Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

“Alūksnes putnu ferma” būvē otru kūti

Līga Vīksna
Laikraksta arhīvs

2019. gada 10. decembris 00:00

1771

Turpinās no 1. lappuses

Viņš uzsver - kļūstot vecākām, vistu dējība samazinās: sasniedzot 1,5 gada vecumu, to dējība ir vairs tikai 70 procenti, un tad olu ražošana kļūst ekonomiski neizdevīga, izmaksas, kas attiecināmas uz barību, darba algām un citām pozīcijām, ir lielākas, nekā ieņēmumi no ražošanas.

Lai nebūtu pārtraukums
“Tādēļ reizi 1,5 gados viss ganāmpulks jānomaina. Tas nozīmē, ka ēka pilnībā jāatbrīvo no visām vistām, ēkā jāveic tīrīšanas, mazgāšanas, dezinfekcijas darbi, kas aizņem vismaz mēnesi. Kad iegādāts jaunais vistu ganāmpulks, tas mēnesi tikai ēd un olas vēl nedēj. Kad vistas sāk dēt olas, to izmēri klasificējas kā S kategorijas olas, kas ir ļoti mazas un nav iespējams realizēt tirdzniecības tīklos, bet var nodot tikai pārstrādei par ļoti zemu cenu. Līdz ar to olu ražošanā ir pārtraukums vismaz uz diviem mēnešiem – nav olu un nav arī ieņēmumu. No tā cieš mūsu klienti.
Kad pabeidzām pirmo ražošanas ciklu, sākām otro un atgriezāmies tirgū, diemžēl zaudējām dažus klientus, jo klienti nav gatavi gaidīt, kamēr atjaunojam ganāmpulku. No tā cieš arī mūsu finanšu rādītāji – 2017. gadā strādājām ar peļņu, bet 2018. gadā, kad vasarā mainījām ganāmpulku, gadu noslēdzām ar zaudējumiem,” situāciju raksturo H. Dovgijs.

Vistas turēs novietnēs
Lai darbība būtu rentabla un dzīvotspējīga, jābūt vismaz trim vistu kūtīm, tādēļ būvēs divas jaunas. Vienu no tām jau decembrī plāno nodot ekspluatācijā. “Ļoti ceru, ka otras jaunās kūts celtniecību varēsim sākt nākamgad,” saka H. Dovgijs.
Jaunuzbūvētajā kūtī izvietos pasaulē modernākās iekārtas, kas ražotas Itālijā. Divās jaunajās novietnēs būs arī atšķirīga vistu turēšanas metode, nekā pirmajā kūtī. Šeit tā būs nevis būros, bet novietnēs, kas ir tā dēvētā voljēru sistēma. Jaunās kūts platība būs 2860 kvadrātmetri, tajā izvietos 130 000 dējējvistu. Jaunās kūts būvniecībā investēti 3,4 miljoni eiro.

Normas nepārsniedz
No atsevišķu tuvējo māju iedzīvotājiem SIA “Alūksnes putnu ferma” saņēmusi aizrādījumus par ražotnes darbības ietekmi uz vidi. H. Dovgijs uzsver – strādā ar mūsdienīgām metodēm un maksimāli samazina ietekmi uz vidi. “Regulāri tiekam pārbaudīti no Valsts vides dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, visi mērījumi ir normas robežās un pat stipri zem tās. 2017. un 2018. gadā par mūsu darbību nebija sūdzību, šogad – jau vairākas par troksni un smaku. Esam veikuši mērījumus troksnim – viss ir stipri zem atļautajām normām. Eksperti, kuri apsekojuši ražotni, atzina – arī uzbūvējot otro un trešo kūti, mēs normas nepārsniegsim. Tāpat ir ar smaku – normas netiek pārsniegtas,” saka uzņēmējs.

Rosina reģistrēties Alūksnē
Alūksnes novada domes novembra sēdē deputāti akceptēja SIA “Alūksnes putnu ferma” paredzēto darbību – mājputnu audzēšanas kompleksa “Putni” Ziemera pagastā pārbūvi un ražošanas apjomu palielināšanu. Uzņēmums šo darbību veikšanai saņēmis Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu, veicis Ietekmes uz vidi novērtējumu, ir organizēta sabiedriskā apspriešana. Plānotā darbība atbilst Alūksnes novada teritorijas plānojumam.
Alūksnes novada domes deputāte Līga Langrate rosināja uzņēmumu savu darbību reģistrēt Alūksnes novadā (pašlaik tā reģistrēta Mārupē – red.). H. Dovgijs atzīst – to var apspriest. “Mums ir holdings, kuram pieder trīs uzņēmumi, tostarp Alūksnē. Neesam kategoriski pret to,” viņš saka.
Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers publiski pauda pateicību uzņēmumam par darbību Alūksnes novadā, vietējiem iedzīvotājiem radot daudzas darbavietas. “Paldies jums par to un lai veicas,” viņš pauda.


Pašlaik “Alūksnes putnu ferma” gada laikā:
◆ saražo 45 miljonus olu,
sasniedz apgrozījumu ap
3 miljoniem eiro,
◆ nodokļos nomaksā līdz
0,5 miljoniem eiro;
◆ dod darbu 40 cilvēkiem.

Attīstoties:
◆ uzbūvējot otru vistu kūti, uzņēmuma rādītāji gandrīz dubultosies, uzbūvējot trešo – trīskāršosies; plāno, ka tad saražos 115 000 olu gadā;
◆ sasniegs 8,7 miljonu eiro gada apgrozījumu, bet pie labvēlīgiem tirgus apstākļiem un augstām olu cenām apgrozījums varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro;
palielināsies arī nodokļu maksājumi, pārsniedzot miljonu eiro;
darbinieku skaitu palielinās līdz 60.

Kategorijas

Kategorijas