Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piecos likteņstāstos izdzīvo vēsturi

Jolanta Baldiņa

2019. gada 29. novembris 00:00

792

Izskanējis valsts svētku mēnesis – novembris, kad godinājām Latviju tās proklamēšanas 101. gadadienā, pieminējām mūsu varoņus un pāršķirstījām vēstures lappuses. Alūksnes muzejs šajā laikā aktīvi realizēja muzejpedagoģisko programmu “Teatrāli - izglītojošs uzvedums ar līdzdarbošanos “Pieci likteņstāsti””.

Simts procentu atbalsts
Programmas izstrādi veica izglītojoša darba speciāliste Jolanta Baldiņa, vēsturniece Zanda Pavlova un direktores vietniece Elīna Birzniece. Liels bija mūsu gandarījums, ka Valsts Kultūrkapitāla fondā projekts tika 100% atbalstīts, turklāt atzinīgi novērtēts. Tālāk jau noritēja liels darbs pie muzejpedagoģiskās programmas sagatavošanas realizācijai: uzveduma iestudēšana, uzdevumu sagatavošana, tērpu šūšana, noformējuma veidošana un informācijas izplatīšana skolām. Skolu atsaucība šajā laikā ir bijusi ļoti liela, vien jārespektē, ka mūsu programmā piedalās ģimnāzijas vecuma jaunieši, kuriem arī pašiem ir savs mācību darbs, tādēļ cenšamies saskaņot muzejpedagoģiskās programmas ar visiem tajās iesaistītajiem dalībniekiem. Par programmas realizāciju ir interese jau uz nākamā gada martu - mēnesi, kad deportāciju notikumi daudziem saistās ar skumjām atmiņām par traģisko laiku.

Lai saistoši jauniešiem
Muzejpedagoģiskās programmas “Teatrāli - izglītojošs uzvedums ar līdzdarbošanos “Pieci likteņstāsti”” mērķis ir veicināt skolēniem izpratni par padomju varas īstenoto deportāciju norisi, latviešu dzīvi izsūtījumā, akcentējot nacionālās identitātes saglabāšanu un deportāciju radītās sekas Latvijas vēstures un kultūras attīstībā.
Programmas scenārija autore ir Alūksnes Kultūras centra U. Sedlenieka Tautas teātra “Slieksnis” režisore Daiga Bētere. Viņa saka: “Ar gadiem mani šis vēstures posms uzrunā aizvien emocionālāk. Tādēļ, atsaucoties Alūksnes muzeja aicinājumam piedalīties šajā projektā, ļoti vēlējos, lai par to varētu runāt ar jauniešiem tādā veidā, kas arī viņiem liek uz notikumiem skatīties netradicionāli - nevis klausoties stāstījumā, bet līdzdarbojoties. Kad no muzeja tiku uzrunāta scenārija veidošanai par izsūtījumu, savu domu pārrunāju ar jauniešiem, kuri nu jau aizgājuši “pieaugušo dzīvē”, tad arī radās pamatdoma par spēli ar līdzdarbošanos. Vislielāko paldies vēlos teikt Lindai Priedei. Par to, cik šis projekts veiksmīgs, vislabāk, manuprāt, varēs atbildēt tie, kuri šajā spēlē tiek “ierauti”.”
Izspēlē likteņstāstus
Nodarbības laikā skolēni tiek iesaistīti piecu dažādu deportācijas notikumus piedzīvojušu personāžu likteņstāstu izzināšanā. Deportēto bērnu likteņstāstus izspēlē Alūksnes Bērnu un jauniešu centra teātra “SnulliS” jaunieši un muzeja darbinieki, iesaistot nodarbības norisē skolēnus. Stingrā sarkanarmieša uzraudzībā viņiem jāatrod represēto dienasgrāmatās iztrūkstošie fragmenti, jāorientējas krievu valodā uzrakstītajā spriedumā, jāatrod šifrēts teksts, jāizlasa tas spoguļrakstā, jāanalizē foto materiāls un jāmeklē atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Deportāciju laika traģiskumu paspilgtina neērtie darbošanās ap­stākļi, materiālu nepieejamība, pretrunīgas bezierunu prasības, par kuru neievērošanu tiek piemērota barga attieksme.

Jauniešiem patīk iesaistīties
Pēc programmas apmeklējuma Pededzes pamatskolas skolēni atzina, ka viņiem šķita interesanti un citādāk nekā parasti sēdēt un klausīties prezentāciju, bija arī interesanti uzzināt kaut ko vairāk par vēsturi un Sibīriju. Patika pasākums pa stacijām, patika meklēt informāciju. Patika, ka viss saistīts ar vēsturi, ļoti pārdomāts.
Malienas pamatskolas skolēniem saistoši bija iesaistīties dzīvās vēstures procesā. Alūksnes novada Jaunsargu vienības vadītāja Inese Marķitāne atzīst, ka šāda veida nodarbības dod iespēju skolēniem redzēt vēstures faktus no cita skatu punkta.  Savukārt Bejas pamatskolas vēstures skolotāja Ija Gražanska saka: “Paldies par vēstures nodarbību, kurā skolēni, veicot uzdevumus, varēja izzināt izsūtīto cilvēku dzīvesstāstus, emocionāli izdzīvot šo cilvēku sajūtas. Skolēni aktīvi līdzdarbojās un ar interesi iesaistījās uzdevumu veikšanā.” Šīs skolas skolēni novērtē, ka viņiem ļoti patika pašiem meklēt informāciju un tā sniedza zināšanas par izsūtīto dzīvesstāstiem. Atzina, ka šādā veidā uzzinātais labāk paliek atmiņā. Skolēni nodarbības laikā papildināja zināšanas par padomju varas veiktajām represijām. Viņus pārsteidza attieksme pret cilvēkiem: skarbie darba un sadzīves apstākļi izsūtījumā, grūtības pēc atgriešanās mājās. Bija labi, ka katrai grupai bija savs vadītājs, kurš palīdzēja veicamo uzdevumu izpildē.

Nedrošs laiks visiem
Vienu no izsūtītajiem tēliem nodarbībās atveido Miķelis Grigorjevs, kurš saka: “Šo vēstures notikumu kā tādu vienmēr esmu uzskatījis par ļoti nopietnu un baisu. Tomēr projekta laikā esmu sapratis, cik patiešām nedroši laiki tie ir bijuši visiem, ne tikai tiem, kurus izsūtīja. Runājot par to, kas man palīdzēja iejusties tēlā, jāsaka, ka noteikti palīdzēja gan sava tēla dzīves stāsta lasīšana, gan arī tieši šo situāciju iztēlošanās un to izspēlēšana savā galvā. Bet tomēr es domāju, ka man visvairāk palīdzēja lomā iejusties Didzis Eglītis, kurš ir karavīra lomā. Veids, kā viņš attēlo šo kareivi, šķiet tik patiess, ka pat nepamanot pats sāc iejusties savā lomā.”
Alūksnes muzejs saka lielu paldies Alūksnes Kultūras centra
U. Sedlenieka Tautas teātra “Slieksnis” režisorei Daigai Bēterei, Alūksnes BJC teātra “SnulliS” jauniešiem: Samantai Adlerei, Liegai Emīlijai Zālītei, Martai Paeglei, Miķelim Grigorjevam un Lindai Priedei, kā arī par noformējuma veidošanu Nadīnai Dudarei, Artūram Molleram un tērpu šūšanu Inetai Vimbai.
Jolanta Baldiņa,
Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste

Kategorijas