Joprojām čipoti mazāk nekā puse suņu

2020. gada 24. janvāris 00:00

Turpinās no 1. lappuses

Pagājuši trīs gadi, kopš spēkā stājusies obligātā suņu čipošanas prasība un mājdzīvnieka reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra datubāzē, taču pēc biedrības “Astes un Ūsas” valdes priekšsēdētājas un dzīvnieku patversmes vadītājas Elīnas Dambes aplēsēm čipota varētu būt mazāk nekā puse suņu. Turklāt aptuveni puse no čipotajiem dzīvniekiem visticamāk nav reģistrēta. Līdzīgu situāciju viņa sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldības policiju fiksējusi arī mūspusē.
Taču tas kļūst arvien svarīgāk patversmes darbā un dzīvnieku turētāju atbildības stiprināšanā - ja cilvēki ievērotu 2017. gadā noteikto obligāto čipošanas prasību, patversmēs būtu mazāk pamestu suņu un varētu ātrāk noskaidrot tos īpašniekus, kuri pret dzīvniekiem izturējušies nežēlīgi. Šis process būtu jāuzrauga pašvaldības policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), tomēr dienesti uzsver - katru suņa īpašnieku apsekot nevar un iespēju robežās apsekošana tiek veikta.
“Astes un Ūsas” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldības policiju šogad uzsākusi kontroles braucienus pa novada pagastiem, lai apzinātu situāciju un pārbaudītu, vai suņi ir čipoti. Vienā no šiem braucieniem – uz Malienas pagastu - piedalījās arī “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Riņķa dancis bez rezultāta
Biedrība “Astes un Ūsas” jau astoņus gadus rūpējas par pamestajiem dzīvniekiem un rosina sabiedrību būt atbildīgiem mājdzīvnieku turētājiem, aicina ievērot dzīvnieku labturības un kontroles prasības, tostarp čipošanu. Taču trīs gadu laikā šajā ziņā neredz ne mazāko uzlabojumu. “Aizvadītā gada nogalē piedzīvoju sarunu, kurā suņa īpašnieks bravūrīgi attrauca, ka negrasās tērēt naudu čipošanai, jo šīs procedūras esamību tāpat neviens nekontrolē. Un tad es aizdomājos, ka varbūt tā domā ne viņš vien. Acīmredzot viena daļa cilvēku likumprasības ievēro nevis tāpēc, lai kopīgi un atbildīgi piedalītos dzīvnieku aizsardzībā, bet gan tādēļ, ka par to draud vai nedraud sods. Apmēram tā – kāpēc gan man jākārto autotiesības, ja neviens nepārbaudīs, vai tās man ir. Taču auto tiesību esamību vismaz pārbauda.
PVD pārstāvji, kam šis process jākontrolē, man atbildēja, ka viņiem šādam nolūkam pietrūkst resursu. Ja pārbauda lauksaimniecības dzīvniekus, tad pie reizes apskata arī suņus. Saprotu, bet kurš tad rūpēsies par to neskaitāmo dzīvnieku skaitu, kuri šādas bezatbildīgas attieksmes dēļ nonāk patversmēs?” retoriski jautā E. Dambe. Pagaidām atbilde uz šo jautājumu ir tikai viena – rūpēsies patversme ar atbildīgās sabiedrības atbalstu. Taču tas ir riņķa dancis bez rezultāta.

Ietaupa patversmes
resursus
To pierāda arī patversmes statistika. Katru gadu “Astes un Ūsas” PVD sniedz statistiku par to, cik suņi patversmē nonākuši ar čipu, cik – bez. Izrādās, ka 2018. gada situācija pilnībā sakrīt ar 2019. gadu, uzlabojuma nav. 2019. gadā patversmē nonāca 41 suns un tikai četri no tiem bija ar čipu. Savukārt šogad jau pirmajās dienās “Astēs un Ūsās” nokļuva rekordliels suņu skaits, un tikai viens no tiem bija čipots. “Kaut gan suns tika atrasts meža vidū Jaunlaicenē, viņš pēc divām stundām jau tika nogādāts mājās pie saviem saimniekiem Kalnienā. Nebija vajadzīga ievietošana patversmē, fotografēšana, saimnieku meklēšana ar laikraksta un sociālo tīklu palīdzību. Lūk, kādēļ reģistrs un čips ir vajadzīgs!” uzsver E. Dambe.
Lai situācija pamazām uzlabotos, likumam stājoties spēkā, patversmes pašu noteiktā kārtība paredzēja, ka jebkuru suni, kurš “Astēs un Ūsās” nonāca, pirms atgriešanas saimniekam, ja tāds atradās, čipoja, un rēķinu par šo pakalpojumu apmaksāja viņš. “PVD mums norādīja, ka to nedrīkst darīt, jo 14 dienas suns nav mūsu īpašums, tādēļ šādās situācijās lieta jānovirza PVD vai pašvaldības policijai. Manuprāt, mūsu kārtība būtu iedarbīgāka, bet nu likums ir likums,” stāsta E. Dambe, piebilstot, ka visi suņi, kuri patversmē paliek ilgāk par divām nedēļām, tiek noteiktajā kārtībā reģistrēti un čipoti.

Mērķis izzināt situāciju
E. Dambe secina – suņu īpašnieki sava statusa likumu ignorē un netiek pietiekami kontrolēti, tādēļ “Astes un Ūsas” pārstāve sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldības policiju šogad uzsākusi kontroles braucienus pa novada pagastiem. Vienā no šiem braucieniem – uz Malienas pagastu - piedalījās arī “Alūksnes un Malienas Ziņas”, sastopot gan atbildīgus, gan bezatbildīgus suņu īpašniekus, gan tādus, kuri nezina par prasību čipot, gan arī tādus, kuri šo prasību uzskata par lieku. Lielākā daļa apciemoto Malienas pagasta suņu īpašnieku nevēlējās nosaukt savu vārdu, taču daži labprāt dalījās ar savu viedokli.
Reida organizatore secinājusi: jaunākā paaudze izprot reģistrācijas un čipošanas nozīmi, savukārt, jo vecāks cilvēks, jo viņš uzskata, ka tas nav nepieciešams, jo, redz, kaut kā līdz šim viņš un viņa mājdzīvnieki bez tā ir iztikuši. Tāpat novērots – jo tālāk uz laukiem, jo mazāk reģistrētu un čipotu suņu. “Grūti iestāstīt kādam vectētiņam laukos, kādēļ viņa duksis būtu jāčipo, turklāt zinot, ka varbūt viņš to nevar atļauties. Bet kaut kā mums šī situācija ir jāuzlabo, jo cilvēki diemžēl nekļūst atbildīgāki pret tiem, kurus pieradinājuši,” saka E. Dambe.
Viņa arī uzsver, ka pietrūkst datu, cik vispār kopumā konkrētā teritorijā ir suņu, lai zinātu, cik no tiem ir reģistrēti un čipoti. Izskanējis variants, ka vislabākā šajā ziņā būtu bezmaksas suņu skaitīšana, ko varētu veikt tāpat kā tautas skaitīšanu.

Bilance bēdīga
“Visbiežāk patversmē nokļūst suņi no Malienas, Mālupes, Liepnas, Pededzes pagastiem, tādēļ šie ir pirmie, kur dodamies, taču brauksim arī uz citiem. Patversmē gandrīz nekad nav “viesu” no Annas, Jaunannas, Ilzenes... Varbūt mazi pagasti, bet varbūt arī atbildīgāki saimnieki. Tāpēc šajos braucienos esam nevis represīvais orgāns, bet drīzāk vēlamies izzināt situāciju,” skaidro E. Dambe.
Līdz šim daļēji apsekoti Alsviķu un Malienas pagasti. “Mūsuprāt, situācija ir bēdīga - no 44 apsekotajiem suņiem 19 ir ar mikročipu, 25 ir bez. Alsviķu pagasts ir liels, arī no tā mums ir ievērojama statistika, taču izbraukumā secināts, ka tur situācija nav katastrofāla, jo prasības ievērošanu ietekmē pilsētas tuvums. Malienas pagastā situācija ir bēdīgāka. Jau pirmie apsekošanas braucieni spilgti iezīmē situāciju un liek saprast, ka lielākā daļa suņu Alūksnes novadā nav čipota,” apsekošanas braucienu rezultātus rezumē E. Dambe.

Sāk ar brīdinājumu
Pirmo reizi suņu īpašniekiem izteikts tikai mutisks brīdinājums un prasība mēneša laikā veikt nepieciešamo procedūru, kā arī sazināties ar reida organizatori, darot zināmu sava mājas mīluļa mikročipa numuru, lai to var pārbaudīt kā spēkā esošu. Ja īpašnieki turpinās šo likumprasību ignorēt, likums paredz arī soda naudu - fiziskām personām līdz 210 eiro, kas noteikti ir dārgāk par čipošanas procedūru.
E. Dambe informē iedzīvotājus, ka apsekošanas braucieni pa novada teritoriju turpināsies, sākotnēji brīdinot, bet vēlāk jau pieņemot stingrākus mērus. “Tas mums pašiem atvieglos dzīvi, būs mazāk pamestu nelaimīgu dzīvnieku, cilvēki kļūs atbildīgāki un rūpīgāk apsvērs lēmumu turēt suni, ja nevar atļauties nokārtot vajadzīgo dokumentāciju,” spriež Elīna Dambe.

Līdz šim tikai brīdinājumi
Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektori Inese Paringa un Einārs Strapcāns stāsta, ka viņiem ir laba sadarbība ar patversmi tādā izpratnē, ka iespēju robežās tiek palīdzēts tajā nogādāt novadā klīstošos mājdzīvniekus, vai pēc patversmes vai pēc kāda iedzīvotāja signāla pārbaudīts kāds suņu saimnieks vai kāda dzīvnieka turēšanas apstākļi, taču speciāli čipotu dzīvnieku pārbaudes netiek organizētas. “To veicam paralēli darba procesā un tad, ja ir kādas sūdzības. Mums nav speciālistu un iekārtu, lai veiktu šādu kontroli, tādēļ varam kontrolējošos pasākumus rīkot tikai kopā ar biedrības “Astes un Ūsas” pārstāvi,” stāsta E. Strapcāns, uzteicot E. Dambi par iniciatīvu. Pašvaldības policija, saskaroties ar šādām situācijām, lielākoties no suņu īpašniekiem dzirdot atrunas, ka viņiem nav naudas čipošanai, pasei un drīzāk ir gatavi atteikties no sava četrkājaiņa nekā nokārtot šo procedūru. Otrs komentārs visbiežāk esot – suns jau nekur neejot, līdz ar to nav vajadzības reģistrēt un čipot. Līdz šim izteikti tikai atsevišķi brīdinājumi, Alūksnes novada pašvaldības policijas statistikā pašlaik nav uzliktu naudas soda gadījumu par šīs likumprasības neievērošanu.

Pārbauda tikai sūdzības
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere norāda, ka privātpersonas nav PVD uzraudzības objekts un tiek pārbaudītas tikai sūdzību gadījumā. Pārbaudot sūdzības par labturības prasību pārkāpumiem, inspektors pārbauda arī, vai sunim ir mikroshēma un tas ir reģistrēts. “Labturības prasībām nav tieša sakara ar prasību, ka sunim jābūt ievadītai mikroshēmai. Labturība ir prasību kopums, kas attiecas uz atbilstošu turēšanas apstākļu un barošanas nodrošināšanu, savukārt suņa reģistrācija un mikroshēmas ievadīšana ir administratīva prasība, kas jāpilda ikvienam suņa īpašniekam. Taču būtiska loma mikroshēmai ir gadījumos, kad suns pazudis. Piemēram, ja dzīvnieks nonāk patversmē, tās darbinieki, ja vien mikroshēma ir reģistrēta arī LDC, kā to paredz noteikumi, var ātri atrast suņa saimnieku. Kolēģi no PVD Austrumvidzemes pārvaldes ziņo, ka sūdzības par suņu iespējamiem turēšanas prasību pārkāpumiem Alūksnes un Apes novados pērn bijušas septiņos gadījumos, no kuriem trīs gadījumos dzīvnieki nav čipoti un reģistrēti. Arī pārbaudot lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, vienmēr tiek skatīts, vai tur mītošie suņi ir vakcinēti pret trakumsērgu, čipoti un reģistrēti. Ja nepieciešami arī šie dati, tad to apkopošana gan prasīs ilgāku laiku, jo novietnes ir PVD uzraudzības objekti un tur pārbaužu skaits ir daudzkārt lielāks. Lai šādus datus apkopotu, ir jāizskata katrs pārbaudes protokols, un tas prasa ilgāku laiku.”

Biežāk uzdotie jautājumi
1. Kas ir dzīvnieku mikročipošana?
Mikročipošana ir vienkārša procedūra, kuras laikā veterinārārsts ievada jūsu mīlulim zemādā mikročipu.
2. Kā notiek suņu identifikācija?
Vizītes laikā sertificēts veterinārārsts zem dzīvnieka ādas ievada rīsa graudiņa lieluma mikroshēmu, kas sevī ietver unikālu čipa numuru, pēc kura dzīvnieks tiek reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datu bāzē.
3. Kā mikročips palīdz atrast suņa saimnieku?
Dažkārt cilvēki maldīgi domā, ka čips ir kaut kas līdzīgs GPS ierīcei, kas pazušanas gadījumā ļauj kartē apskatīties suņa atrašanās vietu un izsekot viņa gaitām. Tas tā nebūt nav – čipā ietvertā mikroshēma vienīgi ļauj identificēt dzīvnieku pēc unikālā numura un pēc tam, ievadot šo numuru datu bāzē, noskaidrot dzīvnieka īpašnieku.
Ja jūsu mīlulis pazaudēts un nonāk veterinārajā klīnikā vai dzīvnieku patversmē, darbinieki skenēs dzīvnieku, lai atrastu mikročipu un uzzinātu, ka tas ir jūsu mīlulis pēc ID koda. Tas ļaus sazināties ar jums, izmantojot LDC mājaslapu, un atgriezt dzīvnieku mājās.
4. Kā pārbaudīt, vai suns jau ir reģistrēts?
Suņa vakcinācijas apliecībā/pasē ir ielīmēts mikročipa numurs, ievadot to LDC mājas lapas meklētājā, var pārbaudīt, vai mīlulis ir reģistrēts. To var lūgt izdarīt arī veterinārārstam.
5. Cik maksā suņa čipošana?
Pakalpojuma cenas pie dažādiem veterinārārstiem atšķiras, taču kopā ar ES pases iegūšanu šis pakalpojums izmaksā ap 30 eiro.

Jānis Salmiņš, Malienas pagasta
iedzīvotājs:
“Man ir divi suņi, abi ir čipoti. Pekiniete Pūciņa un taksis Simpsons. Pūciņa man jau ir kādus 10 gadus, savukārt otrs suns – īsāku laiku. Kompānijā ir arī viens kaķis.
Pūciņas liktenis varētu izvērsties visādi, jo saimnieki pārdeva mājas un grasījās no tās atbrīvoties. Sarunāju, ka ņemu, un sunītim ļoti pieķēros. Līdz ar to gribēju nokārtot arī visu vajadzīgo dokumentāciju un pārbaudes, lai ar viņu nekas slikts nenotiek. Tas nebija sarežģīti, jo laukos veterinārārsts katru gadu brauc uz vietas un savlaicīgi veic visas vajadzīgās potes un vakcinācijas. Par to informē iepriekš uz ziņojumu dēļa pagasta centrā. Ceru, ka tā būs arī šogad, jo mani mājdzīvnieki vēl nav potēti.
Togad, kad stājās spēkā šī prasība, pie reizes veicu arī čipošanu, tas bija viens divi un gatavs, nekādu sarežģījumu. Ja Pūciņa pazudīs, pateicoties tam, ka tā ir reģistrēta un čipota, ātrāk sadzīšu pēdas.”
Attēlā – kamēr saimnieks liela savu mīluli Pūciņu, tā mazliet iedomīgi pozē ar saimnieci, jo viņai tikko nolasīts mikročipa numurs.

Dairis Dravnieks, Malienas pagasta iedzīvotājs:
“Savu Reno (attēlā) nočipoju uzreiz, šķiet, 2017. gadā, kad stājās spēkā tā jaunā prasība. Galvenokārt darīju to tādēļ, ka Reno tika bieži laists brīvsolī, kā jau laukos to mēdz darīt, viņš reti tika likts pie ķēdes. Mēdza reizēm aizskriet tālāk, nekā vajadzētu, lēca pāri elektrosētai, līdz ar to čips palīdzētu sadzīt pēdas, ja kaut kas notiktu. Man ir arī otrs suns Rūbija, arī tai ir viss kārtībā ar dokumentāciju un čipošanu. Izmaksas precīzi neatceros, taču tolaik tie varēja būt vairāk par 20 eiro.

Inta un Ivo Cingleri, Malienas pagasta iedzīvotāji:
“Mums ir trīs suņi, divi no tiem gadu veci Kane Korso šķirnes suņi. Tiek raksturoti kā labi sargi, ir pat desmit niknāko suņu sarakstā, taču šie vēl faktiski ir tikai kucēni. Čipošanu uzskatījām pašu par sevi saprotamu, galvenokārt tas darīts, lai palielinātu iespējas operatīvai atrašanai, ja gadītos aizklīšana vai kāda cita nelaime. Taču suņi ievēro savu teritoriju un līdz šim problēmu nav. Pavasarī plānojam uzstādīt arī radiosētu.”
Attēlā – saimnieks Ivo Cinglers ar savu mīluli.

Malienas pagasta iedzīvotājs, vēlējās palikt anonīms:
“Kāda velna pēc čipot? Mans suns tālāk par to kastaņkoku nekad nav gājis pat tad, kad bija jaunāks. Dienā viņš lielākoties ir pie ķēdes, bet vakarā tiek brīvlaists, lai gulētu šķūnī vai aukstākā laikā istabā. Sievai ir mazs klēpja sunītis, cik zinu, tam visa dokumentācija ir kārtībā, pieļauju, ka veikta arī čipošana. To suni viņa īpaši uzmana. Es ieteiktu drīzāk pievērst uzmanību tiem četrkājaiņiem, kuri regulāri klaiņo un sakož suņus, kuri nepamet pagalma robežas.”

Malienas pagasta iedzīvotājs, vēlējās palikt anonīms:
“Mans suns ir ļoti vecs, vairāk nekā desmit gadi. Kad bija jaunāks, tad tika veiktas visas iespējamās potes, tagad sen vairs neredzu tam vajadzību. Pēdējā potēšanas reize bijusi 2012. gadā, taču līdz pat šim brīdim viss bijis kārtībā. Čipot nav nepieciešams, jo suns pat nespēj pārlēkt šai mazajai sētai, mājas ir iežogotas. Arī kaimiņos nav suņu, kas viņu vedinātu projām no mājām. Cik tā procedūra maksā? Ja tas sunim par ļaunu nenāks, tad būs jāizdara.”
Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs (dati uz 22.01.20).
        Teritorija        Suņi    Kaķi    Seski    Kopā
        Alūksnes novads     1091    9    0    1100
        Apes novads     285    0    1    286
            Avots: Lauksaimniecības datu centrs

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Joprojām čipoti mazāk nekā puse suņu

Kategorijas