolistes projektā “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” kur, aizpildot testu, atkal var pārrunāt darba iespējas.
Abas karjeras konsultantes ļoti aktīvi sadarbojas arī ar Alūksnes un Apes novadu skolu jaunatni, rīkojot karjeras nedēļas un dienas, diskusiju klubos aicina vietējos uzņēmējus dalīties pieredzē par savu pozitīvo piemēru uzņēmējdarbībā. “Šis darbs ir ļoti svarīgs, lai rosinātu skolu jaunatni ieklausīties veiksmes stāstos, iedrošinātu pašiem sākt savu uzņēmējdarbību, lai nākotnē nebūtu jāstājas bezdarbnieku rindās,” norāda V. Veļķere. “Jaunieši ikdienā uzņēmējus nesatiek, tādēļ viņiem ļoti interesē šo cilvēku karjeras izaugsme, satikt viņus klātienē, uzdot jautājumus un smelties pieredzi. Karjeras dienas ir ļoti iecienītas novada skolās,” apstiprina arī S. Rušķe.

Labāk sev nevis citam
“Nostrādājot deviņus gadus SIA “Furors”, man bija iestājusies tāda rutīna, ka darbs man vairs nesagādāja baudu, nebija vēlme vairs iet uz darbu, ko agrāk darīju astoņas stundas, biju iemācījusies izdarīt pāris stundu laikā, biju sasniegusi maksimumu, nebija vairs, kur augt. Lai gan vairākus gadus pirms tam vadība bija plānojusi vienu vadītāju uz trīs filiālēm, un man piedāvāja kļūt par to, šo ideju noraidīju jau sākumā, jo tas nozīmētu, ka es mājās parādītos ļoti vēlu, neatliktu laika hobijiem un ģimenei, ik dienu ceļā vien tiktu pavadītas bezjēdzīgas vairākas stundas. To es nevēlējos, jo ģimenē bija piedzimis bērniņš, kas prasīja organizēt savu laiku tā, lai vairāk to veltītu atvasītei. Tad apmēram gadu briedu izvēlei atstāt šo darbu, no kura vairs neguvu gandarījumu, līdz to arī izdarīju,” par nokļūšanu bezdarbnieku rindās tagad stāsta alūksniete Dace Sniķere – Kļitko. Pirmo bezdarbnieka statusa periodu Dace izmantojusi, lai vienkārši atpūstos un sakārtotu domas, bet jau tad izlēmusi, ka turpmāk labāk strādās 16 stundas sev nevis astoņas citam darba devējam. “Neliels drošības spilvens turpmākajam darbam man jau bija, tādēļ stress, kuru izjūt tie cilvēki, kuri darbu zaudē štatu samazināšanā, man izpalika. Tā kā man bija jau iegūts bakalaurs uzņēmējdarbības vadībā, grāmatveža kvalifikācija un zināšanas projektu vadībā, nodibināju savu firmu. Piedaloties Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā projektu konkursā Alūksnes filiālē, uzrakstīju biznesa plānu, ko atbalstīja un piešķīra starta kapitāls 5000 eiro komercdarbības uzsākšanai, par ko biju ļoti priecīga,” atceras D. Sniķere - Kļitko, nu jau grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas un projektu vadības firmas “Sniķere un Kļitko” īpašniece.
Arī Dace, būdama bezdarbniece, apmeklējusi NVA Alūksnes filiāles rīkotos kvalifikācijas celšanas profesionālos kursus un atzīst tos par vērtīgiem zināšanu atsvaidzināšanā un papildināšanā. Kopā ar viņu tos apmeklējuši arī citi bezdarbnieki, kuri šādu statusu ieguvuši, nespējot izturēt darba devēja attieksmi, mobingu, slodzes un darba algas maiņas vai štatu samazināšanas dēļ, bet arī tagad jau ieguvuši jaunas darba vietas. “Galvenais ir tas, ar kādu motivāciju cilvēks reģistrējas bezdarbniekos – vai tā ir vēlme sēdēt valstij uz kakla kā ilgstošam bezdarbniekam, vai izmantot šo posmu, lai sakārtotu domas un plānotu, ar ko nodarboties turpmāk. Mūsu pašu mērķtiecība un neatlaidība ir pamats tam, vai iecerētais izdosies. Darba meklētājiem iesaku noteikti droši ģenerēt idejas, meklēt iespējas, rakstīt projektus un nebaidīties tos iesniegt. Bieži vien lielākā mūsu neveiksme ir tā, ka mēs pat nepamēģinām, baidoties riskēt, domājot, ko teiks citi, ja neizdosies,” viņa iedrošina.

Pilsētas un novadi                Reģistrēto        Bezdarba
                 bezdarbnieku skaits    līmenis (%)
Valstī                      52651        4,5
Rīga                      11863        3,1
Valmiera                  409        3,0
Alūksnes novads              617        7,1
Apes novads                  93        4,6
Gulbenes novads                  646        5,1
Smiltenes novads              226        3,1
Valkas novads                  253        5,7
Vidzemes statistiskais reģions kopā    4917        4,3
Nodarbinātības valsts aģentūra, dati uz 2019. gada oktobri


Alūksnei ir labvēlīgi priekšnosacījumi
Ramona Petraviča, Labklājības ministre:
“Protams, Latvijā dažādos reģionos bezdarba līmenis ir atšķirīgs – Rīgā ir izteikts, pat katastrofāls darba roku trūkums, un šāda tendence jūtama arī Valmierā, savukārt citviet Vidzemē un Latgalē bezdarbs ir samērā augsts.
Svarīgi, ka daļa no bezdarbniekiem ir tā saucamie ilgstošie bezdarbnieki, kurus ir ļoti grūti un pat neiespējami atgriezt darba tirgū. Un tas arī daudz dārgāk izmaksā.
Tāpat jautājums par bezdarba līmeni jāskatās kontekstā ar to, ka tiks samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks no deviņiem uz astoņiem mēnešiem un samazināta izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporcija.
Mēs nevaram cerēt, ka pabalsti visu atrisinās, tādēļ Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno daudz un dažādus nodarbinātību veicinošus pasākumus. Īpaši mēs pievērsīsim uzmanību pirmspensijas cilvēkiem, lai nodrošinātu subsidētās darba vietas, lai viņus atgrieztu un noturētu darba tirgū. Kā arī tiek strādāts ar uzņēmējiem, lai uzsvērtu to, ka pirmspensijas vecuma cilvēka pieredze vien jau ir nenovērtējama.
Alūksnes situācija nav izdalāma atsevišķi no citām, un nebūtu prātīgi, ja kaut kur būtu citādi nosacījumi, piemēram, bezdarbnieka pabalsta saņemšanā. Ir jādomā par ekonomisko attīstību. Saprotu, ka Alūksnei ir savi labvēlīgie priekšnosacījumi šādai attīstībai – te ir Nacionālo bruņoto spēku vienība, kas attīsta savu infrastruktūru. Arī Alūksnes novada pašvaldības prezentācijā izskanēja, ka plānots radīt simt jaunas darba vietas. Tā kā virziens ir pareizs, un novada nākotnes plāni rāda, ka varētu izdoties šos bezdarba skaitļus samazināt.”

Eiropas Sociālā fonda projekts
“Atbalsts bezdarbnieku izglītībai”

Bezdarbniekiem ir iespēja saņemt apmācību kuponu un iesaistīties profesionālās tālākizglītības programmu apguvē un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvē:
Alūksnes filiālē profesionālās apguves programmās 2019. gadā iesaistīti 82 bezdarbnieki un apgūtas šādas programmas: šuvējs, lokmetinātājs, aprūpētājs, klientu apkalpošanas operators, projektu vadība, mazā biznesa organizēšana. 11 bezdarbnieki 2019. gadā sešu mēnešu laikā pēc profesionālās apmācības pabeigšanas iekārtojušies darbā (dati uz 30. septembri).

Bezdarbniekiem un darba meklētājiem ir iespēja saņemt apmācību kuponu un iesaistīties:
• Neformālās izglītības programmās – apgūt valsts valodu, svešvalodas un datorprasmes;
• Transportlīdzekļu vadītāju programmā – iegūt C, CE un D kategorijas autovadītāja apliecības;
• Traktortehnikas vadītāju programmā – iegūt jebkuras kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecības.
Alūksnes filiālē neformālās apguves programmās šogad iesaistīts 161 bezdarbnieks. 29 bezdarbnieki šogad sešu mēnešu laikā pēc neformālās apmācības pabeigšanas iekārtojušies darbā (dati uz 30. septembri).

Konkurētspējas paaugstināšana
Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem tā ir iespēja gūt zināšanas un priekšstatu par konkrētas nozares specifiku, tajā sagaidāmajiem darba apstākļiem, pienākumiem un citiem faktoriem, kas sekmētu to zināšanas pirms lēmumu pieņemšanas par karjeras maiņu vai iesaisti kādā no profesionālās tālākizglītības programmām. Pašlaik īstenojami šādi klātienes un tālmācības kursi:
1. lietišķo attiecību kultūra un sarunu vadīšana;
2. publiskā uzstāšanās un efektīvas prezentācijas metodes;
3. ievads darbam ar datoru un internetu;
4. darba un sociālās tiesības, darba aizsardzības pamati;
5. veselības veicināšana un stresa mazināšana;
6. periodiskā apmācība autovadītājiem (kods 95);
7. finanšu pratība, e - apmācība;
8. motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba
         intervijai, e - apmācība;
9. kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju, e - apmācība.
Nodarbinātības valsts aģentūra

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Galvenais ir motivācija un izvēle – strādāt vai sēdēt valstij uz kakla

Kategorijas