Piezīmes par nervozu planētu

2020. gada 17. janvāris 00:00

Jau daudzkārt savās slejās esmu pieminējusi cilvēku nemitīgo skrējienu. To, kā mūsdienu cilvēks nevar dzīvot bez tā, ko sniedz mūsdienu pasaule – ņirbošajām reklāmām, viedtālruņiem un daudziem jo daudziem jauninājumiem, kas ik uz stūra vēsta par savu eksistenci.
Jaunākais telefons, jaunākais kafijas automāts, viss liek iet līdzi laikam. Ziņas - internets. Negācijas. Tas viss mūs ietekmē. Lai arī šķietami plūstam pa straumi. Un dažbrīd domājam – man jau vienalga. Taču katra informācija, katra tīklošanās paliek mūsu zemapziņā. Vai no tā mēs kļūstam bagātāki? Iespējams, jo zināšanām jābūt, bet vai neesat aizdomājušies, ka mūsdienu e - pasaule uzliek arī neaizsniedzamus standartus? Vai, skatoties perfektus cilvēkus, perfekti iekārtotus mājokļus un izcilus ēdienus internetā, ne reizi neesat aizdomājušies – kaut man tā būtu?
Jā, tas cilvēkiem liek justies slikti. Jo realitātē mēs saprotam, ka daļa “perfektā” ir neaizsniedzama. Tas cilvēkus iedzen depresijā, distonijā un mazvērtības kompleksos. To atklāj arī grāmatas autors Mets Heigs, kurš gandrīz gājis bojā depresijas dēļ, bet iemācījies dzīvot no jauna. Par to, vai mierīgs, laimīgs un vesels var būt 21. gadsimta satīklotais cilvēks, tiek stāstīts viņa grāmatā “Piezīmes par nervozo pasauli”. Grāmatā iezīmējas gan šī laika mūsdienu tendences, platformas, īpašības, gan arī tas viss pretstatīts ar vēsturiskiem faktiem, kad cilvēki bija tikai cilvēki. Kad sazinājās, vienkārši runājot viens ar otru, kad saziņu nodrošināja telegrāfs.
Gribas teikt, ka grāmatā valda neliels haoss, tas mijas ar autora atziņām, bailēm un realitāti. Taču tajā visā var atrast vienu veselumu. Jēgu. Un arī es ticu, ka ir iespēja būt laimīgam haosā.
Autors grāmatā atspoguļo gan savu, gan pasaules haosu, atklājot, ka patiesībā jau galvenā problēma ir nevis tā, ka pasaulē valda haoss, bet gan tas, ka esam apveltīti ar brīvu gribu brīvas izvēles pasaulē. Varam izvēlēties jebkuru kanālu, ko skatīties, jebkuru recepti, lai pagatavotu ideālas vakariņas. Tomēr šajā brīvās gribas pasaulē negūstam prieku no tā visa, esam vīlušies, jo tas nav radījis tieši tās sajūtas, ko vēlamies.
Kādā no nodaļām autors raksta: “Varbūt mums nemaz nav paredzēts būt laimīgiem. Varbūt laime nenāk no ārienes. Varbūt mēs izjūtam laimi tad, kad tā pamet mūs, nevis ierodas. Varbūt laime nav tas, ko esam pelnījuši, jo esam tā vērti. Vai kaut kas tāds, ko varam iegūt. Varbūt laime ir tas, kas mums jau ir. Vai tas, ko varam dot. Varbūt nav noteiktas metodes, kā kļūt laimīgiem. Varbūt galvenais dzīvē ir atteikties no noteiktības alkām un pieņemt tās brīnumaino nenoteiktību.” Skaisti, vai ne?
Tādēļ, ja dažbrīd jūtaties apmaldījušies, patiešam iesaku izlasīt šo grāmatu, tajā atspoguļotas patiesi vērtīgas piezīmes “iz dzīves”, kas ļaus kaut nedaudz atrasties.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piezīmes par nervozu planētu

Kategorijas