Turpmāk pašvaldību uzņēmumu daļu turētājs būs izpilddirektors

Leta

2020. gada 1. janvāris 11:53

139

Šodien stājas spēkā grozījumi “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas nosaka, ka turpmāk pašvaldībās kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņems izpilddirektors.

Līdz šim šie pienākumi parasti tika uzticēti pašvaldību politiskajai vadībai - mēram un viņa vietniekiem.

Turpmāk visās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs vismaz pusei no padomes sastāva būs jābūt neatkarīgiem padomes locekļiem. Likumā tiek precizēti neatkarīga padomes locekļa kritēriji. Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet arī uzraudzīt tās īstenošanu.

Turpmāk padomes locekļu skaits nedrīkstēs būt mazāks par trīs, bet ne lielāks par septiņiem padomes locekļiem. Padomes locekļiem prēmijas netiks izmaksātas.

Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām būs jāatklāj informācija par visām paziņotajām akcionāru sapulcēm, tajā skaitā par darba kārtību un lēmumiem. Tāpat būs jānodrošina noteiktas informācijas publiska pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācija par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem. Savukārt lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām pusēm. Minēto prasību izpildes pārraudzību no 2020. gada 1. marta īstenos Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

Lai nodrošinātu vienotu un profesionālu pieeju valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlasē, kā arī veicinātu pastāvīgu zināšanu pārnesi uz citiem atlases procesiem, turpmāk notiks centralizēta valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlase, kuru īstenos PKC sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētājiem.

Ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā precizēta valdes un padomes izveides un darbības kārtība, tostarp locekļu ievēlēšana.

Izmaiņas likumā noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) skaidroja, ka grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos situācija, kāda bija ar pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas satiksme" pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti.

Turpmāk par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas gala termiņa ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Tāpat valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process, kā arī plānots noteikt, ka kapitālsabiedrību padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas.

Tāpat noteikts, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām attieksies tādi paši noteikumi valdes un padomes locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem.

Turpmāk būs paredzēts liegt kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus pildīt ilgāk par gadu, tādējādi izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss.

Lai nodrošinātu lielāku atklātību, regulējuma izmaiņas paredz pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem. Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tostarp par to darba kārtību un lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Turpmāk pašvaldību uzņēmumu daļu turētājs būs izpilddirektors

Kategorijas