Izsludināts iepirkums veselības centra būvniecībai

2020. gada 24. janvāris 00:00

Alūksnes novada pašvaldība nesen izsludinājusi iepirkumu – atklātu konkursu - Veselības veicināšanas pakalpojumu centra (VVPC) būvniecībai, ūdensvada un kanalizācijas tīklu, inženiertīklu pieslēguma ierīkošanai, laukuma izbūvei pie ēkas īpašumā “Jaunsētas” Ziemera pagastā.
Līguma izpildes termiņš noteikts 2,2 gadi no līguma noslēgšanas dienas. Noteikts, ka pretendentam jābūt pieejamiem brīviem finanšu līdzekļiem vai pieejamiem kredītresursiem tādā kredītiestādē, kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī ne mazāk kā 500 000 eiro apmērā vai ekvivalenta summa citā valūtā, kas var tikt rezervēti iepirkuma priekšmetā noteikto darbu nodrošināšanai. Pretendentam iepriekšējo piecu gadu laikā un līdz nolikumā noteiktai piedāvājuma iesniegšanas dienai jābūt jau pieredzei ēkas ar platību ne mazāku kā 4200 kvadrātmetri jaunbūvē, kur būvobjekta sastāvā ir jauna ceļa vai laukuma izbūve ar platību ne mazāku kā 5800 m2 un šī objekta būvniecības kopējās izmaksas ir vismaz 500 0000 eiro bez PVN.
Četri Alūksnes novada domes deputāti – Līga Langrate, Verners Kalējs, Jana Zilkalne un Mārtiņš Augstkalnietis Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim nesen iesnieguši deputātu pieprasījumu par informācijas sniegšanu VVPC būvdarbu projekta virzībā degradētajā teritorijā “Jaunsētas” un iepirkuma termiņa pagarināšanu. Pieprasījumā norādīts, ka Alūksnes novada iedzīvotājiem ir tiesības nepastarpināti uzzināt projekta virzības gaitu, “ņemot vērā, ka atbildīgās pašvaldības amatpersonas ilgstoši ignorē nepieciešamību informēt sabiedrību par projektiem un uzņemoties saistības, kas ilgtermiņā ietekmēs novada iedzīvotāju dzīves līmeni un labklājību”, norādīts iesniegumā.
Janvāra domes sēdē deputāti rosina sniegt pilnīgu informāciju par iepirkumu, plānoto projekta finansēšanas kārtību un avotiem; ziņojumu par iznākuma rādītājiem un to ietekmi uz pašvaldības budžetu; iepirkumu komisijas sastāvu, speciālistu kvalifikāciju.

Turpinās no 1. lappuses

Deputāti iesniegumā arī rosina pagarināt izsludinātā iepirkuma pieteikšanās termiņu, lai novērstu varbūtību pašvaldībai ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Rosina arī definēt un informēt sabiedrību par Alūksnes novada pašvaldības darba prioritātēm laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam.

Meklēs nomnieku
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers laikrakstam norāda – pirmais iepirkums pārtraukts un uzsākts jauns, kas ilgs līdz februāra vidum, jo veikti precizējumi kvalifikācijai speciālistiem. Tā kā objektā jāizbūvē arī gāzes sistēmas infrastruktūra, tad nepieciešami attiecīgi speciālisti.
“Lai apgūtu ERAF finansējumu, pēc tehniskās dokumentācijas izstrādes rīkojam iepirkumu būvniecībai. Tai beidzoties, pašvaldība vēl neslēgs līgumu par būvniecību – līdz tās uzsākšanai mums ir mērķis izsolīt potenciālā īpašuma telpu nomu. Kad būsim parakstījuši līgumu par telpu nomu pēc būvniecības pabeigšanas, tad nomnieks uzsāks telpu nomu. Tad pašvaldībai būs nomnieks un reizē arī investors, kas kalpos kā garantijas talons, ka šis objekts kādam interesē, ir vajadzīgs sava biznesa uzsākšanai. Tikai tad Alūksnes novada pašvaldība sāks veselības centra būvniecību, jo mums vajag pārliecību, ka investors un nomnieks būs: vienā vai vairākās personās,” stāsta Dz. Adlers un uzsver, ka februārī pašvaldība izsludinās izsoli, lai jaunā objekta nomnieku un investoru līdz aprīļa beigām atrastu. Tad arī taps skaidrs, vai Alūksnē šis objekts tiks uzbūvēts,” stāsta Dz. Adlers.

Sporta vai veselības centrs?
VVPC būvniecībai pašvaldība apgūs 3,2 miljonus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, un tas ir jāizdara noteiktā laikā. Savukārt pārējo izmaksu segšanai, lai objektu uzbūvētu, vajadzēs vēl ap 6 miljoniem eiro, kam pašvaldība Valsts kasē ņems aizņēmumu. Uz 2019. gada nogali Alūksnes novada pašvaldībai aizņēmumu apmērs, īstenojot dažādus projektus, pret budžeta ieņēmumu kopsummu ir 13,4 procenti. ERAF līdzfinansējumu apgūs darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” ietvaros.
Tomēr alūksnieši ļoti gaida arī jauno sporta centru Jāņkalna ielā un izsaka bažas: ja pašvaldība paņems kredītu VVPC būvniecībai, vai pēc tam vairs varēs gūt finansējumu arī sporta centra celtniecībai? Dz. Adlers pauž pārliecību, ka alūksniešiem būs arī sporta centrs.
“Pašvaldībai jāstrādā, lai to uzbūvētu. Protams, jaunu objektu būvniecība ir izmaksas, bet – jo mēs ilgāk kavējamies ar šo objektu izveidi un novada attīstību, jo vairāk zaudējam – inflācija, izmaksas palielinās,” saka Dz. Adlers.

Kaut kas jāpārdod
Viņš uzskata, ka ir arī citi finanšu avoti – pašvaldībai piederoši resursi, ko pašlaik neizmanto, bet kas lieti noderētu sporta centra būvniecībai. “Pašvaldības kapitālsabiedrību vērtība mērāma ap 7 miljoniem eiro, meža īpašumu – arī ap 7 miljoniem, zemes īpašumi līdz 10 miljoniem eiro. Pašlaik no tiem aktīvos tiek atgriezta ļoti maza summa, ko pašvaldība var izmantot iedzīvotāju labā. Kapitālsabiedrības pašvaldībai dividendes nemaksā, no iznomātās zemes saņemam tikai ap 40 000 eiro gadā. Pašlaik šie pašvaldības aktīvi “guļ” nelietderīgi.
Protams, no sabiedrības bieži ir pretreakcija, ka savus īpašumus nevajag pārdot, bet uzskatu, ka ir jārēķina izdevīgākais. Piekrītu, lai sabiedrība izjustu pārdoto pašvaldības īpašumu vērtību un izprastu šādas rīcības nepieciešamību, domei vajadzētu nolemt šo finansējumu novirzīt konkrētam mērķim, piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam, sporta zālei vai citam. Pašlaik to izlieto sīkāku vajadzību apmierināšanai.
Joprojām ceram sporta centra būvniecībai piesaistīt arī valsts finansējumu, bet jāsaprot, ka tas nebūs 50 procentu apmērā no kopējām izmaksām. Tādēļ jāturpina strādāt, lai šo mērķi sasniegtu. Sporta centrs būs objekts ne tikai mūsu bērniem un izglītības iestādēm, bet arī pieaugušajiem, investoriem, no novada izbraukušajiem. Attīstot infrastruktūru novadā, kļūstam stiprāki, un tas ir ļoti svarīgi attālām reģiona pašvaldībām, kāda ir arī Alūksne,” domā Dz. Adlers.

Viedoklis
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzskata, ka Alūksnes novadam izvēlēts pareizs attīstības virziens. Šādu viedokli ministrs pauda intervijā “Alūksnes un Malienas Ziņām”, kad novembrī apmeklēja Alūksni.
“Alūksnes novadā uzsvars tiek likts uz vairākiem virzieniem. Tūrismu, attīstot parkus, objektus un radot ļoti labu vidi. Industriālie parki un teritorijas, kur uzņēmēji attīsta ražošanu, kā arī mežu industriju, jo Alūksnes novada teritorijā ir lielas mežu platības.

Visi nav vienādi
Katram Latvijas novadam ir sava specifika. Alūksne ir izvēlējusies ļoti labu attīstības virzienu. Mūsdienās uzņēmēji nevēlas izvērst ražošanu vecās būvēs, kurās vēlāk viņiem jāiegulda lieli līdzekļi. Ja novada pašvaldība piedāvā jaunas industriālās teritorijas un telpas, kur uzņēmējam no starta pozīcijām ir jāmaksā mazāk, viņi ir gatavi ātrāk ražot, radīt darba vietas, maksāt nodokļus pašvaldībai un valstij. Visi novadi nevar būt vienādi, un tur arī ir novadu krāšņums. Administratīvi teritoriālajai reformai būtu sevī jāietver jautājumi par ceļu infrastruktūru un izglītību.

Jādomā par mājokļu pieejamību
Viens no lielākajiem izaicinājumiem reģionos un visā valstī pašlaik ir arī mājokļu pieejamība. Igauņi un lietuvieši mums ir priekšā ar uzbūvētajām jaunajām dzīvojamām platībām. No Ekonomikas ministrijas puses virzām šo jautājumu, ko Latvijā varam risināt caur “Altum” programmām, un šā gada martā – aprīlī redzēsim finansiālos modeļus, kā varam finansēt dzīvojamo māju būvniecību caur pašvaldībām.
Veselības veicināšanas pakalpojumu centra būvniecība Alūksnē, piesaistot investoru, ir atbalstāma. Šāda veida sadarbība starp pašvaldībām un uzņēmējiem ir jāizmanto pēc iespējas vairāk, tas ir atspaids pašvaldības budžetam. Pozitīvo piemēru ir daudz Lietuvā un Igaunijā. Diemžēl Latvijā šāda sadarbība vēl ir bērnu autiņos, jo iepriekš bijuši ļoti negatīvi piemēri. Mums tam jāpārkāpj un jārada pozitīvie piemēri, pēc tam tos popularizējot.
Alūksnē esmu bijis arī iepriekš – atbraucot tagad, pārmaiņas ir acīmredzamas. Man prieks, ka Alūksnē ir sakopta vide un notiek attīstība. Valstī viss nav slikti.”
Uzziņai
Finanšu ministrijas mājas lapā pieejamā informācija sadaļā par Latvijas pašvaldību esošajām saistībām (aizņēmumi, galvojumi, ilgtermiņa saistības) uz 2019. gada 30. novembri liecina, ka Alūksnes novada pašvaldībai saistības:

◆ 2019. gadā bija 1,8 miljoni eiro jeb 13,4 procenti pret pašvaldības budžeta ieņēmumu kopsummu;
◆ 2020. gadā tie būs 2 miljoni eiro jeb 14,9 procenti;
◆ 2021. gadā 1,9 miljoni eiro jeb 14,3 procenti;
◆ 2022. gadā 1,8 miljoni eiro jeb 13,5 procenti;
◆ Saistības turpmākajos gados – 15,2 miljoni eiro.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izsludināts iepirkums veselības centra būvniecībai

Kategorijas