Izglītības reforma: no pasīvas mācīšanās uz aktīvu izziņas procesu

2020. gada 17. janvāris 00:00

Tāpat kā visā Latvijā, kompetenču pieeja mācību saturā no nākamā mācību gada vispārizglītojošās skolās jāievieš arī Alūksnes un Apes novados. Valsts izglītības satura centrs (VISC) jau no 2016. gada 17. oktobra Latvijā īsteno projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), kā mērķis ir izstrādāt un ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, lai skolēni gūtu dzīvei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.
Projektu īstenot bija paredzēts piecos gados, līdz 2021. gada 16. oktobrim, pārskatot un pilnveidojot pašlaik spēkā esošos mācību satura dokumentus, izstrādājot tam atbilstošas mācību priekšmetu programmas un mācību materiālus, arī bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem.
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča.Foto: no AMZ arhīva

Mērķis – lietpratīgs skolēns
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju pirmsskolas izglītībā sāka ieviest no pagājušā gada septembra, bet vispārējā izglītībā tas tiks realizēts pakāpeniski. “Pilnveidotā mācību satura un pieejas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālus dzīves izaicinājumus, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Lietpratība jeb kompetence ir spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā - izglītības, darba, personiskā vai sabiedriski politiskā. Tā ietver zināšanas, prasmes un ieradumus, kas saistīti ar motivāciju un gribu. Tādēļ viens no būtiskiem uzdevumiem, pārskatot mācību saturu, ir mazināt sadrumstalotību, kā arī pasīvu, no reālās dzīves situācijām atrautu zināšanu apguvi. Pēctecība, sistemātiskums un integritāte ir pamatprincipi, uz kā balstīta jaunā satura izveide,” laikrakstam skaidro Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča.
Pilnveidotā mācību satura un pieejas mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst satura sadrumstalotību, dubultošanos un informatīvu pārblīvētību, veicināt kopsakarību izpratni un spēju zināšanas pielietot.

Mācīšanās iedziļinoties, caurviju prasmes
Lietpratības attīstīšana ir saistīta ar mācīšanos iedziļinoties – procesu, kura laikā skolēns attīsta spēju vispārināt, pārnest jaunās zināšanas un prasmes gan uz nezināmām, gan reālās dzīves situācijām, priekšplānā mācīšanā izvirzot procesus, ar kuru palīdzību iegūst zināšanas, ne tikai uzkrāj noteiktu satura apjomu. Īstenojot metodisko pieeju, kas rosina mācīties iedziļinoties, skolotājs dod iespēju skolēnam izmantot un attīstīt augstākā līmeņa domāšanas prasmes, spēju analizēt, izvērtēt, risināt problēmas, lai skolēnam veidotos patiesa izpratne par apgūto saturu un viņš prastu risināt kompleksus uzdevumus jaunās situācijās un kontekstos.
“Mācīšanās iedziļinoties pieejas īstenošanai skolā jāizveido atbilstoša mācību vide – jēgpilna, mainīga un izzinoša, pētīt, mācīties un radīt rosinoša, droša un nediskriminējoša, fiziskajai, garīgajai un intelektuālajai attīstībai labvēlīga. Mācību vide būs orientēta uz savstarpēju uzticēšanos, sadarbību un atbalstu, kas veicinās skolēnu patstāvības un rīcībspējas attīstību. Savukārt caurviju prasmes (kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālā pratība) ietver nozīmīgus skolēna darbības kognitīvos, afektīvos un sociālos aspektus, kas attiecas uz visiem cilvēka darbības virzieniem. Caurviju prasmes palīdz apgūt zināšanas dažādos kontekstos, stiprina jauno zināšanu sasaisti ar personisko pieredzi. Pirmsskolas vadlīnijas un abi standarti nosaka ietvaru un mācību darba organizāciju, kas dod iespēju apgūt zināšanu pamatus kopā ar caurviju prasmēm un vērtībās balstītiem tikumiem. Lai mācību procesā skolēnam sniegtu iespēju iedziļināties, skolu darbā nepieciešams mainīt uzsvarus, ko un kā māca,” norāda vadītāja.

Pamatizglītībā jāapgūst pamatprasmes
G. Kupča skaidro, ka pamatizglītībā skolēnam jāapgūst pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, caurviju prasmes, ieradumi, lai varētu tālāk mācīties visu mūžu, lai skolēni saprastu, ko darīs turpmāk savā izglītībā.
“Pamatskolā skolēni tāpat kā līdz šim apgūs ierastos mācību priekšmetus - latviešu valodu, matemātiku, dabaszinības, fiziku, ķīmiju un citus, kam pievienosies atsevišķi jauni mācību priekšmeti, piemēram, teātra māksla, dizains un tehnoloģijas.
Atbilstoši mūsdienu prasībām pastiprinās datorikas apguvi, sākot to mācīt jau no 1. klases, un tradicionālo mācību priekšmetu saturā aktualizēs mūsdienīgus jautājumus, jēdzienus un prasmes, piemēram, medijpratību, kritisko domāšanu un prezentācijas prasmes,” skaidro vadītāja. Mācību saturs veidots, koncentrējoties uz būtisko, kas jāapgūst skolēnam. Tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām lielajām idejām jeb galvenajām atziņām, par ko skolēnam jāiegūst izpratne. No tām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības. “Katrā mācību jomā ir formulēts skaidrs, izmērāms rezultāts – pratība, ko veido zināšanas, izpratne un jomas pamatprasmes, kā arī caurviju prasmes, attieksmes un ieradumi, kas balstīti vērtībās. Skolēna mācīšanās rezultāts ir lietpratība,” stāsta
G. Kupča.

Vidējā izglītība atbilstoši nākotnes plāniem
Savukārt vidusskolas loma ir individuāla iedziļināšanās atbilstoši mērķiem, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus 10.,11. klasē, tad mācoties dziļāk, jau šaurākā jomu lokā 11.,12. klasē.
“Vispārējās vidējās izglītības pakāpes mērķis ir palīdzēt jaunietim apzināties savas intereses un spējas, sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai profesionālai darbībai. Šajā kontekstā projekts “Skola2030”, turpinot satura un pieejas pilnveidi vispārējā izglītībā, ir izstrādājis un piedāvā izglītības satura plānošanas principus vispārējā vidējā izglītībā, kas dos skolēniem iespēju vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem. To nodrošinās mazāks mācību priekšmetu skaits un iespēja 30 % mācību laika veltīt padziļinātiem un specializētiem kursiem. Rezultātā skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties un spēcīgāka savu interešu apzināšanās. Kvalitatīvas izglītības piedāvājums un augstas prasības visās mācību jomās nodrošinās absolventu labāku kopējo sagatavotību turpmākajām gaitām,” skaidro G. Kupča.

Atbalsts arī pedagogiem
Projekta piecos gados valstī plānots izveidot atbalsta mehānismu skolu vadītājiem, skolotājiem, arī pašvaldībām un vecākiem, lai mācību pieejas maiņa būtu sekmīga visās Latvijas pirmsskolās un skolās un lai līdz 2021. gadam katram bērnam un jaunietim Latvijā tiktu nodrošinātas mūsdienīgas izglītības iespējas.
Projekta ietvaros ir apstiprinātas pirmsskolas vadlīnijas un standarti pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, izveidota mācību resursu krātuve “www.mape.skola2030.lv”, kas ir publiski pieejama interneta vietne skolēniem, skolotājiem, vecākiem, izglītības iestāžu vadītājiem. Tajā var aplūkot un izmantot savā darbā izstrādātos mācību līdzekļus. “Skola2030” ziņu izdevumi ”Domāt.Darīt.Zināt” piedāvā gan teorētisko materiālu, gan skolu pieredzi par jaunā mācību satura un pieejas īstenošanu. Savas zināšanas pedagogi var papildināt vebināros, e - mācībās, “Skola2030” un Izglītības pārvaldes organizētos semināros un kursos. “Tomēr, neskatoties uz paveikto, ir vēl daudz darāmā. Pašlaik pedagogiem nav iespēja iepazīties ar daļu pamatizglītības programmu un nav pieejamas izglītības programmas 10. -12. klasei. Tādējādi pedagogiem var pietrūkt laika pamatīgi iepazīties ar jauno programmu saturu un iespējām papildināt savas zināšanas līdz satura ieviešanas uzsākšanai,” saka G. Kupča.

Ievērojami finanšu
ieguldījumi
Tie būs arī ievērojami finansiāli ieguldījumi katrai pašvaldībai. Ieviešot jauno mācību pieeju pirmsskolas izglītības posmā, Alūksnes novada pašvaldība no budžeta katrai bērnudārza grupiņai 2018. un 2019. gadā piešķīra 500 eiro, bet Apes novada pašvaldība līdzekļus šim nolūkam izdalīja pakāpeniski visa mācību gada laikā. Turpinot ieviest jauno pieeju mācīšanai skolēniem vecumā no sākumskolas gadiem līdz vidusskolai, ieguldījumi no pašvaldības budžeta būs nepieciešami ievērojami lielāki.
Lai Alūksnes novada pašvaldība ar to varētu rēķināties, gatavojot šā un nākamā gada pašvaldības budžetu, 13. janvārī G. Kupča ar paveiktajiem un plānotajiem pasākumiem iepazīstināja deputātus, kuri strādā Sociālajā, izglītības un kultūras komitejā. Viņa norādīja, ka projekta ietvaros arī turpmāk plānotas mācības pedagogiem. Lai īstenotu mūsdienīgu mācību procesu, ir izstrādāti visdažādākie metodisko līdzekļu komplekti, programmatūras, interaktīvie mācību līdzekļi un cits, kas skolotājam palīdz sagatavoties stundām. Tie izstrādāti, lai skolēni varētu apgūt mācības, izmantojot gan vizualizācijas, gan audio risinājumus, kā arī attīstīt radošo, loģisko, analītisko un telpisko domāšanu. Skolēni vieglā un aizraujošā veidā var apgūt arī sarežģītu un nopietnu mācību vielu. Viss, kas nepieciešams šādas programmatūras darbībai, ir dators vai interaktīvais ekrāns, interneta savienojums un attiecīgas programmatūras licence.

Finansējums jāparedz laikus
Katrā mācību iestādē būs nepieciešami, piemēram, eksperimentu komplekti dabaszinībās sākumskolai, jaunā eksperimentu komplektu sērija fizikā un ķīmijā, digitālās mērīšanas un datu reģistrēšanas ierīces, mikroskopi un mikroskopu kameras, radošās tehnoloģijas, jauns dabaszinātņu un matemātikas kabinetu aprīkojums, ierīces pētnieciskajai darbībai bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā, nodrošinājums eksperimentu sagatavošanai un demonstrēšanai bioloģijā, fizikā un ķīmijā. Nozīmīga tendence ir arvien pieaugošais uzsvars uz vēlmi un nepieciešamību skolēnos attīstīt mūsdienīgam inženierim nepieciešamās prasmes - radošumu, dizaina domāšanu, programmēšanu, konstruēšanu. Šo prasmju attīstīšanai nepieciešamās izglītības tehnoloģijas – 3D printeri, darbgaldi, programmēšanas komplekti un roboti. Tādēļ G. Kupča izteica priekšlikumu 2020., 2021. un 2022. gadā pakāpeniski piešķirt papildu finansējumu mūsdienīgu mācību līdzekļu un izglītības tehnoloģiju iegādei, lai nodrošinātu pilnveidotā satura un pieejas ieviešanu Alūksnes novada skolās. Viņa arī pauda viedokli, ka mazākās novada skolas specifiskos mācību līdzekļus nevarēs atļauties iegādāties, bet tos noteikti iegādās visas Alūksnes pilsētas skolas, pēc tam ļaujot šos mācību līdzekļus izmantot arī pārējām skolām.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Sociālās, izglītības un
kultūras komitejas priekšsēdētājs Aivars Fomins:
“Lai nodrošinātu mūsu novada bērniem kvalitatīvu izglītību, ieviešot jaunās kompetenču pieejas izglītību, Alūksnes novada pašvaldībai nākamajos gados budžetā jāparedz vairāki desmiti tūkstoši eiro. Ieviešot kompetenču izglītību pirmsskolā, katrai bērnudārza grupiņai piešķīrām 500 eiro, neskatoties uz bērnu skaitu tajā. Dažām šis darbs un līdzekļu izlietojums bija veiksmīgs, citām – ne tik veiksmīgs, tādēļ, domāju, vairāk jāseko līdzi naudas sadalei un izlietojumam pa konkrētām pozīcijām. Lielākās novada skolas un viņiem nepieciešamo nākamā gada mācību līdzekļu grozu jau esam apzinājuši, tādēļ budžetā šim nolūkam paredzamo naudu būs vieglāk saplānot.”
Foto: no AMZ arhīva

Apes novada pašvaldības izglītības darba atbalsta speciāliste Gunta Ļuļe:
“Līdz šim izglītības iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu esam centušies virzīt līdzi prasībām, kas nepieciešamas kompetenču izglītības ieviešanai, iekļaujot to gadskārtējā pašvaldības budžetā. Jau pērn Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte” ar labām sekmēm iesaistījās kompetenču izglītības ieviešanas pilotprojektā un bija vieni no spēcīgākajiem šajā jomā. Iespējams, uz šo kompetenču ieviešanu turpmāk vairāk būtu jāskatās no mācību metožu viedokļa, jo novadā ir tikai viena, Trapenes sākumskola, un, kā zinām, sākumskolas klasēm vēl nav šie ķīmijas, fizikas priekšmeti, kas prasa lielāku materiālo ieguldījumu. Savukārt Dāvja Ozoliņa Apes novada vidusskolā, ņemot vērā pašreizējo skolēnu skaitu, iespējams, ka tas arī nebūs aktuāli, jo skolēnu skaits neiekļaujas kritērijos, kas atbilst vidusskolas klašu komplektēšanai. Līdz ar to arī jautājums par kompetenču pieeju vidusskolas klasēs šobrīd Apes novadā nav aktuāls.
Protams, pedagogi apmeklē seminārus, apgūst jaunās mācību pieejas, kas, kā jau viss jaunais, rada bažas un neziņu. Pedagogu trūkums Apes novadā nav vērojams, viņu vidējais vecums ir 45 gadi, tomēr jāatzīst, ka vīriešu šajā profesijā varētu būt vairāk. Drīzāk problēmas sagādā atbalsta personāla, piemēram, logopēdu un psihologu trūkums, jo bērnu, kam vajag šāda veida palīdzību, kļūst arvien vairāk.”
Foto: no personīgā albuma

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre – Dobre:
“Ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā 1., 4., 7. un 10. klasēs, protams, daudz kas vēl nav skaidrs, taču mums ir plāni un ieceres, ko īstenot 7. un 10. klasēs. 15. janvārī tikos ar Alūksnes novada vidusskolas un Izglītības pārvaldes vadību, lai runātu par kompetenču izglītībai nepieciešamo mācību līdzekļu komplektu novadā, bet konkrētāk tas būs zināms martā, kad to pārspriedīsim arī ar pārējo novada skolu direktoriem. Tāpat mums ir ieceres, kā par jauno mācību pieeju informēt 9. klašu skolēnus un vecākus skolēnus, to darīsim aprīlī. Esam gatavi strādāt, jo rīcības plāns mums ir sagatavots, tomēr bažas gan rada gala rezultāts – cik lielā mērā skolēni pēc trīs gadiem būs gatavi izlaiduma eksāmeniem. Ja skolēns būs motivēts, ja viņš zinās, ko nākotnē vēlas, problēmām nevajadzētu būt. Tāpat mazsvarīgs faktors nākotnē nav arī resursi – nepieciešamais skolēnu skaitu klasēs.”
Foto: no AMZ arhīva

Alūksnes novada vidusskolas skolas padomes priekšsēdētāja Ņina Razmislova:
“Latvijas izglītības sistēmā sen jau bija nepieciešamas pārmaiņas. Alūksnes novada vidusskolā kompetenču izglītība jau ir ieviesta, jo skola bija izraudzīta kā viena no tām Latvijā, kas kompetenču izglītību ieviesa pilotprojektā. Protams, pedagogiem bija grūti uzsākt strādāt, jo trūka jaunās metodikas un materiālu. Kompetenču izglītības ieviešanas rezultātu varu vērtēt ne tikai kā skolas padomes priekšsēdētāja, bet arī kā 5. klases skolnieces mamma. Skolēniem mājas darbu vairs nav tik daudz, līdz ar to skolēna noslogojums ir mazāks, mācību vielu apgūt vieglāk, paplašinās skolēna spriešanas spējas un redzeslauks, savukārt pedagogi mācību procesa dažādošanā kļūst arvien drosmīgāki. Priecājos, ka mans bērns mācās šajā skolā. Jebkurš sākums ir grūts, bet nākotnē tas noteikti attaisnosies, jo pašā nosaukumā jau viss ir pateikts – kompetences, tas nozīmē kompleksi.”
Foto: no personīgā albuma

Alūksnes pilsētas sākumskolas 6. a klases skolnieces mamma Viola Lāce:
“Kā skolēna vecāks atbalstu virzītās pārmaiņas mācību saturā. Lai gan pašlaik informācijas par kompetenču izglītību nav pārāk daudz, vēlētos, lai turpmāk mācību process kļūtu dzīvīgāks un saistīts ar reālo dzīvi. Lai skolotājiem izdodas ieviest mācību pieejas maiņu!”
Foto: no personīgā albuma

Obligātais mācību saturs
Valodu (latviešu valoda, svešvalodas, mazākumtautību dzimtā valoda);
Sociālā un pilsoniskā (sociālās zinības un vēsture, Latvijas un pasaules vēsture);
Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā (vizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātra māksla);
Dabaszinātņu (dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija);
Matemātika (matemātika);
Tehnoloģiju (inženierzinības, dizains un tehnoloģijas, datorika);
Veselības un fiziskās aktivitātes (sports un veselība).

Pārmaiņas mācību priekšmetu sarakstā
• Otrās svešvalodas apguve agrāk – no 4. klases.
• Latvijas un pasaules vēsture kā vienots mācību priekšmets no 7. klases.
• Latviešu valodas loma ir pastiprināta skolās ar mazākumtautību izglītības programmām.
• Jauns mācību priekšmets “Teātra māksla” līdzās citiem mākslas veidiem (literatūra, vizuālā māksla, mūzika).
• Mācību priekšmets ar jaunu nosaukumu “Dizains un tehnoloģijas” un jaunu saturu aizstās līdzšinējo “Mājturība un tehnoloģijas”.
• Jauns mācību priekšmets 7. – 9. klašu posmā “Inženierzinības”.
• Datorika no 1. līdz 9. klasei (integrēti 1. – 3. klasē).
• “Sportu” turpmāk sauks “Sports un veselība” – ar mainītiem satura uzsvariem, kam atvēlētas 3 stundas nedēļā.

Jaunais vidusskolas modelis paredz
■ samazinātu mācību priekšmetu skaitu, lai dotu iespēju skolēniem mērķtiecīgi izvēlēties un specializēties izraudzītajos mācību priekšmetos;
■ mācību satura apguvi trīs līmeņos (vispārīgajā, optimālajā un augstākajā) un valsts pārbaudījumus atbilstoši mācību satura apguves līmenim. Mācību satura apguve optimālajā līmenī ir pietiekama, lai iestātos augstskolā;
■ satura apguvi kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos; ir noteikts stundu skaits katram kursam, ko skola var elastīgi plānot ilgākā vai īsākā laika periodā;
■ katra vidusskola piedāvā divu izvēļu grozus jeb kursu komplektus ar vismaz trim padziļinātajiem kursiem;
■ padziļināto kursu apguve pielīdzina Latvijas skolēnu iespējas labākajām pasaules izglītības sistēmām.
Mācību slodze. Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai paliek nemainīgs – ar 36 stundu maksimālo skolēna slodzi nedēļā jeb 3360 – 3780 mācību stundām trīs gados (vakara un neklātienes izglītības programmās mazāks mācību stundu skaits).
Mācību stundas ilgums joprojām būs 40 minūtes.
Izvēle. Arī turpmāk vispārējās vidējās izglītības ieguve būs brīvprātīga.
Plānotie sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trīs mācību satura apguves līmeņos.

Avots: Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izglītības reforma: no pasīvas mācīšanās uz aktīvu izziņas procesu

Kategorijas