Pēc pieredzes pie kolēģiem Itālijā

2020. gada 10. janvāris 00:00

Alūksnes un Apes novada fonda Uzraudzības padomes locekle un sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Zvejniece aizvadītajā gadā piedalījās “Eiropas Kopienu Fondu Iniciatīvas” organizētajā mācību vizītē Itālijā, un viņai bija iespēja salīdzināt vietējā kopienu fonda darbību ar Itālijas kolēģu veikumu, attīstību un nākotnes izaicinājumiem. Jāatgādina, ka 2018. gada septembrī līdzīgā vizītē kopienu fondu pārstāvji viesojās arī Latvijā, Valmieras un Alūksnes apkārtnē, kad arī AANF dalījās veiksmēs, neslēpjot izaicinājumus, ar ko nākas saskarties. Ar gūtajām atziņām mācību vizītē Itālijā Ilze iepazīstina arī laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” lasītājus, kopienas pārstāvjus.Divpadsmit valstu tikšanās
“Kopā ar vēl 11 kolēģiem no Krievijas, Ukrainas, Gruzijas, Serbijas, Horvātijas, Albānijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas, Lielbritānijas un Spānijas kopienu fondu un atbalsta organizāciju pārstāvjiem, kā arī ar četriem vizītes organizatoriem, satikām vairākus kopienu fondu darbiniekus, brīvprātīgos, padomju locekļus, kopienu fondu atbalsta organizāciju un finansētāji pārstāvjus, kā arī iepazinām atbalstītās iniciatīvas un šo iniciatīvu īstenotājus. Ceļojumu sākām Itālijas ziemeļos Moncā netālu no Milānas, un to noslēdzām Salerno, netālu no Neapoles, pa ceļam iegriežoties Turīnā un Neapolē.
Kad man bija jānoformulē, ko ieguvu no mācību vizītes un ar ko varētu dalīties ar kolēģiem, tas izrādījās gana izaicinoši. Es nevarēšu piedāvāt konkrētas jaunas ziedojumu piesaistīšanas metodes, bet varu piedāvāt savu skatījumu uz satikto kopienu fondu attīstību un nākotnes izaicinājumiem, par ko domā viņi un ko arī mēs ik pa laikam apspriežam.

Senas filantropijas tradīcijas
Pašreiz Itālijā darbojas nedaudz vairāk nekā 40 kopienu fondu, un plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vēl trīs kopienu fondi. Filantropijas tradīcijas šajā valstī ir vairākus gadu simtus senas. Itālijas ziemeļos koncentrējas lielākā daļa finanšu resursu – lielu kompāniju, banku utt. Turīgām ģimenēm labdarības aktivitātes ir ierasta prakse, darbojas dažādi ģimeņu fondi. Bet kā mums stāstīja Itālijas kopienu fondu kustības pārstāvji, ziedošanas ieraša kopumā Itālijā joprojām nav ikdienišķa prakse. Arī kopienu fondu koncepts Itālijā ienācis salīdzinoši nesen. Pirmais kopienas fonds nodibināts pirms 20 gadiem – 1999. gadā. Tas nozīmē, ka vecākais kopienas fonds šajā valstī ir tikai pāris gadus senāks, nekā pie mums Latvijā.

Saskatītās atšķirības
Kopienu fondi Itālijā ir ļoti dažādi. Tiem nav viena noteikta standarta. Piemēram, Moncas un Briancas fondam ir 10 miljonus liels neaizskaramais kapitāls, savukārt fonds Neapolē sāka ar vienu miljonu, kā neaizskaramais kapitāls pašlaik ir arī no baznīcas apsaimniekošanā nodots tūrisma objekts – katakombas – un dažas ēkas. Vairākos fondos strādā apmaksāti darbinieki, savukārt citos darbu nodrošina brīvprātīgie. Vairākus kopienu fondus administratīvo izdevumu segšanai un neaizskaramā kapitāla papildināšanai atbalsta lielāki fondi, finansēm nākot no banku sektora.
Manis saskatītās atšķirības starp Latviju un Itāliju:
• Itālijā kopienu fondu izveidē iesaistījušās dažādas biedrības, pašvaldības, baznīcas, citi fondi. Līdz ar to man radās iespaids, ka apmeklētie kopienu fondi ir daudz vairāk institucionāli ievēroti. Padomē cilvēki darbojas ne tikai kā indivīdi, bet pārstāvot organizāciju. Kopienas fonds ir kā resursu sakopojums, nevis konkurents citām nevalstiskajām organizācijām (NVO) grantu piesaistē, projektu īstenošanā utt.
• Itālijā (lai gan paši apgalvo, ka NVO sektors nav ļoti spēcīgs) ir pietiekami daudz organizāciju, kur strādā apmaksāti darbinieki, līdz ar to kopienu fondiem ir reāli partneri, kuri īsteno apjomīgus projektus. Piemēram, par septiņiem miljoniem eiro no nulles izveidots centrs – ciemats cilvēkiem ar Alcheimera sindromu. Tāpat organizācija pielieto jaunākos pētījumus un praksē izmēģina pieejas cilvēku aprūpei.
• Kopienu fondos tiek apgrozītas daudz lielākas finanses, te jārunā par miljoniem, īpaši ziemeļu daļā, līdz ar to viņu izaicinājums ir, kā saglabāt neatkarību lēmumu pieņemšanā un finansējuma sadalē, kā saglabāt vai atjaunot saikni ar kopienu un tās vajadzībām. Arī mums ir iespēja jau laikus domāt, vai un kā iesaistām savas kopienas dažādās grupas.
• “Compania di San Paolo” (atbalsta kopienu fondu izveidi un darbību) pārstāvis akcentēja profesionālu, apmaksātu darbinieku nepieciešamību kopienu fondu ilgtspējīgai attīstībai. Šajā brīdī mani pārņēma prieks un pateicība, ka Borisa un Ināras Teterevu fonds Latvijas kopienu fondiem ir bijis neatsverams atbalsts.

Kāda ir kopienas fonda loma?
Un tomēr, neskatoties uz lielo finanšu apgrozījumu, iesaistītajiem darbiniekiem, neskaitāmajām kopienas vajadzībām, arī Itālijā aktuāls ir jautājums: “Kāda ir kopienas fonda loma?”. Kā nekļūt tikai par bankomātu, kā nodrošināt iedzīvotāju iesaisti, kā nekļūt par specifiskas jomas atbalsta fondu, kā sabalansēt dažādas vajadzības, kādus projektus atbalstīt, lai nodrošinātu ievērojamu ietekmi uz kopienas labvēlīgu attīstību? Kopienu fondu finansētāja pārstāvis savukārt sprieda, kā izmantot varu jeb ietekmi - vai finansējuma saņēmējus vadīt konkrētā virzienā pēc saviem ieskatiem, vai ļaut, lai finansējuma saņēmējs pasaka, kas īstenībā notiek konkrētajā kopienā un kā vislabāk izmantot līdzekļus. Varbūt risinājums ir zelta vidusceļā.

Rūpes un kvalitatīva
sadarbība
Šīs mācību vizītes vadmotīvs bija “Kopienas līderība”. Ko tas nozīmē jums? Vai, jūsuprāt, jūsu kopienas fonds ir kopienas līderis? Man kopienas līderība nozīmē būt kontaktā ar dažādiem cilvēkiem, organizācijām, grupām, lai justu, kas notiek apkārt, kādas ir vajadzības un jo īpaši, kādas būs nākotnes vajadzības, un nepārtraukti meklēt jaunas domas, skatījumus un iespējamos risinājumus.
Līderis nav pirmais un labākais, lai ko arī labākais nozīmētu. Es ticu, ka kopienai nav vajadzīga sacensība, bet rūpes un kvalitatīva sadarbība. Un cik dažādas mēdz būt kopienas, tik dažādi - kopienu līderi.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pēc pieredzes pie kolēģiem Itālijā

Kategorijas