Konkurences trūkums: zāles ir dārgākas nekā citās Baltijas valstīs

2019. gada 13. decembris 00:00

Paēdis un vesels cilvēks ir svarīgākais ilgtspējības noteicējs. Pašlaik sabiedrībā aktualizējies jautājums par zāļu augstajām cenām Latvijā, jo nesen Konkurences padome (KP) veikusi tirgus izpēti nacionālajā farmācijā. Secināts, pat ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ Latvijas patērētājiem zāles var izmaksāt dārgāk.

Nav konkurences
Latvijā 27,4% no kopīgiem izdevumiem veselības aprūpei veido tēriņi par medikamentiem, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem, salīdzinot ar virkni valstu. Darba grupas pētījumā secināts, kaut arī ražotāju piedāvātās zāļu cenas Latvijā vidēji ir vienas no zemākajām, tās patērētājiem izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Galvenais cēlonis ir konkurences trūkums starp medikamentu lieltirgotavām. Veiktās tirgus izpētes rezultāti liecina, ka 94% medikamentu izcelsme ir no 10 galvenajām medikamentu lieltirgotavām.

Kā ierobežot dārdzību
Medijos savu viedokli paudis arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride: “Konkurences padomes pētījums atklāj neiepriecinošu ainu – no Baltijas valstīm tieši Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms, patērētājs par tiem pašiem medikamentiem bieži maksā vairāk nekā kaimiņvalstīs. Tas nozīmē, ka līdzšinējā sistēma, kas regulē cenu veidošanos, nav patērētājam labvēlīga, un ir jāmaina.” Līdz ar to Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pēc Konkurences padomes ziņojuma par zāļu cenu veidošanas principiem Baltijas valstīs uzklausīšanas 10. decembrī vienojās, ka nākamā gada sākumā Veselības ministrijai jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā ierobežot nesamērīgu medikamentu dārdzību. Deputāti sagaida aktīvu atbildīgās ministrijas rīcību, lai mainītu sistēmu par labu patērētājam.

Kas izpētīts?
No 20 biežāk pirktajām zālēm Latvijā ražotāju cena 80 procentos gadījumu bija zemāka nekā kaimiņvalstīs, taču apmēram 60 procentos gadījumu patērētāji aptiekā tās iegādājas dārgāk, konstatējusi Konkurences padome. Atšķirībā no kaimiņvalstīm nekompensējamām zālēm Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav noteikti uzcenojuma griesti, līdz ar to Lietuvā un Igaunijā uzcenojumi ir zemāki. Jūtīgākais segments ir tieši nekompensējamās bezrecepšu zāles. Attiecībā uz kompensējamām zālēm ir spēkā likumsakarība, ka, pieaugot ražotāju cenām, Latvijas lieltirgotavām uzcenojumi naudas izteiksmē palielinās. Kopumā kompensējamajām zālēm uzcenojumi ir augstākie zālēm, ko aptiekā var nopirkt cenā līdz 35 eiro.

240 tabletes mēnesī
Lai noskaidrotu reālo situāciju, vaicājām cilvēkiem, kāda ir viņu pirktspēja un cik liela loma viņu dzīvē ir medikamentiem. Pensionāre Alūksnē, kura sasniegusi 76 gadu vecumu, norāda, ka viņa ik dienu vienā dienā lieto astoņas tabletes - asinsspiedienam, cukuram, sirdij u. tml. pēc ģimenes ārsta norādījumiem, kas ir valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Viņas pensija ir 222 eiro mēnesī. “Reizi divos mēnešos iegādājos zāles. Aptiekā vienmēr prasu lētākās zāles, sastāvs tas pats, tikai lētākas. Vien sirds zāles prasu oriģinālās, kas ir Rīgas ārstu norādītās. Kopā par visām zālēm mēnesī iznāk 50 eiro. Dārgākas zāles nevarētu atļauties, jo tad atliktu vien 22 eiro mēnesī ēšanai. Bet bez zālēm arī nevar, jo, ja kādu tableti piemirstu iedzert, pasliktinās pašsajūta,” stāsta sieviete.

Kamēr strādā, var atļauties
Arī Agris Serdants no Strautiņiem, kurš sasniedzis jau 60 gadu slieksni, uzsver - medikamenti veselības uzlabošanai nepieciešami. “50 līdz 60 eiro aiziet mēnesī par zālēm, un tas vēl ir lēti. Ārstēšanās Rīgā, trīs dienas un operāciju zāle izmaksā 50 eiro, tādēļ ir tā, ka atbraucu no Rīgas un jāiet strādāt. Tabletes obligāti lietoju katru dienu – cukuram, holesterīnam, sirdij. Septiņas tabletes dienā. Kamēr strādāju, zāles varu atļauties, ja nestrādāšu, tad būs jādomā,” viņš stāsta.

Piemaksa palielinās
Savu viedokli pauž arī divu bērnu mamma, kuras ienākumi ir līdz 1000 eiro mēnesī. “Dēlam ir alerģija no gada vecuma, tas nozīmē, ka zāles viņš arī lieto no gada vecuma. Visas zāles iegādātas Latvijā. Sākotnēji es uzticējos tikai ārsta norādījumiem - to, ko izrakstīja, arī iegādājos. Es uzticējos dakterei, bet tad no norādītajām zālēm parādījās alerģija. Vai nu ārste īsti neizprata zāļu piemērotību vai, iespējams, tā bija medikamentu reakcija tieši uz mana dēla organismu. Kad četru gadu vecumā noteica diagnozi – bronhiālā astma, tad jau mēs varējām pretendēt uz valsts apmaksātiem medikamentiem. Dēlam tagad ir 13 gadi. Sākumā nepiemaksājām nekādu naudu, jo valsts apmaksā 27 eiro mēnesī. Pūšamajam līdzeklim ir atmaksāti 16 eiro. Ar katru gadu esmu piemaksājusi arvien vairāk, līdz jau tas sasniedza sešu eiro piemaksu. Līdz ar to būtiski novērojams, ka medikamenti Latvijā kļūst arvien dārgāki,” stāsta māmiņa, kura paust publiski savu vārdu nevēlējās.

Izvēlas lētāko
Viņa uzsver, ka dēlam zāles būs jālieto visu mūžu. Sieviete norāda, ka saskārusies ar situācijām, kad aptiekāres vaicā – kādēļ izraksta tieši šo līdzekli, jo ir uz pusi lētāks medikaments ar tādu pašu sastāvu. Kā piemēru viņa min ārsta norādītās košļājamās tabletes, kurām bijis katru mēnesi jāpiemaksā trīs eiro, savukārt tāda paša sastāva tabletēm, kas ražotas Slovākijā, piemaksa nav nepieciešama, jo iekļaujas valsts apmaksātajā summā. “Līdz ar to, ja antibiotikas maksā 15 eiro, bet ir tādas pašas - citas firmas - uz pusi lētākas, es izvēlos lētāko. Tagad, dodoties uz aptieku, es jau vaicāju, vai ir kas lētāks un tāda paša sastāva. Es zāles varu atļauties, jo ir lielāka alga, bet tas būtu liels budžeta robs, katru mēnesi tērējot 50 līdz 60 eiro. Protams, es nepriecājos, ka mani bērni slimo, bet priecē, ka valsts atbalsts tomēr ir. Salīdzinot, ka, piemēram, vēža slimniekiem nekompensē zāles. Ja kāds bērns saaukstējas, vienmēr ir jāiegādājas zāles papildus. Nekad neesmu no aptiekas izgājusi, neiztērējot mazāk par 20 eiro. Igaunijā ir lielākas algas un lētākas zāles. Mums diemžēl ir otrādi. Bet cilvēks bez zālēm nevar, ja vēlas dzīvot,” norāda sieviete.

Iegādājas zāles Krievijā
Savukārt alūksniete Inese norāda, ka lielākoties zāles iegādājas tikai Krievijā, jo pati turp dodas savu vajadzību dēļ. Visbiežāk tiek iegādāti pretsāpju līdzekļi, vitamīni bērnam, kas Latvijā maksājot no 12 eiro un vairāk, bet Krievijā - 5 eiro. Arī sīrupi pret saaukstēšanos Latvijas aptiekās esot krietni vien dārgāki. Inese norāda, ka lielās cenu atšķirības dēļ cilvēki zāles tur iegādājas ļoti bieži. Viņai zināms, ka ir arī ģimenes ārsti, kuri konkrētos medikamentus pasūta no Krievijas un pēcāk tos izrakstot saviem pacientiem.

Izvēlas dabīgos līdzekļus
Savukārt alūksniete Marta Stradiņa norāda, ka mājas aptieciņā ir medikamenti, kas iegādājami aptiekās, bet kā primāro izvēlas dabiskos ārstniecības līdzekļus. “Esmu lietojusi gan homeopātiskos līdzekļus, gan antidepresantus, bet, protams, vienmēr vispirms jāizmēģina viss iespējami dabiskais. Man mājās ir aptiekas zāles, bet tas ir drošībai. Nekad uzreiz nedodu “Nurofen” (medikaments) pie 37,3 temperatūras vai “nebliežu” “Ibumetin” (pretsāpju medikaments), ja sāp galva. Ļauju ķermenim pacīnīties. Tas, ka parādās temperatūra, nozīmē tikai to, ka ķermenis cīnās. Ja iedodam zāles, mazinās temperatūra, ar laiku organisms pie tā pierod un imunitāte pazūd. Protams, citādāk, ja ir augsta temperatūra.”

Veselīgi jādzīvo visu laiku
M. Stradiņa uzsver, ka pie pirmajām iesnām, vai “niezoša” kakla zāles nav nepieciešamas, ja vien neesot tā, ka nevar paelpot. “Karsējam kājas sinepēs, dzeram karstu pienu ar kurkumu un ingveru. Ejam daudz svaigā gaisā, jo trakākais, ko ar “bacili” var izdarīt – ieslodzīt četrās sienās. Citrons, ingvers, greipfrūts, propoliss, ķiploki - kilogramiem! Vispār - svarīgākais ir ikdienas dzīvesstils, lai slimības nemaz nerastos! Daudz svaiga gaisa, neturēt bērnus sterilā vide, veselīgs uzturs, pietiekama atpūta, miegs, pārtika un arī veselīga domāšana ir visa pamatā. Man ir zāles, protams, bet labāk izmetu nelietotas un ar beigušos derīguma termiņu. Es nevaru vien beigt runāt par to, ka jādzīvo veselīgi un sevi saudzējoši visu laiku, nevis tikai tad, kad deguns pilns un temperatūra “gāž” no kājām zemē,” norāda dabisko medikamentu piekritēja. Galvenais faktors, kāpēc nevēlas lietot aptiekās iegādājamos medikamentus, ir organisma pierašana pie tiem un, protams, augstā cena. “Lētāk dažreiz sanāk dzīvot veselīgi, nevis atstāt 60 eiro aptiekā!” saka Marta.

Jāmaina zāļu cenu politika
Skaidrs ir tas, ka Latvijā nepieciešams mainīt likumdošanu un zāļu cenu politiku, padarot tās pieejamas visiem iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams, lai zāļu cenu politika tik ļoti neatšķiras ar Baltijas kaimiņu valstīm.
Rezultātā sabiedrībai Latvijā būs pieejamākas zāles, kā arī iedzīvotāji varēs laikus rūpēties par veselību. Nebūs ielaistu diagnožu un sadārdzinātu pašu pacientu un valsts veselības aprūpes izmaksu.

Alvis Ādamsons,
ģimenes ārsts

- Kā pacienti reaģē, kad izrakstiet zāles?
-Saviem pacientiem medikamentus nozīmēju, balstoties uz savām zināšanām, vadlīnijām un pieredzi konkrētā situācijā, domājot par to, kas pacientam būtu piemērotāks. Ir arī pacienti, kuri pieņemšanās prasa, lai izraksta lētākos medikamentus, jo rocība ir tāda, kāda ir. Bet ir arī situācijas, kad atnāk pacienti uz vizītēm, ziņo, ka nav varējuši šīs zāles iegādāties, vai arī saka, ka ir lietojuši zāles, bet e - veselībā redzu, ka zāles nav lietotas. Arī tādās situācijās reizēm ir finansiāli cēloņi. Daļa pacientu atzīst, ka Latvijā zāles ir par dārgu, un tās ir iegādājušies Igaunijā vai Krievijā.
Kas attiecas uz zāļu iegādi Krievijā, es apzinos, ka tāda ir realitāte, bet nevienu nemudinu pirkt zāles tur, jo domāju, ka Eiropas Savienībā - Latvijā zāļu drošība ir augstākā līmenī. Krievijā ir risks iegādāties arī viltus zāles.
- Kā vērtējat zāļu dārdzību Latvijā?
- Mans personīgais viedoklis ir apstiprinošs tam, ka Latvijā medikamentiem cena ir par augstu mūsu iedzīvotāju pirktspējai. Pašlaik zāļu izrakstīšanas kārtība paredz, ka pacientam var norādīt konkrētu medikamentu. Bieži vien ārsti to arī dara, jo to tehniski ir ērtāk izrakstīt. Bet var arī izrakstīt zāļu ķīmisko nosaukumu. Tad aptiekā izsniedz lētāko medikamentu, tā darīt drīkst. Pieļauju arī situācijas, kad aptiekā nav konkrēto zāļu, tad farmaceiti var piedāvāt citas - līdzvērtīgu citas firmas, cita ražotāja medikamentu, jo aktīvā viela ir tā pati.
- Kā norādīto zāļu neiegādāšanās var ietekmēt pacientu veselību?
- Runājot par pacientiem, kuri norādītās zāles neiegādājas jeb “neizņem receptes” - ir gadījumi, kas ir vienkāršāki. Piemēram, vieglas traumas, kuru gadījumā zāles nemaz obligāti nav jāiegādājas. Reizēm tādās situācijās noder labs padoms, kas neko nemaksā. Bet ir situācijas, kur kaulēšanās nav labākais variants, ja runa ir par cilvēku dzīvību – sirds, asinsvadu slimībām, diabētu un tamlīdzīgām slimībām. Tad skaidri pasaku pacientiem, ka zāles ir jālieto. Lielā mērā šiem medikamentiem darbojas valsts kompensācija, bet ir virkne saslimšanu – it īpaši neiroloģijā, sāpju sindromi vai psihiatrijā, kur ne vienmēr zāles ir kompensējamas. Ja cilvēkiem līdzekļu nav, tad sekas ietekmē gan iekļaušanos sabiedrībā, darba spējas, attiecības ģimenē, gan cilvēka funkcionēšanu. Šādu slimību gadījumā kompensācijas zālēm ir ierobežotākas. Latvijā Nacionālais veselības dienests izstrādājis kompensējamo zāļu sarakstu, pēc kura tiek izrakstīti medikamenti ar atlaidi līdz 100, 70, 75, 50 procentiem pie noteiktām diagnozēm noteiktiem medikamentiem ar atlaidi. Tas atkarīgs no diagnozes.
- Vai ārstiem ir sadarbība ar konkrētām zāļu firmām?
- Sadarbība starp ārstiem un zāļu firmām nepastāv. Zāļu firmas, protams, ir ieinteresētas, lai konkrētās zāļu firmas medikamentus reklamē. Viņi arī to dara, rīkojot, finansējot pasākumus, kur sniedz informāciju par saviem jaunākajiem medikamentiem. Patiesībā tas ir noderīgi, jo tas ir veids, kā mēs uzzinām, ka ir pieejams jauns medikaments, vai to, ka tas ir lētāks. Bet tas, protams, ir vairāk informatīvā reklāmas ceļā.
Medicīnā ir oriģinālie medikamenti un ģenēriķi. Oriģināli ir dārgāki, jo to ražošanā ir ieguldīta nauda pētījumu veikšanā. Savukārt ģenēriķi ir lētāki. Teorētiski jābūt tā, ka abiem medikamentiem “jāstrādā” vienādi, tomēr sastāvs atšķiras un praksē pierādās, ka ne vienmēr tā pati aktīvā viela dažādām firmām vienādi “strādā”. Pieļauju, ka dažkārt kolēģiem varētu būt lielāka uzticamība oriģinālajiem medikamentiem, kas ir dārgāki, tādēļ tie arī tiek izrakstīti. Medikamentu ir ļoti daudz, un ārsts, iespējams, ir pieradis strādāt ar konkrētu medikamentu loku, ko viņš pārzina, un tos arī ieraduma pēc nozīmē. Savukārt, ja man kāda firma nav pastāstījusi par to esamību, tad es nevaru nozīmēt šo medikamentu, tādēļ nozīmēju to, ko zinu. Bet nedomāju, ka tā būtu kāda labuma gūšana ārstam, jo tagad tas tiek diezgan stingri uzraudzīts.
- Kādi būtu risinājumi, lai samazinātos medikamentu cenas?
- Globāli es kā ierindas ārsts šo situāciju nevaru ietekmēt. Bet, protams, cilvēkiem arī nevajadzētu kautrēties, ja nav šīs rocības, un prasīt, lai viņiem būtu lētākais medikaments, jo to es kā ārsts varu ietekmēt. Varu mēģināt izrakstīt arī kompensācijas ietvaros lētākos iespējamos variantus, jo ir arī situācijas, kad speciālists nozīmē medikamentus un ģimenes ārsts var nozīmēt citus, lētākus medikamentus. Tas ir pacientu attieksmes jautājums. Ir vieni, kuri uzticas speciālistam, un citi, kuriem es šos medikamentus mainu uz lētākiem medikamentiem.
Tāpat būtu arī jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts, medikamenti un diagnozes, ko tajā iekļauj, jāpalielina kompensācijas procents.

Nekompensējamās zāles
Ja ražotāja cena ir 20 EUR          LV                   LT                 EE
Lieltirgotavas uzcenojums        2,84 eiro          1 eiro              0,60 eiro
Aptiekas uzcenojums                4, 92 eiro          3,57 eiro      3,09 eiro
Patērētāji samaksā                   31,09 eiro      25,80 eiro   25,82 eiro

Kompensējamās zāles
Ja ražotāja cena ir 20 EUR       LV        LT             EE
Lieltirgotavas uzcenojums        1,20 eiro       0,51 eiro      0,60 eiro
Aptiekas uzcenojums                3,40 eiro      1 eiro            3,09 eiro
Patērētāji samaksā                   27,55 eiro     22,59 eiro    25,82 eiro

“Apotheka” tīkla medikamentu cenas
Latvijā un Igaunijā

            Zāles                Cena (eiro)
        LV    “Ibumetin 400MG”            10,55
                100 apvalkotas tabletes
        EE    “Ibumetin 400MG”                8,02
                100 apvalkotas tabletes
        LV    “Nurofen” bērniem/suspensija/        6,06
                100 ml
        EE    “Nurofen” bērniem/suspensija/        11,98
                150 ml
        LV    “Coldrex maxgrip lemon+vitamīns c”   5,39
                5 pulveri
        EE    “Coldrex maxgrip lemon+vitamīns c”        4,32
                5 pulveri
        LV    “Traumeel S” ziede 50g            10,39
        EE    “Traumeel S” ziede 50g           7,31
        LV    “Mezym 20 000”                21,73
                 100 tabletes
        EE    “Mezym 20 000”             18,56
                 100 tabletes

* Latvijas lieltirgotavas un aptiekas var piemērot augstākos uzcenojumus Baltijā.
* Jo augstāka ražotāja cena, jo Latvijā lielāka uzcenojuma atšķirība starp Baltijas valstīm.
* Jāatgādina, ka patlaban Latvijā minimālā alga ir 430 eiro, savukārt Lietuvā 555 eiro un Igaunijā 540 eiro.

Info: Konkurences padome (KP)

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Konkurences trūkums: zāles ir dārgākas nekā citās Baltijas valstīs

Kategorijas