Jaunlaicenē bez kultūras nepaliks

2019. gada 20. decembris 00:00

Amata vietu samazināšana Alūksnes novada pagastos radījusi jautājumus arī Jaunlaicenes iedzīvotājiem, kuri vēlējās ar laikraksta starpniecību skaidrot, kādēļ pagastā likvidēta tautas nama vadītāja štata vieta.
Jaunlaicenes pagastā ir senas un bagātas kultūras dzīves tradīcijas. Pagasta tautas nams, bibliotēka un muižas muzejs ilgus gadus bija kultūras iestādes, kas ar savu kvalitatīvo piedāvājumu radīja tādus pasākumus kā Jaunlaicenes folkloras svētki, Muižas svētki, Jaunlaicene divas reizes kļuvusi par Vispasaules Malēniešu saieta vietu. Taču pēdējos gados līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos arī kultūras pasākumi pagastā kļuvuši mazāk apmeklēti.
Kādēļ likvidēta Jaunlaicenes tautas nama vadītāja štata vieta, skaidrojumu taujājām Alūksnes novada Kultūras un sporta nodaļas vadītājai Sanitai Eglītei.

Nebija mērķis atņemt
“Galvenais optimizācijas mērķis bija nevis kaut ko kādam atņemt, bet atrast veidu, kā, samazinot darbinieku skaitu, nemazināt pakalpojamu pieejamību,” uzsver S. Eglīte. Viņa atklāj, ka apsvērti vairāki varianti – gan centralizācija, kad visas kultūras iestādes pakļautas Kultūras centram, Alūksnes pilsētas bibliotēkai un Alūksnes muzejam, gan iespēja katrā pagastā uz vietas izlemt, kas ir svarīgākais kultūras darbā. Tomēr neviens no šiem variantiem nav atzīts par veiksmīgu, tādēļ par pamatu ņemts iedzīvotāju skaits pagastā un tam raksturīgās īpatnības.
“Jaunlaicenē ir aktīvs muzejs ar vairākiem darbiniekiem, kuri var veikt arī kultūras funkciju attiecībā par tautas namu. Tas izkristalizējās sarunā ar pagasta pārvaldes vadītāju Ivetu Vārtukapteini un Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāju Sandru Jankovsku. Muzeja vadītāja nebija pret to, ka darbinieks tiek noslogots muzejā uz pilnu slodzi, bet daļu no tās veic, nodrošinot tautas nama darbību. Tas nozīmē, ka šis darbinieks rūpēsies ne tikai par to, lai notiktu pasākumi muzejā, bet arī tautas namā rīkos tradicionālos kultūras pasākumus, kas saistīti ar valsts svētkiem vai Jaunlaicenes tradīcijām,” mierina S. Eglīte.

Jaunu piedāvājumu gaidot
Pēc S. Eglītes domām, ja Jaunlaicenes muižas muzejs organizētu kultūras pasākumus, Jaunlaicene varētu veidoties kā savdabīga, atšķirīga vieta, kur muzejs varētu radīt savu, lokāli interesantu piedāvājumu saistībā gan ar malēniešiem, gan ar vietējām tradīcijām, kā arī iesaistīt tajos Jaunlaicenes pagasta folkloras kopas “Putnis” dalībniekus. Folkloras kopa arī turpmāk darbosies pie tautas nama, bet par organizatoriskiem jautājumiem atbildība būs jāsadala starp pārvaldi un muzeju.

Nav pasākumu “pircēju”
“Taču jāņem vērā situācija, ka piedāvājums vairs nebūs skaitliski tik liels un pasākumu skaits arī novadā kopumā samazināsies. Ir “saražots” tik daudz pasākumu, ka nav, kas tos nopērk. Daudzi kultūras notikumi, kas ir no sirds veidoti, sagaida tikai 10 līdz 15 apmeklētājus. Pasākumu izmaksas nemainās atkarībā no tā, cik ir apmeklētāju. Līdz ar to pasākumu daudzums un tēmas būs jāpārskata, un paliks tie, kas sabiedrībai tiešām ir vajadzīgi. Nebūs tā, ka Jaunlaicenē nekas nenotiks un būs jābrauc uz Alūksni vai Veclaiceni,” saka S. Eglīte.
Jau tagad ir noteikts, kāds būs pienākumu apjoms tautas nama vadītājam ar pilnu slodzi; kāds - ar 0,8 slodzi; kāds, ja tas būs jāapvieno ar darbu bibliotēkā vai vēstures krātuvē. Arī bibliotēku darbinieki pārrunājuši darba pienākumus. Vēstures krātuvēm novadā štata vietu nebūs. Pašlaik to funkcijas uzticētas bibliotēkām, pārrunāti pienākumi, kas bibliotekāram jāveic bibliotēkā un krātuvē. S. Eglīte akcentē, ka pagastu vēstures krātuvēs samazināsies publiskās aktivitātes, taču to pamatfunkcija – krāt pagastu vēstures liecības un saglabāt tās - būs jānodrošina pilnā apjomā.

Ārpus komforta zonas
“Lēmums ir pieņemts, un kultūras darbinieku štata vietas ir apstiprinātas. Dzīvot neziņā ir visgrūtāk. Tagad jāsāk strādāt. Bija seminārs gan tautas namu darbiniekiem, gan bibliotekāriem, pārrunājām situāciju. Ir cilvēki, kuri ir satraukti par turpmāko, jo mazajos pagastos bibliotekāri vadīs arī tautas namus. Dažiem pēc optimizācijas nebūs darba, bet tāda ir situācija. Tas ir izaicinājums, jo kultūras nozare ir “izsista” no komforta zonas, bet tas nav slikti. Ir jāstrādā, neskatoties atpakaļ, un jāspēj noturēties. Un to mēs arī darīsim. 10 gadus bijām dzīvojuši bez pārmaiņām. Iedzīvotāju skaits samazinās, un mēs esam ļoti saistīti ar apmeklētājiem, tāpat kā skolas ar skolēniem. Tautas nami celti, kad iedzīvotāju bija trīsreiz vairāk, tādēļ nenovēršami nonākam pie tā, ka jāsamazina piedāvājums. Jāpaiet gadam, lai varētu saprast, kā veidosies situācija. Tad arī izvērtēsim, kas izdevies, kas - ne. Tāpat kā pēc 10 gadiem atgriežamies pie tā, ka katrā pagasta pārvaldē būs vadītājs, arī kultūrā sistēma var tikt mainīta, ja redz, ka kaut kas “nestrādā”,” skaidro S. Eglīte.
Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska pašlaik no komentāriem atteicās. “Kad strādāsim, tad arī redzēsim,” viņa īsi nosaka.

Jāveido sadarbība
Aiga Mūrniece, kura līdz šim ir Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu teritorijas attīstības speciāliste, nākamgad kļūs par Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītāju. Pagaidām arī viņa izsakās lakoniski. “Jaunlaicenē ir, kur izvērsties. Tur ir parks, uzņēmējdarbība, ir, ko darīt infrastruktūras sakārtošanā. Lai tikai būtu finanšu līdzekļi. Parkā pašlaik nekādus darbus uzsākt nevar, kamēr nav izstrādāta tā apsaimniekošanas un labiekārtošanas koncepcija. Es saskatu muzeju un tautas namu kā vienotu veselumu, jo muzejs ir tik aktīvs, rīko dažādus pasākumus. Pagaidām nevaru spriest par to, vai vajadzēja likvidēt tautas nama vadītāja štata vietu, bet tas, ka muzejam un tautas namam bija jāveido kopēja sadarbība, ir viennozīmīgi,” viņa saka.

Pārmaiņas jāpieņem
Šoruden jaunās telpās darbu sāka Jaunlaicenes pagasta bibliotēka. Bibliotekāre Iveta Šķepaste tajā nākamgad strādās uz 0,8 slodzi.
“Esmu ļoti apmierināta ar jaunajām telpām. Tās ir plašas un gaišas, arī apmeklētāji ir priecīgi un pateicīgi, ka ir tādas telpas, kurās patīkami uzturēties. Viss ir labi pārskatāms, telpas atbilst prasībām, ir nodrošināta pieejamība. Alūksnes un Apes novada bibliotekāriem pēdējais seminārs bija Jaunlaicenē 11. decembrī un varējām to rīkot lasītavā. Arī kolēģi bija priecīgi,”stāsta
I. Šķepaste.
Viņa gan būtu priecīga, ja apmeklējums būtu lielāks. Bibliotekāri satrauc, ka arvien mazāk cilvēku lasa grāmatas. Bibliotēkā viņa strādā 15. gadu un dalās vērojumos, ka tendences ir ļoti mainījušās. Agrāk apmeklētāji bija jāpieraksta rindā uz datoru izmantošanu, nāca gan pieaugušie, gan bērni. Tagad katram pašam ir internets, viedierīces. Uz bibliotēku lielākoties nāk cilvēki, kuri izmanto e - pakalpojumus caur portālu Latvija.lv. Nāk arī printēt, skenēt, kopēt dažādus dokumentus. Tam ļoti noder jaunais printeris.
“Nākamgad slodze man samazināta uz 0,8, jāstrādā 32 stundas nedēļā. Domāju, ka vienu dienu bibliotēka būs slēgta. To apspriedīsim ar jauno pagasta pārvaldes vadītāju Aigu Mūrnieci. Lielā šokā neesmu, pati apzinos, ka tā ir realitāte, un darba nav tik daudz. Ar A. Mūrnieci runājām, ka kādā vakarā bibliotēka varētu strādāt ilgāk, lai cilvēki var atnākt arī pēc darba,” stāsta I. Šķepaste.
Vaicāta par pārmaiņām tautas namā, viņa saka: “Mēs ar kultūras darbu esam izcēlušies vienmēr. 2008. gadā Latvijas mērogā ieguvām balvu konkursā par sakoptāko pagastu nominācijā “Kultūra”. Pārmaiņas var būt gan labākas, sliktākas, gan patīkamākas, nepatīkamākas. Laiks parādīs, vai lēmums par tautas nama vadītāja štata vietas likvidēšanu bija pareizs. Ir grūti par to tagad runāt pēc tik aktīvas kultūras dzīves, kāda mums bija laikā, kad to vadīja Māra Svārupe. Viens, ko es gribētu teikt – lai strādātu šo darbu, ir jābūt tajā ar sirdi un dvēseli. Ja tas ir tikai darbs, tad nekas nesanāk. Kad sāks darbu jaunā pagasta pārvades vadītāja, viss mainīsies. Tā ir vienmēr, kad nāk jauna vadība. Pie lielām pārmaiņām pirmais ir šoks, jo ir neziņa, kā būs. Beigās izrādās, ka viss ir pareizi un tā tam vajadzēja notikt,” domā
I. Šķepaste.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jaunlaicenē bez kultūras nepaliks

Kategorijas