Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Visi nevēlas būt “simtlatnieki”

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2009. gada 24. septembris 08:13

1658

Krīzes nodarbinātības pasākumi bezdarbniekiem Alūksnē iezīmējuši problēmu. Bezdarbniekiem trūkst motivācijas strādāt, lai saņemtu 100 latu stipendiju, jo tad viņi zaudē maznodrošinātas personas statusu.

Palielina ienākumu līmeni
“Līdz šim maznodrošinātas personas statusu varēja iegūt, ja ienākumi pēdējos trīs mēnešus uz katru ģimenes locekli nepārsniedza 90 latus. Stipendija vienam cilvēkam ir 100 lati, tāpēc šis statuss tiek zaudēts. Līdz ar to tiek zaudēta iespēja saņemt pārtikas pakas, ko reizi mēnesī par brīvu dala Sarkanā Krusta Alūksnes komiteja. Maznodrošinātajiem nerēķina arī soda procentus par laikā neveiktiem komunālajiem maksājumiem. Viņiem ir noteikta  50 procentu atlaide medicīnas pakalpojumiem, turklāt paredzams, ka ar 1.oktobri tie būs par brīvu. Arī valsts juridisko palīdzību var saņemt par brīvu, ja tas ir vajadzīgs,” skaidro Alūksnes Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa.

Lai novērstu šādu situāciju, Alūksnes novada domes sēdē tika mainīti nosacījumi saistošajos noteikumos. Tagad maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu var iegūt, ja ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu lakā nepārsniedz 60 procentus no minimālās algas jeb 108 latus mēnesī. “Tiem bezdarbniekiem, kuri strādā un saņem stipendiju, var tikt saglabāts maznodrošinātas personas statuss. Citādi nav iespējams atslogot pašvaldības sociālo budžetu, jo par 100 latu stipendiju daudzi nevēlas strādāt,” atzīst L.Krūmiņa. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai bezdarbnieki par darbu saņemtu stipendiju, ko maksā Nodarbinātības valsts aģentūra.

Alsviķu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Griščenko atzīst, ka viņam ir divējāda attieksme pret “simtlatniekiem”, kā tagad dēvē 100 latu stipendijas saņēmējus. “Ja cilvēkam nemaz nav naudas, tad, protams, 100 latu ir vairāk nekā nekas. Tiesa, visi būtu daudz priecīgāki, ja tāda programma nebūtu vajadzīga. Būtu tikai normāli, ja cilvēkiem būtu darbs un atalgojums par to,” spriež J.Griščenko. Alsviķos nav bijis gadījuma, kad kāds atteiktos no iespējas strādāt un saņemt stipendiju. “Var pat teikt, ka bezdarbnieki ļoti labi strādā. Turklāt ar 1.oktobri viņu būs vismaz par 5 cilvēkiem vairāk nekā no 15.septembra, kad darbam pieteicās 13 bezdarbnieki. Vairums šo cilvēku ir garantēto minimālo ienākumu pabalsta saņēmēji,” saka J.Griščenko.

Pabalsti ārkārtas situācijās
Grundzāles pagastā strādā 16 bezdarbnieki, kuri saņems stipendiju. Nu jau trešo nedēļu dzirdamas vien labas atsauksmes par viņu darbu. “Vidusskolā no darba ir aizgājušas vairākas apkopējas, kas bija pensija vecumā. Tagad viņu vietā strādā bezdarbnieki. Viņi ir nodarbināti arī malkas sagatavošanā, veic sētnieka un dežuranta pienākumus, strādā virtuvē un mazgā veļu,” stāsta pagasta pārvaldes sekretāre Inese Lukjanoviča. Viņa uzskata, ka bezdarbniekiem nav īsta pamata GMI pabalstu saņemšanai. “Ir cilvēki, kuri neko negrib darīt un tikai gaida pabalstus. Tagad ir pilni meži ar ogām un sēnēm – lai iet un lasa gan savām vajadzībām, gan pārdošanai,” spriež I.Lukjanoviča. Viņa norāda, ka pagastā maz prasa un arī izmaksā pabalstus. “Pabalstus var maksāt ārkārtas situācijās, lai palīdzētu atrisināt radušās problēmas. Taču tā nevar būt sistēma,” atzīst I.Lukjanoviča

Kategorijas

Kategorijas