Nelūgtie viesi mājokļos – grauzēji

2020. gada 17. janvāris 00:00

296

“Mums mājās nāk tik daudz žurku kā nekad! To ir daudz un visur. Kāpēc tā?” - šādu jautājumu laikraksta redakcijā pēdējā laikā esam saņēmuši vairākkārt, tādēļ meklējām tam skaidrojumu.
Deratizācijas pakalpojumu uzņēmuma SIA “HD Serviss” valdes priekšsēdētāja Daiga Jursa atzīst – skaidrojums ir vienkāršs: pērn rudenī bija salīdzinoši silti laikapstākļi, kas veicināja labvēlīgus dzīves apstākļus grauzējiem brīvā dabā.

Mitinās tur, kur pārtika
Līdz ar to grauzēji dabā arī savairojās vairāk un uz mājokļiem sāka pārvietoties vēlāk, septembra beigās un oktobrī, nekā ierasts.
“Tieši labvēlīgie laikpstākļi veicināja grauzēju vairošanos brīvā dabā. Tā nevar teikt, ka citos gados to bijis ievērojami mazāk. Šogad grauzēji iekļuva ēkās, kur nenotiek profilaktiskie grauzēju iznīcināšanas pasākumi, tāpēc cilvēkiem šķita, ka to ir vairāk nekā citos gados. Vienkārši ēkās, kurās tiem ir labvēlīgi iekļuves apstākļi un pārtikas produkti, caurumi, pusatvērti logi uz pagrabiem, vēdkanālu caurumi māju pamatu daļā, bēniņi ar dažādām mantām, pagrabi ar dārzeņiem, graudu glabātuves un tamlīdzīgi, vienmēr ir novērots daudz grauzēju. Ja cilvēki profilaktiski neveic to piekļuves ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus, tad to skaits vienmēr ir liels, arī vasarā, jo grauzēji bieži vien nāk baroties tur, kur ir pārtikas produkti,” skaidro D. Jursa.

Žurku bioloģiskais cikls
Grauzējiem gadā parasti ir divi līdz trīs metieni. Vienā metienā mātītei var piedzimt divi līdz 13 mazuļi. Mazie grauzēji patstāvīgi kļūst trīs līdz četru mēnešu vecumā. D. Jursa uzsver - protams, ja mājokļu tuvumā ir kāda vieta to dzīvei un attīstībai: atkritumu izgāztuve, konteineri, graudaugu lauki, lauksaimniecības produktu noliktavas vai pārtikas pārstrādes uzņēmumi, būvju augšdaļas un citas vietas, kur grauzējiem ir labvēlīgi barošanās apstākļi, tad tie tur tuvumā veido arī savas uzturēšanās vietas - alas, midzeņus un vairojas.
“Kad grauzēju izdzīvošanas apstākļi, tuvojoties ziemai, pasliktinās, tie meklē citu vietu, kur pārziemot - iekļūst telpās, tostarp mājokļos, saimniecības ēkās un citviet. Mātītes pirms metiena meklē mazuļu attīstībai labvēlīgus apstākļus un rudens, ziemas periodā bieži vien migas mazuļiem veido ēkās, kur var iekļūt. Jā, tiesa, ka žurkas spēj iekļūt telpās arī pa ļoti maziem caurumiem, bet tās spēj arī izgrauzt caurumus savā ceļā, pa kuriem pēc tam pašas ērti pārvietojas,” saka D. Jursa.
Cīņa ar grauzējiem
Ko darīt ar nevēlamajiem grauzējiem mājās, kuri var nodarīt lielu skādi, un kā visefektīvāk ar tiem cīnīties? D. Jursa atzīst – ja konstatēts, ka īpašumos ir grauzēji, ir jāatrod vietas - caurumi, pa kuriem tie iekļūst, un tie jālikvidē. “Ja to nav iespējams izdarīt, tad jāveic mehāniska to izķeršana ar slazdiem vai to iznīcināšanai jāizliek saindēta ēsma, kuru var iegādāties saimniecības preču veikalos vai specializētajos uzņēmumos, kas sniedz šādus pakalpojumus,” iesaka D. Jursa.

Mazām pelītēm – mīkstās pastas
Nereti arī cilvēki paši rīkojas neapdomīgi un pievilina grauzējus saviem mājokļiem. “Visbiežāk mēs esam novērojuši, ka ēkās ir visai brīva iekļuve caur bēniņiem, pagrabiem, ventilācijas, kanalizācijas sistēmām, ēku siltinājuma vietām, kas nav noslēgtas. Cilvēki nevar zināt, pa kuru vietu grauzēji izvēlēsies iekļūt ēkās, bet tomēr galvenās to iekļūšanas iespējas būtu jāsamazina līdz minimumam.
Bieži vien cilvēki iegādājas līdzekļus, kas nav paredzēti konkrēto grauzēju iznīcināšanai. Iegādājoties šos līdzekļus, ir jāsaprot, kādus grauzējus vēlamies iznīcināt. Piemēram, mazas pelītes nekad neēdīs vaska bloku veida līdzekļus, bet labāk izvēlēsies mīkstās pastas līdzekļus. Cilvēki arī baidās izlikt deratizācijas līdzekļus, jo domā, ka nomirs mājdzīvnieki, kuri, iespējams, arī apēdīs saindēto grauzēju vai ēsmu. Nav jābaidās - mājdzīvnieki apzināti neēd deratizācijas līdzekļus, kas ir pieejami veikalos. Savukārt indes deva deratizācijas līdzekļos grauzēju iznīcināšanai ir vairākas reizes mazāka nekā tā nepieciešama dzīvnieku saindēšanai. Tāpēc pat gadījumā, ja kaķis apēdīs peli, kura apēdusi deratizācijas līdzekli, tas nenomirs,” norāda D. Jursa.

Nevajag gaidīt grauzēju ierašanos
Ja nav vēlmes pielietot ķīmiskos grauzēju iznīcināšanas līdzekļus, tad nevēlamie mājas iemītnieki jāizķer ar slazdiem. D. Jursa uzsver - profesionālā darba pieredze tomēr pierāda to, ka lielas grauzēju apdzīvotības gadījumos visefektīvākā ir ķīmisko grauzēju iznīcināšanas līdzekļu (deratizācijas līdzekļu) izmantošana ne tikai periodiski, kad konstatēti grauzēji, bet arī profilaktiski.
“Uzņēmumi slēdz līgumus par regulāriem deratizācijas pakalpojumiem, savukārt iedzīvotājiem tas šķiet nelietderīgi, tādēļ viņi parasti sāk satraukties tikai tad, kad grauzēji ir klātesoši. Tomēr arī iedzīvotājiem nevajag gaidīt, kad tie ieradīsies, bet rudenī jau profilaktiski veikt deratizācijas pasākumus, izliekot ēsmu konstatētajās grauzēju uzturēšanās vietās. Ja to izdara laikus, tad, iespējams, mājoklī grauzēju iznīcināšanas pasākumi būs jāveic tikai vienu reizi sezonā,” rosina D. Jursa.

Zaudējumi transportam un kravām
Nereti nākas dzirdēt, ka grauzēji nodara postījumus, mājokļos sagraužot elektroinstalācijas vadus un kabeļus, kas ir arī iemesls ugunsnelaimei. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā laikrakstam norāda, ka cēloņus ugunsgrēkiem skaidro Valsts policija, tādēļ dienesta rīcībā šādas statistikas nav. Savukārt Valsts policijā norādīja, ka arī viņiem šādu datu nav.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda - statistika apdrošinātāju sistēmās praktiski netiek izdalīta pēc tik specifiska cēloņa, tādēļ dati nav pieejami. “Par šādiem gadījumiem vispār esam dzirdējuši ļoti, ļoti reti. Atsevišķi izdalītas statistikas tieši gadījuma retuma dēļ asociācijā nav. Kopumā varam komentēt, ka apdrošinātie īpašumi parasti tiek uzturēti labāk, īpašnieku rūpes par savu īpašumu pierāda jau tas vien, ka viņš ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu. Attiecīgi tie ir arī labāk pasargāti pret grauzēju nodarītiem zaudējumiem. Apdrošinātāji biežāk sastopas ar grauzēju nodarītiem zaudējumiem transporta līdzekļiem un kravām, bet arī tas ir reti, un zaudējumi ir nelieli. Saimniecības ēkās, jo tās parasti nav tik cieši noslēgtas (pamati, ieeja, vēdināšanas atveres, jumta kores u.c.) kā dzīvojamās ēkas. Saimniecības ēkās grauzējus mazāk “traucē” arī cilvēku klātbūtne,” saka
J. Abāšins.

Interesanti fakti par žurkām
        Žurkas pārnēsā vairāk nekā 60 bīstamas slimības, ieskaitot leptospirozi, Hanta vīrusu, tīfu, meningītu un citas.
        Žurkas spēj šķērsot ūdeni, jo tās spēj peldēt trīs dienas no vietas. Tādēļ tas nav mīts, ka žurkas spēj izpeldēt caur kanalizāciju un nokļūt mājā caur tualetes podu.
        Žurkas arī ir izcilas kāpējas un spēj uzrāpties pa pilnīgi gludu mājas sienu līdz jumtam.
        Žurkas dzīvo 2 - 3 gadus un spēj dzemdēt pirmos žurkulēnus jau dažu nedēļu vecumā.
        Žurkas ir sabiedriskas un darbojas komandā – tās spēj pat sastāties piramīdā, lai tiktu pie priekšmetiem un ēdiena, kas uzkārts augstāk par zemi.
        Žurkas asina un īsina zobus, graužot visu, ko redz. Kādēļ? Jo žurkām zobi aug ar ātrumu gandrīz 14 cm gadā! Rezultātā to zobi ir tik asi, ka tās spēj izgrauzties cauri cementa vai izdedžu blokiem un pat svina caurulēm.
        Žurkas ir peļu dzimtas grauzēji. Pasaulē zināmas 58 to sugas, kas pārsvarā dzīvo tropu un subtropu mežos. Visplašāk izplatītās sugas ir pelēkā žurka un melnā žurka (Latvijā sastopamas abas šīs sugas), kuras kopā ar cilvēkiem ir izplatījušās pa visu pasauli. Vienīgās vietas, kur žurkas nav radušas sev mājvietu, ir aukstie Arktikas un Antarktikas apvidi, kā arī dažas okeānu salas.
        Žurku svars parasti nepārsniedz 500 gramus. Žurku ķermeņa garums ir 8 līdz 30 centimetri, astes garums apmēram līdzīgs ķermeņa garumam.
Avots: www.vikipēdija.lv un citi internetā pieejamie materiāli

Kā cilvēkiem sevi pasargāt no grauzējiem?
        Jāievēro īpašuma uzturēšanas pamatlietas, lai preventīvi novērstu grauzēju iekļūšanu un uzdarbošanos – īpašumam jābūt tīram un sakārtotam, jārūpējas par ventilācijas un citu šahtu piemērotiem noslēgšanas risinājumiem.
        Saimniecības ēkās jāseko, lai grauzējus lieki nepievilinātu pārtika, piemēram, atklātās kastēs izbērti graudi, dārzeņi, zirņi utml. Ja nepieciešams, jāizmanto dažādas grauzēju apkarošanas metodes.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nelūgtie viesi mājokļos – grauzēji

Kategorijas