Iedzīvotāji un pašvaldības reformā nejūtas sadzirdēti

2020. gada 10. janvāris 00:00

1316

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 10. janvārī sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos 335 priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem. Komisija saņēmusi vēstules no vairāk nekā 100 pašvaldībām ar atzinumiem par jau sagatavoto likumprojektu.
Līdz šim gan no pašvaldību puses, gan iedzīvotājiem izskanējis apgalvojums, ka pašvaldību viedoklī neviens neieklausās, nenotiek sarunas, pašvaldības un iedzīvotāji nav sadzirdēti. Arī daļa apeniešu vēl joprojām jūtas neuzklausīti un nesadzirdēti, tādēļ vēl vakar komisijai nosūtīja 115 iedzīvotāju parakstītu vēstuli.

Dome lemj par labu Smilteni
“Alūksnes un Malienas Ziņas” jau rakstīja, ka decembrī Apes novada domei bija jāpieņem lēmums par konkrētu administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu. Likumprojekts paredz, ka reformas ietvaros Apes novads tiks pievienots Smiltenes novadam, izveidojot jaunu novadu, kurā ietilps pašreizējo Smiltenes, Apes un Raunas novadu teritorijas. Deputāti vienbalsīgi atbalstīja Saeimas sagatavoto likumprojektu, kurā plānots Apes novadu pievienot Smiltenes novadam.
Pēc ārkārtas domes sēdes J. Liberts laikrakstam pauda savu viedokli, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai aicināt domei iesniegt šādu lēmumu nebija korekti, jo, tiekoties divas reizes ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un ministrijas pārstāvjiem, Apes novada dome par reformu jau savu viedokli bija izteikusi. “Galīgo lēmumu par novadu apvienošanu pieņems Saeima, nevis pašvaldības. Pašvaldības nebija šīs reformas ierosinātājas, jo, ja finansējuma sadale būtu tāda pati, kā līdz šim, mūsu pašvaldībai reforma nav nepieciešama, mēs arī līdz šim saviem iedzīvotājiem sniedzām pietiekami kvalitatīvus pakalpojumus. Ja reforma tomēr notiek, Apes novada dome meklē iespējas pievienoties tam kaimiņu novadam, pie kura pēc iespējas mazāk no reformas nāktos ciest, un tas pēc mūsu vērtējuma šoreiz ir Smiltenes novads. Uzskatu, ka nav būtiski, kurā novadā pēc nosaukuma pieejami pakalpojumi, būtiski ir, lai iedzīvotājiem tie ir nodrošināti,” teica J. Liberts.

Vāc parakstus vēlreiz
Daļa Apes novada iedzīvotāju ar šādu domes lēmumu nav apmierināti un, lai gan savu vēlmi pievienoties Alūksnes novadam pauda jau sapulcē, tiekoties ar ministru Juri Pūci un ministrijas pārstāvjiem, kā arī ar 222 parakstiem apliecinātu vēstuli iesniedza ministrijā jau jūnijā, tagad atsevišķa apeniešu domubiedru grupa pēc Andra Zeltiņa un Ilzes Sproģes iniciatīvas atkal bija uzsākusi parakstu vākšanu. Tagad, respektējot Virešu, Gaujienas un Trapenes pagastu iedzīvotāju viedokli, apliecina vēlmi Alūksnes novadam pievienot tikai Apes pilsētu un Apes pagastu.
“Apes novada dome nobalsoja un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai aizsūtīja savu lēmumu, kurā pausta vēlme Apes novadu pievienot Smiltenes novadam. Tomēr uzskatu, ka Apes novada pašvaldība nav uzklausījusi savu iedzīvotāju viedokli iespējamās apvienošanās jautājumā, jo atsevišķas iedzīvotāju sapulces par šo jautājumu nav organizētas. Tādēļ mēs sagatavojām vēstuli ar iepriekš minēto lūgumu, kuru nu parakstījuši 115 Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji,” laikrakstam saka I. Sproģe.
Vēstule sagatavota iesniegšanai Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kam nosūtīta vakar, 13. janvārī.

Nepieļauj domu dalīt Apes novadu
Pēdējo gadu laikā starp Apes un Smiltenes pašvaldību patiešām izveidojusies veiksmīga sadarbība, un Smiltenes novada dome, kad tās priekšsēdētājs bija Gints Kukainis, jau tika izteikusi gatavību apvienoties ar Apes novadu. Tagad G. Kukainis šo amatu atstājis un par domes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais domes deputāts Edgars Avotiņš, kurš domi pašlaik vada tikai piecas nedēļas. Taču arī E. Avotiņš “Alūksnes un Malienas Ziņām” apstiprina - ja Apes novada dome lēmusi par nedalītu pievienošanos Smiltenei reformas gaitā, lēmums tiks respektēts.
“Mēs atbalstām viņu lēmumu un nepieļaujam domu, ka Apes novadu varētu sadalīt, tikai daļu pievienojot Smiltenei,” saka E. Avotiņš. Priekšsēdētājs sarunā laikrakstam uzsver, ka smiltenieši, apeniešiem apvienojoties, ko solīt pat nevēlas. “Ja Apes novada iedzīvotāji ir papētījuši līdzšinējo Smiltenes novada pašvaldības budžetu, tad tur ir skaidri redzams, kādos objektos nauda tiek investēta. Tā netiek izlietota tikai pilsētai, bet novirzīta arī pagastu labiekārtošanai, lauku ceļu sakārtošanai, ierīkojam ielu un ceļu apgaismojumu, siltinām novadā esošās skolas. Tajā pašā laikā finanšu saistības arī mums nav nemaz tik ievērojamas. Ceru, ka to, pieņemot lēmumu par apvienošanos, ir izvērtējusi vismaz Apes novada pašvaldība,” saka E. Avotiņš.

Apeniešiem nav jāuztraucas
E. Avotiņš uzsver – smiltenieši vienmēr uzskatījuši, ka Smiltenes novads būs spēcīgs vienīgi pie nosacījuma, ka tas attīstās pēc iespējas vienmērīgāk, lai nebūtu naudas līdzekļu koncentrēšanās tikai pilsētā. “Tā domi virzījuši līdzšinējie domes priekšsēdētāji, un arī es šajā jautājumā neko nemainu,” saka
E. Avotiņš. Viņš vēl piebilst, ka smiltenieši negrasās arī apstāties jaunu darba vietu radīšanā, lai gan novadā bezdarbs ir tikai deviņi procenti un darba vietas tur raduši arī vairāki desmiti apeniešu. Tāpat priekšsēdētājs sola, ka apvienotajā novadā noteikti turpinās attīstīt uzņēmējdarbību un uzlabot dzīvojamo fondu. “Domāju, ka apeniešiem, pievienojoties Smiltenes novadam, nav jābažījas, ka viņi paliks kā novada nomale vai tiks kādā veidā apdalīti. Protams, lauki paliek tukšāki un kaut kas ir jādara, lai cilvēki paliek pie mums. Nav noslēpums, ka Smiltenes novads ir viens no tiem novadiem, kas atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, jo no tās vairāk saskatām ieguvumus, kas gan arī nebūs redzami tūlīt, nekā trūkumus. Ceru, ka pēc vairākiem gadiem apvienojušies novadi tomēr varēs vērtēt, ka šī bija pareizā izvēle,” saka E. Avotiņš.

Defekti jāpārvērš efektos
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs A. Dukulis laikrakstam apstiprina, ka dome reformas kontekstā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai jau darījusi zināmu savu lēmumu – ja Apes novada dome un iedzīvotāji izsaka vēlmi pievienoties Alūksnes novadam, pašvaldība to labprāt respektēs un būs atvērta sadarbībai.
“Ja mēs vēlamies sakārtot savu valsti teritoriāli, tad tagad jāmēģina tās kļūdas, kas pieļautas iepriekšējās reformas laikā, labot, tā sakot, defektus pārvērst efektos. To vēlreiz savā runā apliecināja arī Valsts prezidents Egils Levits, nesen viesojoties Viļakas novadā un uzsverot, ka, īstenojot reformu, jāveic nevis mehāniska novadu pārdalīšana, bet jāievēro arī kultūrvēsturiskie aspekti. Pašvaldībām apvienojoties, tomēr ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis,” domā A. Dukulis.

Izmaiņas vēl būs
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai iesniegto priekšlikumu lielais apjoms nenoliedzami liecina, ka līdzšinējais darbs bijis nekvalitatīvs, bet turpmāk vairs nevaram atļauties radīt nekvalitatīvus normatīvos aktus, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. “Uzskatu, ka izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas likumprojektos vēl būs,” teic viņš.
Joprojām aktuāli ir daudzi jautājumi, nav skaidru kritēriju pašvaldību veidošanas procesā, ir neskaidrības ar pierobežas jautājumu un nomales efekta novēršanu, kultūrvēsturisko novadu saglabāšanu, sociālekonomisko pamatojumu un citu, norāda Latvijas Pašvaldību Savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule.

Lai skaidrotu jautājumus par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, uzklausītu viedokļus un ieteikumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveidojusi Zvanu centru.
● Tālrunis: 68 806 999.
● Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai 9.00 – 17.00.
● Ir iespēja saņemt atbildi rakstiski uz pasta adresi.
● Jautājumus un priekšlikumus var iesūtīt arī rakstiski: reforma@varam.gov.lv
Reformas izvirzītais mērķis līdz 2021. gadam:
● izveidotas ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām;
● pašvaldības spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā;
● pašvaldības sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji un pašvaldības reformā nejūtas sadzirdēti

Kategorijas