Dziesmā – ar mīlestību jau 20 gadus

2019. gada 27. decembris 00:00

697

Ar koncertu “Mīlestības vārds dziesmā” 20 gadu jubileju pirms Ziemassvētkiem atzīmēja Veclaicenes vīru vokālais ansamblis – vienīgais novadā, kuru kopš tā dibināšanas vada Ilze Briediņa. Šoreiz savu jubileju tas svinēja kopā ar Valmieras Kultūras centra un Viļakas sieviešu vokālajiem ansambļiem, kā arī ar Bērzpils dāmu deju grupu “Asjate”.

Dziesma Veclaicenē dzīvos
Vīru balsīm piemīt īpašs šarms, un viņu dziedātajās dziesmās ir gan spēks, gan emocijas, ko Veclaicenes vīru vokālā ansambļa dalībnieki atklāja spilgti un pārliecinoši. Koncerta programmā bija Gunāra Freidenfelda “Mana dziesma”, Ulda Stabulnieka “Varbūt”, Raimonda Paula “Grieze” un “Svētvakars”, Imanta Kalniņa “Mīlestība”, latviešu tautasdziesma “Sidrabota zīle dzied” un gruzīnu tautas dziesma “Spārīte”.
Savukārt I. Briediņa iejutās vakara vadītājas lomā, klausītājus uzrunājot ar dzejnieka Imanta Ziedoņa dzeju un epifānijām. Ar krāšņiem tērpiem un vitālu priekšnesumu priecēja “Asjates” dejotājas, bet sieviešu vokālo ansambļu dalībnieces dziesmās atklāja gan savu dzīvespriecīgo, gan romantisko rakstura šķautni.
Kas gan būtu jubileja bez apsveikumiem? “Katra tauta tur cieņā un godā savas tradīcijas, un mēs, latvieši, no seniem laikiem turam godā dziesmu. Gan Dziesmu svētkos, esot kopā, gan dažādos svētkos un godos, gan ikdienā. Lai kur arī dziesma būtu, ar to ir jādalās – tā ir jādzied un jānodod citiem. Dziesma Veclaicenes pagastā ir dzīvojusi un dzīvos vēl ilgi tāpēc, ka jūs arvien mūs priecējat ar savu šarmu, balsīm un mīlestību,” sveicot kolektīvu un tā vadītāju, sacīja Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine, pagasta vārdā dāvinot ansamblim un vadītājai atpūtu vienā no Veclaicenes dabas mājām.

Vēl skanīgāk un melodiskāk
I. Vārtukapteine Alūksnes novada pašvaldības vārdā arī pasniedza Atzinību Veclaicenes vīru vokālajam ansamblim un vadītajai Ilzei Briediņai par ilggadēju darbu un nesavtīgu ieguldījumu Veclaicenes kultūras dzīves veidošanā un popularizēšanā, kā arī Pateicības ansambļa dalībniekiem Jānim Udrasam, Uldim Rasmanim, Guntim Rencim, Kasparam Svārupam, Andrim Mičulim, Pēterim Zālītim un Jurim Leimanim, vēlot arī turpmāk skanīgas balsis un melodiskas dziesmas.
Jubilārus sveica Veclaicenes sieviešu un jauktā vokālā ansambļa un Ziemera pagasta sieviešu kora “Elisa” dalībnieces. Apsveikumu bija atsūtījuši arī Alūksnes Kultūras centra senioru kora “Brūklenājs” dziedātāji.
Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte bija sarūpējusi dāvanu katram ansambļa dalībniekiem un nolasīja pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītājas Sanitas Eglītes apsveikumu. Par brīnišķīgu koncertu tā dalībniekiem pateicās kaimiņu igauņu Misso kultūras nama vadītāja Eda Karina Juhta.
Arī pēc koncerta turpinājās sadziedāšanās ar ciemiņiem, izdziedot gan latviešu tautasdziesmas, gan tautā iemīļotas dziesmas.

Lolo un lutina
Kopā ar ansambļa dalībniekiem, tā vadītāju un Maiju Rozīti ielūkojāmies arī muzikālā kolektīva vēsturē.
“Man prieks, ka vīru ansamblis spējis noturēties 20 gadus. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, bet pašlaik ir jūtams pacēlums. Ansamblī šajā sezonā dzied septiņi vīri, bet tā ziedu laikos bijuši pat 12, 13 dalībnieki. Man viņi ir jālolo un jālutina, jo ansambļa dalībnieki vienmēr ir atsaucīgi, apzinīgi apmeklē mēģinājumus, cik iespējams, cenšas atbalstīt citus pagastā rīkotos pasākumus,” saka M. Rozīte, piebilstot, ka jubileju sagaidot, vīrus arī saposusi, jo ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu viņiem sarūpēti jauni uzvalki.
I. Briediņa vīrus apbrīno par centību, jo kolektīvā dzied ne tikai veclaicenieši, bet arī trīs alūksnieši un viens jaunlaicenietis. Viņi visi reizi nedēļā – trešdien - ierodas uz mēģinājumu. “Guntis Rencis dzīvo pie Igaunijas robežas, viņam diezgan tālu jānāk uz mēģinājumiem, arī Udrasu Jānītim. Arī Uldis Rasmanis ansamblī dzied kopš tā dibināšanas. Andris Mičulis, Juris Leimanis un Pēteris Zālītis, kuri mums pievienojušies pēdējos gados, brauc no Alūksnes, bet Kaspars Svārups, kurš sāka dziedāt šajā sezonā – no Jaunlaicenes. Viņi visi ir disciplinēti, respektē mani. Neļauju viņiem dziedāt no notīm, tas ir jāiemācās no galvas. Tagad jau visi pieraduši, nav iebildumu. Esam daudz strādājuši, tādēļ ir rezultāti,” stāsta I. Briediņa. Viņa atminas, ka šajos 20 gados ilgāku vai īsāku laiku ansamblī dziedājuši 25 vīri. Trīs no viņiem – Pēteris Melzobs, Egons Pilsētnieks un Dzintars Verdinskis – tagad jau Mūžībā.

Vajadzīga saprašanās
“Saprotamies no pusvārda,” teic paši ansambļa dalībnieki. Vīri atgādina par laiku, kad kādreizējā Alūksnes rajonā bija divi vīru kori - “Ezerkrasts” un “Celtnieks”. Tagad visā novadā ir tikai viens vīru ansamblis – Veclaicenē. “Esam dziedājuši arī trijatā, bet tas ir par maz. Tādēļ esam priecīgi, ka ar mums kopā tagad dzied Andris, Pēteris, Juris un Kaspars,” atzīst G. Rencis, U. Rasmanis un J. Udrass.
Dziedātāji ar cienījamāko stāžu, kas kopumā, piedaloties dažādos kolektīvos, mērāms jau 60 gados, ir J. Udrass un P. Zālītis. “Katrā skolā obligāti ir jābūt korim, ja gribam, lai koru kustība turpinās. Manos skolas gados kori vadīja Elmārs Kaprāns. Tas “piesien” dvēseli, attieksme ir citādāka. Pieci no mūsu kora pēc tam turpināja dziedāt lielajos koros. Es jau vēl ceru uz nākamajiem svētkiem tikt... ” saka
P. Zālītis, kurš pašlaik dzied arī “Atzelē” un “Ezerlāsē”.
“Ansamblis var pastāvēt, ja ir zināma saprašanās, nevar priekšplānā izcelt tikai savu “es”. Visi esam amatieri,” savu viedokli pauž Pēteris. “Es gan vairs neceru tikt uz svētkiem,” bilst Jānis un sāk stāstīt par Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā. “Man bija 18 hektāri kartupeļu vagojami, kas tā arī palika nevagoti,” atceras Jānis. Tagad viņš dzied arī “Brūklenājā”.
Unikāli vīri
J. Leimanis apliecina cieņu ilggadējiem ansambļa dalībniekiem. “Kādi unikāli vīri! Kādas balsis!” teic viņš. Andri Mičuli pārējie dēvē par otro ansambļa vadītāju. Ja Ilze vēl nav atbraukusi uz mēģinājumu, viņš ņem rokās ģitāru un visi dzied, arī muzikālā ziņā Andris visiem ir kā skolotājs. Par savu vadītāju I. Briediņu vīri saka - jaudīga meitene ar lielu enerģiju. Atzinīgus vārdus viņi velta Veclaicenes tautas nama vadītājai M. Rozītei – par attieksmi, ieinteresētību un atbalstu katrā solī.
Kā jau minēja M. Rozīte, ansamblim pašlaik ir pacēlums - vīrus, īpaši pēdējā laikā, biežāk aicina uzstāties. “Laikam jau cilvēkiem patīk, tāpat kā vīru koris. Vīru balsis kotējas diezgan augstu. Viņiem arī daudz ko piedod. Tieši tādēļ, ka patīk,” rezumē ansambļa dalībnieki. Nerakstīts likums, ka pēc katra koncerta visi sarokojas. Tā ir pateicība par kopā nodziedātajām dziesmām.
“Veclaicenes vīru vokālais ansamblis ir Alūksnes novada zelta fonds. Noturīgi, skanīgi un vienīgie. Lai kopā dziedāšana dara jūs kā cilvēkus labākus, stiprākus, atraisītākus un pašapzinīgākus. Lai katra izdziedātā dziesma ir pilna mīlestības, lai tā uzmundrina garu, sasilda sirdi un dvēseli. Ar savām skanīgajām dziesmām priecējiet Veclaiceni un Alūksnes novadu arī turpmāk!”
No Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītājas Sanitas Eglītes apsveikuma Veclaicenes vīru vokālajam ansamblim.
Teksts un foto: Dace Plaude

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dziesmā – ar mīlestību jau 20 gadus

Kategorijas