Siltuma efekti un defekti

2020. gada 10. janvāris 00:00

Jaunā gada sākums turpina vecā tradīcijas un pārsteidz mūs ar janvārim netipiski siltu laiku. Iepriekšējo gadu siltās ziemas gaisa rekordi nu jau pārspēti, tādēļ nākas aizdomāties, kā šādi laikapstākļi var ietekmēt mūsu floru un faunu? Dažādu nozaru speciālisti atzīst, ka to tomēr nevajadzētu uztvert traģiski.

Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības eksperts:
“Ziemeļaustrumvidzemē, tātad Alūksnes un Apes novadā, ziema un augu miera periods turpinās, jo gaisa temperatūra turas tuvu nullei. Ja arī kokiem vietām pumpuri jau ir sabrieduši, šis process apstāsies. Nav izslēgts, ka februārī un martā Latvijā tomēr ieplūdīs aukstās gaisa masas, un par to, kā tas ietekmēs augus, tad varam runāt vēlāk.
Visi ziemojošie augi pēdējos gados jau pielāgojušies mainīgajiem laikapstākļiem Latvijā, tādēļ tie arī šoziem īpašas problēmas nevarētu radīt. Šur tur uz laukiem vērojamas lietus izveidotas ūdens lāmas. Kailsals naktīs tās, visticamāk, izsaldēs tukšas, mazinot izslīkšanas riskus, ja nē, mitrums var radīt ziemāju sakņu smakšanu. Lai gan šie augi ir ļoti izturīgi, tad gan laba raža tur noteikti nebūs.
Ja iestāsies kailsals, vietās, kur atsevišķi augi jau sadīguši, tie būtu jāpiesedz ar mulču. Savukārt, ja parādīsies arī sniega sega, viss būs droši – problēmu nebūs, jo sniegs augus pret salu aizsargā.
Tas, cik izturīgi pret ziemu kopumā būs dārzi, krūmi un ogulāji, tieši atkarīgs no tā, vai tie audzēti un kopti atbilstoši tehnoloģijām. Ja šie darbi veikti savlaicīgi, augiem nekas īsti nedraud. Bet, ja sliktas kopšanas dēļ augi ir novājināti, augu ziemcietības nebūs.
Kļūstot siltākam, asnus izdzen dažas pavasara puķes, kas, vēlāk apsalušas, vairs nespēj uzziedināt skaistu ziedu. Lai tā nenotiktu, dārzkopjiem, stādot sīpolpuķes, noteikti jāizvēlas pareizais stādīšanas dziļums un, kā jau teicu, jāpiesedz ar mulču.
Neparasti silta šī ziema pašlaik ir, bet nedomāju, ka Ziemeļaustrumvidzemes reģionā tā varētu radīt lielas problēmas.”
Elvijs Kantāns, ornitologs, putnu vērotājs:
“Putniem nometniekiem siltā ziema neko sliktu nevar nodarīt. Viņiem ir pat labāk, ja ir siltāks, ja sniega sega ir neliela, kā nesen bija Alūksnē. Tad viņiem ir vieglāk atrast barību, jo laukos un kokos vēl ir kukaiņi, pieejamas sēkliņas. Ja putns nav paēdis, bet ziemā uznāk liels aukstums, mazie putni nereti neiztur un aiziet bojā.
Savukārt gājputniem, kas aizkavējušies ar aizlidošanu vai nolēmuši palikt šeit, arī savā ziņā ir vieglāk, ja nav sniega segas un sala. Pretējā gadījumā viņi nolemti drošai nāvei. Slimie putni gan jebkurā gadījumā aizies bojā, tomēr siltā ziema viņa mūža ilgumu pagarina.
Tas, ka Alūksnes ezerā vēl peld gulbji, citur sastopami stārķi, arī nav nekas slikts. Lai putni dzīvo, ja tā ir izdomājuši. Tikai cilvēkiem jāņem vērā, ka viņus noteikti nedrīkst barot tad, kad aizsals ūdens un uzsnigs sniegs. Tas kategoriski aizliegts, jo tad viņi nelidos projām, bet izdzīvot šeit arī nevarēs. Mums šķiet – kas tur slikts! Putns šādā gadījumā būs drošs medījums plēsējiem. Ja gribas putnus barot, uzlieciet zīlītēm speķi!
Savvaļas dzīvnieki siltajā ziemā savu pelēko kažoku ir nomainījuši pret baltu. Tas gan nenāk viņiem par labu, jo nav sniega un viņu baltais kažoks ir saskatāms dzīvniekiem medītājiem.
Arī grauzēji mēdz naktīs staigāt pa neapsnigušajiem laukiem un pļavām, meklējot ēsmu. Ar to viņi riskē nokļūt pūces nagos. Savukārt sniegotā ziemā viņi ir pasargāti, jo savas alas taisa zem sniega, kur pūces vai lapsas viņus nevar saskatīt.”
Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā laika periodā no 1961. gada līdz 2010. gadam
● vidēji no +4,9 C Vidzemes un Alūksnes augstienēs līdz +7,1o C valsts dienvidrietumos.
● vidējās gaisa temperatūras vērtības ir paaugstinājušās par 0,7o C, viskrasāk palielinoties gada minimālajai vērtībai – par vidēji 1,7o C.
● sala dienu skaits no 96 dienām Baltijas jūras piekrastē līdz 155 dienām Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kas ir par 9 dienām mazāk.

Avots: VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Siltuma efekti un defekti

Kategorijas