Gaisma Alūksnes ielās

2019. gada 20. decembris 00:00

Tumsa, tumsa, kas par tumsu!
Es par tumsu nebēdāju,
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
L.t.dz.

Ir klāt tumšākais gada laiks. Reizēm vēlā vakara stundā, noraugoties pa logu Torņa ielā uz naksnīgo Alūksni, šķiet, cik pilsēta plaša, cik daudzos mājokļos vēl neguļ - vakariņo, skatās televīziju, mācās, lasa. Redzamas tikai gaismiņas logos un spuldzes ielu stabu galos. Tāpēc reizēm, kad vētras vai kāda cita iemesla dēļ pilsēta pēkšņi pazūd tumsā un iedegas sveču liesmiņas, ir jāpadomā - kā bija pirms gadiem septiņdesmit. Atbilde jāmeklē Alūksnes zonālā valsts arhīva materiālos.
Ar ielu apgaismošanas, elektriskās strāvas izmantošanas jautājumiem Alūksnē pirmajos pēckara gados pilsētas izpildu komiteja nodarbojās samērā regulāri. Galvenie principi, risinot problēmas, bija taupība un kontrole. Tā 1945. gada 26. oktobra izpildu komitejas sēdē 4. punkts bija “Lēmuma pieņemšana attiecībā uz elektrostrāvas lietošanu pilsētā.” Pieņemtais lēmums bija ļoti strikts: “Sakarā ar nolietojušos dzinējspēku elektrības stacijā nolemj izsludināt zināšanai un izpildīšanai ierobežojumus elektriskās strāvas patēriņā Alūksnes pilsētā, pēc kuriem:
a) laikā no 1945. gada 1. novembra līdz 1946. gada 1. martam no plkst.18.00 vakarā kategoriski noliegt elektromotoru, elektrisko sildītāju, vārītāju, gludekļu un citu aparātu pieslēgšanu, izņemot apgaismošanai nepieciešamos;
b) aizliedz lietot vienā dzīvoklī vai apdzīvojamā telpā vairāk kā vienu degošu spuldzi 50 w gaismas stiprumā, ja vienā dzīvoklī līdztekus degtu reizē vairāk spuldžu;
c) izdarīt pārbaudes ar namu pārvaldes un milicijas vai elektrības spēkstacijas darbinieka piedalīšanos;
d) noteikumu pārkāpējiem atvienot gaismu uz laiku līdz vienam mēnesim.”
Lai stāvokli ar apgaismošanu uzlabotu, bija jādomā par papildu strāvas avotiem. 1947. gada 15. decembra sēdes dienas kārtībā iekļāva punktu “Par apgaismošanas stāvokli Alūksnes pilsētā.” Sēdē pieņēma rīcības plānu, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu pietiekamu apgaismojumu pilsētā. Saskaņā ar šo plānu pilsētas apgaismošana bija jāuzņemas rūpkombināta spēkstacijai:
“1) Ņemot vērā to, ka Grūbes elektrostacija neapmierina pilsētas apgaismojumu, atzīt par nepieciešamu uzdot Rūpkombinātam pieņemt uz sevi pilsētas apgaismošanu. Mežrūpniecībai triju dienu laikā ierādīt malku 1000 m3 priekš Rūpkombināta spēkstacijas. Mežrūpniecībai ierādīt malku un lietaskoku cirsmu tādā vietā, kur būtu iespējams katrā laikā malku piegādāt pilsētai.
2) Malkas pievešanu pie Rūpkombināta spēkstacijas uzlikt par pienākumu obligāti talkas veidā šādām organizācijām: a) Mežrūpniecībai 15 dienu laikā pievest 150 m3, b) Patērētāju biedrībai pievest 150 m3, c) Patērētāju b - bas savienībai pievest 150 m3, d) Rūpkombinātam pievest 250 m3, e) Pārtikas kombinātam pievest 50 m3,
f) Komunālai daļai pievest 50 m3, g) iznīcinātāju bataljonam 50 m3, h) milicijai pievest 50 m3, j) ceļu daļai pievest 50 m3.”
3) Lūgt apr. izpildu komiteju uzlikt par pienākumu augstāk minētajām organizācijām neatliekami izpildīt šo lēmumu.”
Par apgaismošanu lēma arī 1948. gada 5. marta sēdē. Pilsētā dzīve gāja uz priekšu, pieauga iedzīvotāju skaits, paplašinājās apbūve, tika sakārts un pagarināts ielu tīkls, līdz ar ko palielinājās nepieciešamība arī pēc lielāka ielu apgaismojuma. 1950. gada 9. jūnija izpildu komitejas sēdes lēmumā “Par ielu apgaismošanas paplašināšanu” bija teikts: “Atzīt par nepieciešamu ierīkot uz ielām papildus degpunktus šādās vietās: 1) uz Vorošilova ielas pie tilta. 2) Vorošilova un Marijas ielas stūrī. 3) Vorošilova un Baloža ielas stūrī. 4) Jāņkalna un Marijas ielas stūrī. 5) Komjaunatnes un Marijas ielas stūrī. 6) Jāņkalna ielā pretim ēkai nr. 17. 7) Raiņa b. pretim ēkai nr. 9. 8) Vorošilova un Latgales ielas stūrī. 9) Latgales ielā pretim ēkai nr. 15. 10) uz Dimitrova un Skolas ielas stūra”.
1951. gada 12. janvāra sēdē ielu apgaismošanu Alūksnē atzina par vēl neapmierinošu, jo apgaismotas esot tikai galvenās ielas. Noskaidrojās, ka citām ielām neesot iespējams apgaismojumu sakārtot nepiemērotās stabu armatūras dēļ. Un atkal bija jārunā par taupību, “Alūksnes pilsēta izmanto Grūbes stacijas strāvu, ziemas periodā bieži vien ir bojājumi, jo Grūbe apkalpojot Apes un Alūksnes rajonus….” Lai stāvokli ar elektroenerģiju kaut cik uzlabotu, sēdē nolēma: “1) Uzdot elektrotīkla vadītājam b. Drujānam izvest elektroenerģijas abonentu pārbaudi, lai atklātu personas, kuras pārkāpj rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmumu. 2) Uzdot pilsētas elektrotīkla vadītājam izvest plašu izskaidrošanas darbu caur arodbiedribām par elektriskās strāvas ekonomijas ievērošanu. 3) Ievērojot ļoti biežos gadījumus elektroenerģijas zudumā pilsētā, uzdot pastiprināt kontroli pār elektrotehniķu darbu pilsētā, pieprasīt no elektrolīnijas darbiniekiem vairāk atbildības. ”
Pavisam tuvu jau ir 100 gadu jubileja, kopš Alūksne ieguva pilsētas tiesības. Lai gan skaistais datums ir ziemā, domāju, ka šajos svētkos gaismas netrūks.

Astrīda Ievedniece, vēsturniece

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gaisma Alūksnes ielās

Kategorijas