Augļu kokiem šī ziema nav labvēlīga

2020. gada 17. janvāris 06:27

Šī ziema varētu būt viena no siltākajām pārskatāmā pagātnē, līdz ar to dārzkopjiem ir bažas, kā šī ziema ietekmēs dārza augus, tostarp augļu kokus un ogulājus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils centra vietnē dalās domās, kā šī ziema varētu augļu dārzu ietekmēt.

Viņš stāsta: „Visi augļu koki un ogulāji ziemas nelabvēlīgos laika apstākļus pārdzīvo, ieslīgstot dziļajā miera periodā. Par tādu pieņemts saukt to laika posmu, kopš rudenī nobirst lapas un pavasarī tās atkal saplaukst. To principā nosaka katras konkrētās sugas gēni. Piespiedu miera periods iestājas tad, kad to nosaka nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Ziemas periodā tas parasti ir sals un sniegs.”
„Mēs gaidām, ka janvāris atnāks ar salu un sniegu, tā kliedējot bažas par to, ka ziemošanas periods varētu sagādāt dažādas problēmas. Pagaidām gan reālās prognozes rāda ko citu, ka gaisa temperatūra varētu būt tikai nedaudz zem nulles, lietus mīsies ar sniegu, un dienas laikā gaisa temperatūra būs virs nulles. Tādi laika apstākļi rada bažas, ka augļu koki varētu iziet no dziļā miera perioda, bet piespiedu miera periods neiestātos, jo būtu silts. Protams, šos apstākļus mēs nevaram ietekmēt. Pavisam bēdīgi var notikt, ja vēlāk sals uznāk un rada salīdzinoši spēcīgus bojājumus,” viņš atzīst.

Dziļā miera periods augiem
Latvijā lielākajai daļa ābeļu šķirņu dziļā miera periods ziemā ir salīdzinoši garš – 135 līdz 185 dienas. Tātad no četrarpus līdz vairāk nekā sešiem mēnešiem. Piejūras klimata zonas augiem ir ilgs dziļā miera periods. Tas vajadzīgs, lai sekmīgi pārdzīvotu garo nelabvēlīgo apstākļu periodu – salu, sniegu, atkušņus, kailsalu utt. Toties kauleņiem – plūmēm, saldiem un skābiem ķiršiem, aprikozēm, persikiem, nektarīniem – raksturīgs īss dziļā miera periods 60–90 dienas. Tie ir tikai 2–3 mēneši. Tas nozīmē, ka nelabvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, ja neiestāsies ziemai raksturīgie laika apstākļi, janvārī jau daļai kauleņu dziļais miera periods var arī beigties. Rezultātā var sākties reāla koku pamošanās.

Latvijā visbiežāk nelabvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos tiek bojāti tieši kauleņkoki un daudz retāk sēkleņi – ābeles un bumbieres.

Sakņu sistēma “neaizmieg”
Speciālists stāsta, ka sakņu sistēmai miera perioda nav vispār, un līdz ar to kļūst pavisam skaidrs, kādēļ mulča apdobes zonā ir ļoti būtisks faktors sekmīgai augļu koku un ogulāju ziemošanai. Pavisam īss miera periods ir sakņu kaklam. Te svarīgi sakņu kaklu neievīstīt mulčā vai notīt ar kādiem segumiem. Atstāt brīvu un pie vajadzības nomīdīt sniegu. Brīvi cirkulējošs gaiss tam apkārt būs labākais variants. Nākamais, kam jau nedaudz garāks miera periods, ir stumbrs. Ja augļukoka stumbrs cietīs spēcīgā salā, pastāv ļoti liela varbūtība, ka bojā aizies viss koks. Vienkāršākais veids, kā pasrgāt, ir kaļķošana. Papildus, jo sevišķi jauniem augļukokiem, var izmantot skuju koku zarus, kartonu, niedru segas, agrotīklu. Vēl daudz kas būs atkarīgs no dārza atrašanās vietas un valdošajiem vējiem. Tas nozīmē, ka katram dārzam ir jābūt vējlauzēja līnijām, kas samazina auksto vēju ietekmi. Tātad, ja izdodas pasargāt koku saknes un stumbru, tas praktiski nozīmē, ka augļukoks izdzīvos vienmēr. Secīgi tālāk miera periods pagarinās skeletzariem, augļu zariņiem, un visgarākais tas ir jaunajiem viengadīgajiem veģetatīvajiem zariem. Te ir atbilde tam, ka praktiski augļukokiem neapsalst jaunie dzinumi, ja vien pārlieku nav grēkots ar slāpekļa mēslojumu un mitrumu, tāpēc augustā ir vajadzīga šo pārlieku garo dzinumu īsināšana. Toties ziedpumpuri izsalst daudz biežāk, jo, ja dziļā miera perioda beigās uznāk atkusnis un pēc tam atkal sals, visbiežāk ziedpumpuri izsals.

Piespiedu miera periods
Ar piespiedu miera periodu ir vienkāršāk, tas iestājas automātiski pēc dziļā miera perioda, ja ir auksts un salst. Tieši šis aspekts ir tas, kas bieži situāciju glābj. No tāda viedokļa skatoties, ja ziema iestājas tikai pēc Jaunā gada, tas nav nekas slikts. Vienīgais – cik krasa ir pāreja no nosacīti “siltā” perioda uz “auksto”. Liela gaisa temperatūru maiņa, vairāk par 10 oC, arī var radīt problēmas.

Svarīga šķirnes izcelsme
Pirmais un ļoti būtiskais ir jau iepriekš minētais – attiecīgās šķirnes izcelsme, atzīst Narvils. Piemēram, ābeļu šķirnes, kas radītas Latvijā, Baltkrievijā, Igaunijā, daļā Lietuvas, spēj izturēt gan lielu salu -25 līdz -35 oC, gan atkušņainās ziemas. Savukārt Rietumeiropas šķirnes uz atkušņiem ziemā īpaši nereaģē, bet sals gan ātri rada bojājumus. Liela loma ir potcelmiem, kas konkrētā situācijā var gan šķirnes ziemcietību palielināt, gan pazemināt. Lielākā daļa Rietumeiropas potcelmu nav Latvijas apstākļiem piemēroti.

Ziemcietību ietekmē augu vecums
Ziemcietību ietekmē arī augļukoku vecums. Jauniem kokiem tā ir zema, tādēļ svarīgi, lai tuvākajos gados pēc augļudārza iestādīšanas nesekotu bargas ziemas. Ziemcietība pakāpeniski pieaug, sasniedzot briedumu 10–15 gados, tā ir maksimālā, un tad pakāpeniski sāk samazināties. Jaunajos augļu dārzos sliktākais ir tad, ja spēcīgi stādaudzētavā auguši stādi nonāk sliktos kopšanas apstākļos. Tiem ātri iestājas dziļā miera periods, kad, tam beidzoties pavasara pusē, var rasties lieli bojājumi. Augļukokiem kopējā ziemcietība brieduma vecumā ir atkarīga no balansa starp ražas lielumu, jauno dzinumu pieaugumu un lapu virsmu. Tādēļ pārbagātas ražas būtu stingri jānormē, jo īpaši tas ir būtiski plūmēm, saldiem ķiršiem, persikiem. Augļukokiem visus resursus atdodot ražas veidošanai, vairs to nepietiks ziemcietības nodrošināšanai. Savukārt vecākiem kokiem ziemcietību sekmīgi var uzturēt ar atjaunojošu griešanu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Augļu kokiem šī ziema nav labvēlīga

Kategorijas