Jaunu uzņēmumu skaits samazinās

2020. gada 24. janvāris 00:00

1295

Pērn Latvijā sasniegts visu laiku augstākais likvidēto uzņēmumu skaits, un šajā ziņā no kopējā rādītāja diemžēl neatpaliek arī Alūksnes novads. Apes novadā statistika nav tik negatīva, bet saglabājusies teju iepriekšējo gadu līmenī.
“Lursoft” apkopotā informācija rāda, ka 2019. gadā likvidēti nepilni 24 000 uzņēmumu, tā turpinot labot iepriekšējo gadu antirekordus. Pērn Latvijā reģistrēti 10 443 jauni uzņēmumi, kas ir par 217 mazāk nekā 2018. gadā, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits turpinājis palielināties.

Aktīvo uzņēmumu mazāk
Alūksnes novadā pēc statistikas datiem visvairāk darbinieku ir uzņēmumos, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, strādā apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecībā un mežizstrādē, kā arī būvniecībā.
“Pēc “Lursoft” datiem aktīvo uzņēmumu skaits Alūksnes novadā uz šā gada 21. janvāri ir 1318, kas gan ir par pāris uzņēmumiem mazāk nekā šajā pašā laikā pirms gada,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola.
Pērn Alūksnes novadā reģistrēti 40 jauni uzņēmumi, kas gan arī ir teju par desmit mazāk, nekā iepriekšējos gados, bet likvidēti 70.
Šogad janvāra pirmajās dienās jau reģistrēts viens jauns uzņēmums, bet likvidēti četri. “Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence palielināties. Iespējams, tas tomēr vērtējams pozitīvi, jo konkurences rezultātā nelielie uzņēmumi nav dzīvotspējīgi un “atbirst”, bet jau ilgstoši pastāvošiem ir iespēja kļūt stiprākiem, attīstīties. Starp likvidētajiem uzņēmumiem ir arī tādi, kas jau ilgāku laiku saimniecisko darbību neveica, tādēļ beidzot likvidēti vai atvērti citi. Likvidēti arī tie uzņēmumi, kas strādāja tikai neilgu laiku,” vērtē M. Saldābola.
Viņa norāda, ka uzņēmumu likvidācijas iemesls nav iedzīvotāju zemā pirktspēja, jo statistikas dati rāda, ka darbinieku algas nav samazinājušās, bet palikušas līdzšinējā apmērā. “Uzņēmēji tomēr neiziet uz darbinieku skaita palielināšanu, bet uz produktivitātes radīšanu. Piemēram, kokapstrādes uzņēmumos pēdējo divu gadu laikā darbinieku algas palielinājušās par 25 procentiem. Jautājums, vai uzņēmums spēj tikt līdzi algu kāpumam, kas nozīmē palielināt arī saražotās produkcijas apjomu, spēja to pārdot, paaugstināt produktivitāti,” saka M. Saldābola.

Savdabīgi nosaukumi
37% no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem atrodas pagastos, pārējie Alūksnē. Starp visiem 2019. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem vairākiem doti arī interesanti, netradicionāli nosaukumi. Piemēram, SIA “Indiānis”, kas darbības virzienu gan nav norādījis, SIA “JJ Paving”, kas nodarbojas ar būvdarbu pabeigšanas operācijām, SIA “Trade Five”, kura pamatdarbības virziens ir apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, SIA “Lielais ābols”, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos, SIA “GUCHO.7” - uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos. Sastopami arī vienkārši nosaukumi, piemēram, SIA “Nikolajs”, kas nodarbojas ar jaukto lauksaimniecību.
Pērn reģistrētas arī vairākas zemnieku saimniecības, Ziemeros pat divas - “Smiltiņi” un “Spieķi”, kā arī viens individuālais uzņēmums - Antas Spilvas “Stariņi”.
Ziemas trūkums rada
problēmas
Jautāta par lielākajām problēmām, ar ko pašlaik saskaras mūsu novada uzņēmēji, M. Saldābola viennozīmīgi norāda uz ziemas un sala trūkumu.
“Tas patiesi radījis saspringtu situāciju mežizstrādes un ceļu būves uzņēmējiem. Mežizstrādi kavē sala trūkums, jo daudzviet mežos nav iespējams iebraukt un izvest kokmateriālus, tāpat uz daudziem ceļiem jau izvietotas smaguma ierobežojošas ceļa zīmes. Tāda pati problēma ir arī ceļu būves firmām, kā arī uzņēmumiem, kas piegādā vai aizgādā produkciju, savu preci. Lielajiem kravu pārvadājumiem gan pārsvarā tiek izmantoti asfalta seguma ceļi, tādēļ sala trūkums tālbraucējiem problēmas nerada,” viņa saka.

Atbalsta pašvaldība
Ar mazumtirdzniecību nodarbojas 17 % no visiem pērn Alūksnes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, bet lielākie un senākie šajā nozarē ir SIA “Valdis”, kas piedāvā saimniecības preces, SIA “Alta S” un SIA “Rijupe”, kas pārsvarā strādā pārtikas nozarē.
“Jauns, spēcīgs “spēlētājs” šajās nozarēs pēdējos gados mūsu novadā nav ienācis. Taču ir uzņēmumi citās nozarēs, kas strādā šeit, bet reģistrēti Rīgā vai citā pilsētā - tas nozīmē, ka uzņēmuma maksātie nodokļi paliek tur, kur tas reģistrēts, un aiziet garām Alūksnes novada pašvaldības budžetam,” saka M. Saldābola.
Lai veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos, arī šopavasar Alūksnes novada pašvaldība rīkos biznesa ideju konkursu jaunajiem uzņēmējiem, kurā atkal būs iespēja iegūt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Pērn Alūksnē izveidoti trīs “Pop – up” saloni, kur divi no tiem jau aizņemti ar šūšanas uzņēmumu un skaistumkopšanas salonu, bet viena no telpām vēl ir brīva. “Pašvaldība iespēju robežās palīdz uzņēmējiem, jo projekts par “Pop – up” kustību darbosies līdz 2020. gada beigām, taču jāatzīst, ka daudziem tas nemaz neinteresē vai arī viņiem ir ļoti specifiskas vēlmes.
Vidzemē pieejams arī inovāciju brokeris, ar kuru uzņēmēji var konsultēties, lai veidotu sadarbību, dibinātu kontaktus ar uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, veicinot savas produkcijas eksportu,” saka M. Saldābola.

Visvairāk zemnieku
saimniecību
Apes novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Baiba Vadone stāsta, ka lielāko īpatsvaru saimnieciskās darbības formās aizņem zemnieku saimniecības, tām seko sabiedrības ar ierobežotu atbildību un individuālie uzņēmumi. Apes novadā situācija uzņēmējdarbībā ir stabila, un, kā redzam “Lursoft” statistikas datos, atkarībā no patērētāju pieprasījuma ir daži uzņēmumi, kuri pārtrauc darbību, kā arī tādi, kuri attīstās, piebiedrojas arī kāds jauns uzņēmējs.
“Protams, šā gada degvielas cenu pieaugums satrauc uzņēmējus, īpaši reģionos, kur jārēķinās ar lieliem attālumiem, kuri jāmēro, lai sakārtotu dažāda veida dokumentācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Šis pieaugums ietekmē arī dažāda veida pakalpojumu izmaksas, veidojot papildu izdevumus uzņēmējam un radot lielāku risku noturēties tirgū,” stāsta B. Vadone un arī piebilst, ka ziemas un sala trūkums radījis saspringtu situāciju mežizstrādes uzņēmumiem.

Ar uzņēmējiem lepojas
B. Vadone priecājas par uzņēmējiem, kuri savu saimniecisko darbību aktivizējuši mazpilsētā Apē. “Kā vienu no veiksmīgajiem piemēriem gribas minēt apavu veikalu “A&L fashion”, kas sevi pieteica tirgum, nezinot pat, kāds būs klientu pieprasījums un vai mazpilsētā tas būs aktuāls. Taču tagad redzam, ka apavu veikals ir pieprasīts un dzīvotspējīgs šeit, Igaunijas pierobežā, vienlaikus piesaistot klientūru arī no kaimiņvalsts,” priecājas B. Vadone.
Apenieši lepojas arī ar zīmola “Zīle” iziešanu plašākas auditorijas pieejamībai, atverot veikalu Rīgā. Tas liek domāt, ka uzņēmējdarbība var attīstīties ne tikai stabilam, lielam uzņēmējam jau ieņemtajā pozīcijā, bet arī citos līmeņos. Savu uzņēmējdarbības zonu mazpilsētā paplašina veikals “Unibode”, šādi dodot pienesumu Apes novadā.
“Protams, ir arī saimniecības un uzņēmējdarbības nišas, kas neiztur valsts nodokļu slogu un saimniecisko darbību neturpina vai maina uz citu sfēru. Uzņēmējam jābūt vitālam, nepārtraukti sevi jāpilnveido, jāattīsta, lai būtu stabila noturība un spēja konkurences apstākļos izdzīvot,” domā B. Vadone.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jaunu uzņēmumu skaits samazinās

Kategorijas