Čips sunim ir unikāla atšķirības un identitātes zīme

2020. gada 28. janvāris 00:00

Biedrība “Astes un Ūsas” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldības policiju šogad uzsākusi apsveicamu iniciatīvu - apsekošanas braucienus pa novada pagastiem, lai apzinātu situāciju un pārbaudītu, vai suņi ir čipoti. Par to rakstījām 24. janvāra numurā un to atzinīgi vērtē arī vetārsti.
Alūksnes veterinārās klīnikas “Labākie draugi” veterinārārste Signe Gorbāne atzīst, ka apsekošana radījusi lielu rezonansi starp klientiem, beidzot pievēršot šai likumprasībai vajadzīgo uzmanību. Viņa norāda, ka čipošana ir ieguvums sabiedrībai kopumā, netērējot nodokļu maksātāju naudu dzīvnieku patversmju uzturēšanai un veicinot atbildīgu attieksmi pret dzīvnieku turēšanu, kā arī skaidro potenciālajiem čipotājiem šīs procedūras būtību.

Svarīgi izskaidrot
“Man ir grūti spriest par kopējo situāciju Latvijā vai par statistiski vidējo suņu saimnieku, bet varu paust viedokli par saviem klientiem, kurus raksturoju kā atbildīgus saimniekus.
Jau pirms šīs likumprasības ieviešanas pakāpeniski sagatavojām suņu saimniekus gaidāmajai procedūrai, uzsākot to darīt jau savlaicīgi plānotajās vakcinācijas vizītēs, kā arī rosinājām čipošanai atlikt naudiņu. Veltījām daudz laika sarunām ar klientiem, izskaidrojošajam darbam, tostarp kliedējot mītus par čipošanas jēgu. Piemēram, par to, ka ar čipa palīdzību kāds var nolasīt suņa atrašanās vietu no kosmosa un tamlīdzīgi. Tāpat mēģinājām pārliecināt suņu īpašniekus, kas šo prasību uztvēra nevis kā loģisku lietu kārtību, bet kā kārtējās valdības represijas pret tautu. Trešā kategorija, kas jāpārliecina, ir tā, kas maldīgi domā, ka līdz ar čipa numuru var nolasīt arī īpašnieka vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju. Tā nav! Tā ir tikai unikāla skaitļu virkne, kas kopā ar reģistrāciju rada iespēju sasaistīt konkrēto suni ar saimnieka identitāti,” skaidro speciāliste.

Unikāls kā šasijas numurs
Viņa uzsver – nereti tiražē viedokli, ka čipošanai bez reģistrācijas nav nozīmes. “Bet tā īsti nav, čips nav bezjēdzīgs. Čips sunim ir unikāla atšķirības zīme - kā pirkstu nospiedums, kā automašīnai šasijas numurs. Pirms šīs prasības bija situācijas, kad mājās ir astoņi suņi un uz tiem visiem viena pase attiecīgi ar vienu vakcīnu. Čips pierāda suņa identitāti un to, ka pasē atzīmētās procedūras patiešām ir veiktas šim konkrētajam sunim. Arī noslēdzot līgumus, piemēram, kucēnu iegādes gadījumā, līgumā tiek ierakstīts kucēna mikročipa numurs, kas pierāda, ka līguma darījuma objekts ir tieši šis konkrētais dzīvnieks. Ja vēlāk dzīvniekam tiek konstatētas kādas problēmas, piemēram, saslimšana, vai atklājas sugas brāķis, jaunais saimnieks var vērsties pret audzētāju, kurš viņam šo kucēnu pārdevis un tamlīdzīgi. Tāpat arī audzētājam ir tiesības iejaukties, ja viņam ir aizdomas, ka jaunais saimnieks nepilnvērtīgi rūpējas par iegādāto mājas mīluli. Pieprasot atsavināšanu, būs vajadzīgs čipa numurs, kas pierādīs suņa izcelsmi. Šādu situāciju ir ļoti daudz,” saka S. Gorbāne.
Viņa arī uzsver - čipošana ir svarīga jebkuram nodokļu maksātājam. Gan tam, kuram ir suns, gan tam, kuram nav. “Ejot pa ielu, es gribu justies droša, ka man neiekodīs klaiņojošs suns, ka šī uzskaite būs sakārtota.”

Čipošana + reģistrācija
Savukārt, ja mēs runājam par dzīvnieku patversmēm, kas tiek uzturētas par nodokļu maksātāju naudu, un klaiņojošo suņu radītajām problēmām, tad ir svarīgi, lai suns būtu ne tikai čipots, bet arī reģistrēts.
“Fiksējot čipētu suni, kurš nav reģistrēts, tam nav iespējams atrast saimnieku, tādēļ nepieciešams īstenot šīs abas procedūras reizē. Veterinārārsti par to atgādina un palīdz procedūru īstenot, taču to var izdarīt arī pats saimnieks. Pašam to darīt ir arī vieglāk un izdevīgāk. Šo procedūru nevajadzētu novelt uz veterinārārsta pleciem, kam jau tā ir daudz darba,” saka S. Gorbāne.

Vienreizējs pasākums
Jautāta, vai suņu saimnieku lēmumu čipot vai nečipot ietekmē arī šī pakalpojuma izmaksas, S. Gorbāne vērtē - summa nav tik liela, lai šo nozīmīgo lēmumu ietekmētu. “Cilvēki bieži vien pauž viedokli par veterinārijas pārāk lielajām izmaksām līdzīgi kā par citiem pakalpojumiem, taču reizēm šķietami apjomīgā summa rodas no vairāku procedūru un veterinārā veikala pirkumu nejaušas sasummēšanas. Suņa īpašniekam no vetārsta apmeklējuma paliek prātā, ka viņš par čipošanu samaksājis, piemēram, piecdesmit eiro, kaut gan summā ietilpst arī vakcīnas, attārpošana, pase, reģistrācija un citi pakalpojumi. Tādēļ man negribētos šīs problēmas kontekstā runāt par cenām, jo, ņemot vērā šī gada cenu kāpumu visās nozarēs, tās varētu pieaugt arī veterinārijas pakalpojumiem.
Svarīgi zināt to, ka čipošana ir vienreizējs pasākums tāpat kā dzīvnieka reģistrācija Lauksaimniecības datu centrā,” uzsver S. Gorbāne.
Iesaka veidot “drošības spilvenu”
Ņemot vērā, ka potenciālajam suņu īpašniekam ir jāievēro labturības prasības, pēc veterinārārstes domām, viņam pirms šī lēmuma ir jāizvērtē savas finansiālās iespējas. “Pazīstu atbildīgus, labi situētus suņu saimniekus, kuri, piemēram, atzīst: jā, man ir divi dzīvnieki, bet trešo es pagaidām neatļaujos, jo nevaru tam atvēlēt tik daudz līdzekļu un rūpju, cik nepieciešams. Vai tiešām ir saprātīgi nopirkt automašīnu, kuru tu vari atļauties, tikai ievērojot “roltonu” diētu, pie tam cerot, ka tās apkopei nebūs papildu izdevumu? Tā ir arī ar dzīvnieku. Vienmēr ir jārēķinās ar to, ka tie ir papildu izdevumi, un arī ar to, ka tādi būs.
Šonedēļ sastapos ar ļoti atbildīgu pieeju, ar ko gribu padalīties. Suņiem gadījās neparedzēta saslimšana, kā ārstēšanai vajag vairāk līdzekļu nekā ikdienā ierasts. Dzīvnieku saimniece atklāja, ka viņiem ģimenē šādām situācijām ierīkots speciāls fonds jeb drošības spilvens “ja nu kaut kas gadās”. To var izlietot arī čipošanai. Izcils piemērs, ko varu ieteikt arī citiem!”

Jāčipo arī veci suņi
Arī S. Gorbāne dzirdējusi izskanam suņu īpašnieku izteikumus par to, ka čipošanas prasību ievērošana netiek kontrolēta, tādēļ uzteic pašvaldību par to, ka tā viena no pirmajām Latvijā šo kontroli uzsākusi. Viņa pieļauj – un to pierādījuši arī reidi - ka lielākā problemātika ir pagastos, un nepiekrīt, ka laukos dzīvojošiem suņu īpašniekiem šajā ziņā būtu jādod kādas atlaides.
“Ne jau pilsētas suņi ir tie, kuri visbiežāk nonāk patversmē, bet gan lauku suņi, dzīvnieki, kuri noskrējuši lielus attālumus. Arī lauku viensētas iedzīvotājam būtu naivi iedomāties, ka viņa sunītis nekur nenoklīdīs. Līdzīgs viedoklis ir izskanējis arī par veciem suņiem, proti, ka tos nav nepieciešams pakļaut šai procedūrai. Es kā veterinārārste tam nepiekrītu. Nav tik veca suņa, lai to nevarētu čipot. Patversmē nonāk arī desmit, divpadsmit gadus veci suņi,” saka S. Gorbāne.

Sabiedrība reizēm ir
“jāsapurina”
Tādēļ veterinārārste norāda – tos cilvēkus, kurus grūti pārliecināt ar skaidrojošo darbu medijos, pie veterinārārstiem un tamlīdzīgi, var ietekmēt tikai ar represīvām metodēm, proti, ar reidiem un sodiem.
“Pat ja šajās apsekošanās ir būts tikai pie dažiem suņu īpašniekiem pagastā, to uzzina arī kaimiņi, un nākamajā dienā jau viss pagasts zina, ka šai prasībai tiek pievērsta uzmanība. Sabiedrība reizēm ir “jāsapurina”, lai notiktu pārmaiņas. Tas nesakārtosies vienā dienā, bet ar kaut ko ir jāsāk,” pārliecināta S. Gorbāne.

Kas ir mikročips?
Mikročips ir rīsa graudiņa lieluma iekārta, kas tiek ievadīta dzīvniekam zem ādas ar speciālu injektoru.
Tas ir vienīgais veids, kā nekļūdīgi identificēt dzīvnieku. Ar speciālu skeneri nolasot mikročipa numuru, varam noteikt dzīvnieka saimniekus. Tas nekaitē dzīvnieka veselībai, kā arī mikročipu var nolasīt
mirušam dzīvniekam.
Mikročips ir izveidots no mikroshēmas, kuras sastāvā ir:
uztveršanas - raidīšanas ierīce, koda atmiņas bloks, kura tiek iekapsulēta stikla vai keramikas lodē ar iebūvēto daudzvītņu antenu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Čips sunim ir unikāla atšķirības un identitātes zīme

Kategorijas